Noslēdzot revīziju, Valsts kontrole (VK) konstatējusi vairākus būtiskus trūkumus VAS Valsts nekustāmie īpašumi (VAS VNĪ) gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā, teikts VK sagatavotajā ziņojumā.
Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS VNĪ ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, skaidro VK.
«2006.gadā pieņemtais valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.
Veids, ka VAS VNĪ pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm,» uzsvērts VK ziņojumā.
VK veiktās revīzijas fokusā bija VAS VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VAS VNĪ nekustāmie īpašumi. VK norāda, ka būtiskākie 2006,gadā pieņemtās koncepcijas uzdevumi bija virzities uz lielāku nekustamo īpašumu pārvaldīas centralizāciju nozaru ietvaros, optimizēt minsitriju un valsts institūciju valdījuma esošo nekustamo īpašumu struktūru, ieviest tirgus nomas maksas principu, kura galvenais uzdevums bija veidot uzkrājumus plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, veidot vienotu īpašumu pārvaldības informācijas sistēmu.
«Nenoliedzami, ka 2006.gadā pieņemtās Koncepcijas īstenošanas gaitā FM ir daudz strādājusi – pieņemta virkne dažādu normatīvo aktu, FM valdījumā no citām institūcijām pārņemti daudzi nekustamie īpašumi.
VAS VNĪ atsavinājusi un turpina atsavināt valstij nevajadzīgos īpašumus, pārņēmusi daļu valsts īpašumu, uzcēlusi jaunus, izveidojusi Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmu,» norāda VK kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Viņa norāda, ka revīzijas laikā secināts, ka 16 gadus pēc koncepcijas pieņemšanas kopumā valsts iestāžu nodrošināšana ar nepieciešamajām telpām nav koordinata, valsts nekustāmais īpašums un tā pārvaldīšana speciāli izveidoto valsts kapitālsabiedrību nekustāmais īpašums tiek pārvaldīts sadrumstaloti un bez nākotnes redzējuma. «Šī ir kārtējā revīzija, kura liecina par iztrūkstošu vai nepietiekamu valsts institūciju sadarbību, kārtējā revīzija, kura liecina par pilnīgu, salīdzinošu un apkopojošu datu un analīzes trūkumu,» spriež Vilka.
Jau Koncepcijas izstrādes gaitā, negūstot atbalstu no dažādu institūciju puses, tika pieļautas atkāpes no pamatidejas un pieļauti dažādi izņēmumi, kas ir novedis pie tā, ka Koncepcijā minētās problēmas joprojām pastāv un nav atrisinātas.
Izveidotā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas sistēma, kas nepieciešama valsts funkciju īstenošanai, ir sadrumstalota – ir gan dažādi nekustamo īpašumu pārvaldītāji, gan dažādi principi nomas un apsaimniekošanas maksas noteikšanai.
Atšķirīgas ir valsts iestāžu iespējas un izdevumi telpu nodrošinājumam.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka nomas maksas aprēķinā trūkst konsekvences, kā ari novēroti trūkumi iekšejās kontroles sistēmā. Koncepcijas īstenošanas gaitā izveidota vienota pieeja nomas maksas noteikšanai valsts nekustamā īpašuma iznomāšanai publiskām personām, tai skaitā valsts iestādēm, bet kapitālsabiedrības īpašumā esošu nekustamo īpašumu pārvaldīšana un nomas maksas noteikšana ir tās kapitāldaļu turētāja un vadības struktūru lēmums.
Iznomājot valsts īpašumu valsts iestādei, nav paredzēts ienesīgums, bet valsts kapitālsabiedrības īpašuma nomas maksa pēc vienošanās var būt augstāka nekā uz izmaksām balstītais aprēķins. VK skatījumā, pēc būtības valstij pastarpināti pieder arī tās kapitālsabiedrību nekustamais īpašums. Līdz ar to, VNĪ pārvaldīšanā nodotajam valsts īpašumam un arī pašas valsts kapitālsabiedrības īpašumam pirmām kārtām jākalpo valsts institūciju nodrošināšanai ar atbilstošu nekustamo īpašumu iespējami efektīvā un ekonomiskā veidā.
VAS VNĪ nomas un apsaimniekošanas ieņēmumi 2021.gadā bija 36 milj. eiro, un izteikti lielāko daļu – 87% – veido publisko personu maksājumi.
«Koncepcijā paredzētā pāreja uz nomas maksu notikusi daļēji, ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās finansējuma iespējas, tādējādi ne visiem īpašumiem tiek veikti uzkrājumi plānotajiem remontdarbiem,» norādīta VK pārstāvji un piebilst, ka laikus neveiktie nepieciešamie remontdarbi nākotnē valstij radīs lielākas izmaksas.
Tāpat secināts, ka ir arī pretēji gadījumi – piešķirtie valsts budžeta līdzekļi saistību segšanai ļauj VAS VNĪ nopelnīt. Apmēram 40% no nomas un apsaimniekošanas ieņēmumiem VAS VNĪ gūst no diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgā – Čiekurkalna 1.līnijā 1 K-1 un Talejas ielā 1, kas pārsvarā tiek iznomātas publiskā sektora iestādēm.
Revīzijā VAS VNĪ sniegtie nomas aprēķini nevienā gadījumā nenorādīja uz peļņu, bet tika pamatoti tikai ar tiešo un netiešo izdevumu segšanu. Valsts kontrole secinajusi, ka par nekustamā īpašuma nomu Čiekurkalna 1.līnijā 1 Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra četros gados vidēji gadā samaksājusi par 1,9 milj. eiro vairāk, nekā ir bijuši faktiskie izdevumi. Tas saistīts ar aizņēmuma un procentu maksājumu iekļaušanu nomas maksas aprēķinā.
Savukārt VAS VNĪ rentabilitātes aprēķini liecina, ka minētā kompleksa rentabilitāte 2020. un 2021. gadā bija 4,2 miljoni, bet iepriekšējos divus gadus virs 5 milj. eiro gadā. «Šādi īstenota VAS VNĪ pieeja, kad valsts iestādēm netiek pārskatīta un samazināta nomas maksa atbilstoši faktiskajām izmaksām, valstij nav ekonomiska,» teikts VK revīzijas ziņojumā.
Valsts kontrole revīzijas laikā arī dažos gadījumos konstatējusi daudzās kļūdas VAS VNĪ nomas maksas aprēķinos, kas liek secināt, ka VAS VNĪ ir vāja iekšējās kontroles vide, kā rezultātā nomnieki maksā neatbilstošu maksu par telpām. Tāpat VK uzsver, ka, lai būtu iespējams nodrošināt vienotu pieeju valsts nekustāmā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ir nepieciešams izveidot atbilstošu informācijas sistēmu, kas radītu objektīvus priekšnosacījumus datu analīzei, salīdzināmībai un valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas plānošanai.
Lai gan FM un VAS VNĪ ir nodrošinājušas šādas informācijas sistēmas izveidi, tomēr tajā uzkrātie dati nav pilnīgi, kvalitatīvi un uzticami, līdz ar to nav iespējams veikt pilnvērtīgu datu analīzi un joprojām nepieciešamā informācija par valsts nekustamā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumiem tiek iegūta no iestādēm manuāli dažādu aptauju veidā.
Attiecībā uz VAS VNĪ pārvaldību VK vērš uzmanību uz tās padomes veidošanu un sastāvu, kā arī uz valdes darba novērtējumu. Likums pieļauj padomes locekļu iecelšanu bez konkursa uz pagaidu laiku līdz vienam gadam. Trīs no četriem VAS VNĪ padomes locekļiem ir iecelti uz pagaidu laiku. Turklāt divi no tiem, tai skaitā padomes priekšsēdētājs, pilda savus pienākumus ar pagaidu statusu jau ceturto gadu, jo tika iecelti tikai pāris dienas pirms likuma norma par pagaidu termiņa ilguma ierobežojumi stājās spēkā.
Savukārt vienu padomes locekli pēc pagaidu statusa termiņa beigām FM kā kapitāldaļu turētāja iecēla amatā no jauna, turklāt, neskatoties uz Pārresoru koordinācijas centra aizrādījumiem, nerīkojot amatu konkursu.
Neskatoties uz to, ka FM nesaskata savā rīcībā neko nelikumīgu, VK skatījumā, šāda attieksme vērtējama, kā tiesisks nihilisms. Kā arī šādā prakse vājina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un nebūtu īstenojama.
Līdztekus Valsts kontrole vērš uzmanību, ka visi trīs padomes locekļi, kas ir iecelti uz pagaidu laiku, ieņem vadošos pilna laika amatus ministrijās, t.i., VAS VNĪ padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, viena no padomes loceklēm ir FM Administrācijas vadītāja, otra – gan FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos, gan valdes locekle Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.
VK jau iepriekš ir izteikusi bažas par iespējām pilnvērtīgi savienot tik augstas atbildības un slodzes amatus. Līdz valsts pārvaldes atlīdzības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022.gada jūlijā, šāda prakse kalpoja atlīdzības palielināšanai.
Lai gan VAS VNĪ valdes darbības vērtējums par 2021.gadu ir krities un ir zemākais pārskatāmā periodā, VAS VNĪ padome ir atļāvusi valdes priekšsēdētājam kopš 2021.gada apvienot amatu ar padomes priekšsēdētāja amatu citā valsts kapitālsabiedrībā.
Pagaidām FM turpinās iepriešējās koncepcijas ieviešanas rezulltātu izvērtēšana,kuras gaitā VK aicina ņemt vērā arī revīzijā konstatēto. Tāpat Valsts Kontrole uzsver, ka revīzijas ziņojumā ir uzskaitīti 11 ieteikumi, kas palīdzēs FM un VAS VNĪ kā atbildīgajām institūcijām uzlabot un pilnveidot valsts nekustāmā īpašuma politikas plānošanu un īstenošanu.
Lasiet arī: Ukraina noliedz iesaisti Nord Stream sabotāžā
