Valsts sniegtajam energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam no Latvijas mājsaimniecībām līdz pirmdienai, 13.martam, ir saņemti jau 249 000 pieteikumu. Vairāk kā puse – 132 000 – no tiem reģistrēti portālā epakalpojumi.lv.
Pārējos klātienē reģistrējuši pašvaldību pārstāvji, informē atbalsta pieprasīšanas informāciju apkopojušās SIA ZZ Dats direktors Edžus Žeiris. Viņš, izmantojot izdevību, arī atgādina, ka pats ir vietnes www.epakalpojumi.lv izstrādātājs.
Žeira ieskatā, ir vērojams iedzīvotāju digitālās pratības pieaugums – piemēram, Rīgā un Pierīgas pašvaldībās vairums mājsaimniecības pieteikumus reģistrējušas tieši vietnē epakalpojumi.lv. No pavisam 43 Latvijas pašvaldībāmām 23 ir vairāk nekā 50% maijsaimniecību, kas reģistrējušās energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam digitāli. Sarp līderiem šajā ziņā ir Mārupes novads (80,61%), Ropažu novads (79,13%), Olaines novads (78,82%), Salaspils novads (77,52%), Ādažu novads (76,45%), Rīgas valstspilsēta (72,97%), Ķekavas novads (72,96%).
Tiek atgādināts, ka mājsaimniecības atbalstam par apkures vajadzībām iegādāto granulu, skaidu brikešu, malkas, dīzeļdegvielas vai sašķidrinātās naftas gāzes kurināmo, klāt iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu, var pieteikties vēl līdz šā gada 31.aprīlim. Atbalstam par izmantoto elektroenerģiju varēs turpināt reģistrēties līdz maija beigām.
«Energoresursu sadārdzinājuma un vispārējās inflācijas laikā valsts atbalsts mājsaimniecībām šajā apkures sezonā bijis īpaši nozīmīgs, tomēr
nepieciešamība patērēto apliecināt ar darījuma dokumentiem par kurināmā iegādi daudziem izrādījies neizpildāms uzdevums.
Apkurē izmantoto energoresursu atbalstam valsts iedzīvotājiem izmaksājusi jau 15,1 miljonu eiro. Līdz šim populārākā atbalsta veida statusu saglabā vienreizējs atbalsta maksājums 60 eiro apmērā par apkurē izmantoto malku, ja nav čeka. To varēja iesniegt līdz 2022.gada 30.novembrim, un par šo atbalsta veidu ir 89,1% no visiem pieteikumiem.
Salīdzinoši maz pieteikumu bijis atbalstam par apkurē izmantoto elektroenerģiju. Tāpat Latvijā nav īpaši populāri par kurināmo izmantot dīzeļdegvielu vai sašķidrināto naftas gāzi, un pieteikumu bijis maz – šim atbalsta veidam varēja sākt pieteikties februārī, bet vēl nav saņemts pat 1000 pieteikumu,» apkopoto informāciju analizē Žeiris.
Viņš atgādina, ka valsts atbalsta arī mājsaimniecības ar kombinētu apkuri, bet tad nepieciešams iesniegt pieteikumu katram apkures veidam atsevišķi. Lai pieteiktos energoresursu atbalstam par apkurē izmantoto dīzeļdegvielu vai sašķidrinātās naftas gāzi, mājsaimniecībām jārīkojas līdzīgi kā cita apkures veida pieteikumu iesniedzējiem – jāaizpilda pašvaldībai adresēts pieteikums. Daļēji tiks kompensēts izmaksu pieaugums par periodu no 2022.gada 1.maija līdz šī gada 30.aprīlim, uzrādot maksājuma dokumentu.
Tika pieņemts, ka mājsaimniecībai gadā vidēji nepieciešama viena tonna sašķidrinātās naftas gāzes, tāpēc valsts atbalsts noteikts «50% apmērā no 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)».
Piesakot atbalstu par apkurē izmantoto elektroenerģiju, iedzīvotājiem jāņem vērā, ka
kompensēti tiek rēķini, kuros mēnesī patērētais elektroenerģijas apjoms pārsniedz 500 kWh,
un elektroenerģijas cena bez PVN pārsniedz 0.160 EUR/kWh. Savukārt mājsaimniecībai, kas apkurē izmanto dīzeļdegvielu, var saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,69 eiro par litru bez PVN, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru bez PVN. Plašāka informācija par to, kas ir energoresursu atbalsts, pieejama šeit.
Lasiet arī: Praktiski visas aptaujātās mājsaimniecības cenšas taupīt energoresursus