Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc karstām diskusijām un skarbu epitetu apmaiņas, Lietuvas parlamentārieši ir apstiprinājuši īpašu likumu, kas kā atbildi uz karadarbību Ukrainā ļaus piemērot sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Opozīcijas deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) BNN sacīja: “Likums turpina šķelt sabiedrību, šķirot mūsu cilvēkus. Šobrīd mums ir desmit likumi un likumu apakšpunkti, kas vērsti uz vienu un to pašu. Tā vietā, lai tos apvienotu, mēs sabrūvējam vēl vienu.”
Likumprojektu izveidoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) un Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas). Jaunas likums paredz ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas saņemt vīzas, ievest Ukrainas valūtu grivnas un iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā. Sākotnēji bija paredzēts arī nepieņemt agresorvalstu pilsoņu pieteikumus Lietuvas pilsonībai, bet parlaments tam nepiekrita.
Likums noteiks, ka Krievijas pilsoņi Lietuvas pilsonību varēs iegūt tikai naturalizācijas ceļā,
tas ir, pēc tam, kad Lietuvā nodzīvoti vismaz desmit gadi. Izņēmums būs tās personas, ko padomju vara nelikumīgi deportējusi, kā arī to bērni.
Lietuva līdz 2024.gada aprīlim arī nepieņems Krievijas pilsoņu iesniegumus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai, izņemot gadījumus, kad procesā kā vidutājs piedalās Lietuvas valdības atzītas iestādes, kā arī gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējam ir Šengenas vīza, Lietuvas vīza vai uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas valstīm.
Ierobežojumi atsevišķos gadījumos neattieksies uz Baltkrievijas pilsoņiem, jo opozīcija sparīgi iebilda, ka šādi tiek radītas grūtības Lietuvas pārvadājumu uzņēmumiem, kas pieņem darbā baltkrievus.
Krievijas pilsoņi un tiem piederoši uzņēmumi nedrīkstēs iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā, izņēmums būs personas, kam ir uzturēšanās atļauja vai mantojuma gadījumi.
Sociāldemokrātu deputāts Aļģirds Sīss (Algirdas Sysas) pirms balsojuma sacīja, ka nolūks bija darīt labu, bet ir sanācis kā parasti, un šoreiz pat ļoti slikti. Diskusiju laikā viņš teica: “Ir daudz likumu, kas jau runā par to, par ko mēs tagad diskutējam. Mums tikai tie jāizmanto… Vai mūsu robežas šodien ir vaļā? Nē. Vai kāds var šeit ierasties un iegūt pilsonību? Nē. Vai kāds var ierasties mūsu valstī un nopirkt īpašumu? Atkal nē. Tas tā nav. Ir visas procedūras, visi noteikumi. Bet varbūt jau ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, un visi – jo īpaši konservatīvie – ir aizrāvušies, demostrējot, kā ienaidnieks mums uzbrūk.”
Saskaņā ar Sīsa teikto, likums radīs nepārejošu rūgtumu tiem, kas Lietuvā dzīvo jau gadiem.
Viņš piezīmēja: “Viņi jutīsies kā otrās šķiras pilsoņi – lai tie būtu Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kas te dzīvo jau daudzus gadus… Ir nepieciešams septiņas reizes nomērīt un tikai tad griezt. Diemžēl mēs vispirms griežam, un tad ilgi labojam.”
Likums arī atļaus individuāli pārbaudīt Krievijas pilsoņus, kas šķērso Eiropas Svaienības ārējo robežu. Tiks novērtēts, vai ceļotāji nerada riskus valsts drošībai. Tas neattieksies uz Baltkrievijas pilsoņiem.
Opozīcijas deputāts Vaļs Āžols (Valius Ązuolas) brīdināja, ka Seims dala un šķiro cilvēkus, balstoties uz viņu pilsonību un tautību: “Ja tas tā turpināsies, varbūt mums jāveido lielāks saraksts, ar tiem, kas atbilsts noteiktas partijas patiesības izpratnei, un tiem, kas neatbilst. Arī viņi būs jāatdala.”
Visskaļākie iebildumi nāca no sociāldemokrāta Juļa Sabatauska (Julius Sabatauskas) puses, kurš paziņoja, ka likums ir diskriminējošs. Viņs aicināja nošķirt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no ierindas krieviem, un sacīja: “Tiek ieviesta cilvēku diskriminācija un segregācija, vadoties pēc tautības.”
Šāda apsūdzība izraisīja asu Kaščūna reakciju. Viņš pieleca kājās, un aicināja Sabatausku: “Dārgais Juļ, jums blakus stāv inteliģenta sieviete, Dovile Šakaliene. Es mudinu viņai palūgt socioloģisko aptauju rezultātus, kuri parāda, cik daudz krievu atbalsta karu pret Lietuvu… Varbūt tad jūs sapratīsiet, ar ko mums ir darīšana.”
Šakaliene nosodīja viņas iejaukšanu šajā diskusijā, tomēr atbildēja, ka aptaujas rāda:
tikai 17% Krievijas pilsoņu neatbalstītu tā saukto “speciālo militāro operāciju” Lietuvā, un 34% to noteikti atbalstītu.
Visvairāk vienprātības trūkums tomēr bija jūtams jautājumā par baltkrieviem. Sākotnēji likumā bija noteikts, ka arī Baltkrievijas pilsoņi nevarēs pieteikties Lietuvas pilsonībai, tomēr parlamenta vairākums pret to iebilda. Tas savukārt daļu deputātu saniknoja. Liberāļu pārstāvis Eiženijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas) uzsvēra, ka Baltkrievija piedalās Krievijas sāktajā karā. Gentvils sacīja: “Tādējādi arī šis valsts pilsoņi nav izņēmums. Manuprāt, Lukašenko režīma Baltkrievija piedāvā savu teritoriju, lai izvērstu karu pret Ukrainu, un Ukraina cieš tieši Baltkrievijas lomas dēļ.”
Arī Lietuvas prezidenta birojā manāma neapmierinātība ar jauno likumu. Pirms tā apspriešanas parlamentā tika ziņots, ka prezidents varētu izmantot veto tiesības un apturēt likumu, ja attieksme pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būs atšķirīga. Lietuvas oficiālā nostāja ir, ka par karu ir atbildīga gan Krievija, gan Baltkrievija, līdz ar to šo valstu pilsoņi ir pakļauti vienādām sankcijām.
Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) norādīja, ka ir jāsaglabā humānie koridori, lai Lietuvā varētu nokļūt Krievijas un Baltkrievijas opozicionāri. Viņš arī uzsvēra, ka likumam nevajadzētu ietekmēt to Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņu tiesības, kas jau atrodas Lietuvā.
Likums stāsties spēkā 3.maijā, un tā beigu termiņš ir 2024.gada 2.maijs.
