Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Viss liecina, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pieteicās Komunistiskajā partijā 1988.gadā, laikā, kad nacionālās atmodas kustība Sajudis jau pulcēja simtiem atbalstītāju.
Šobrīd Nausēda nekaunas, un nožēlu neizrāda – viņš sacījis, ka iestāšanās Komunistiskajā partijā bija “jaunības muļķība”. Tikmēr viņa oponenti un daļa sabiedrības ir gatava ienirt dziļāk prezidenta pagātnē. Visi ir vienisprātis, ka šī ir bukte Nausēdas reputācijā, bet atšķiras viedokļi par to, cik dziļa tā ir.
Vispirms informāciju par prezidenta jaunības gaitām gaismā iznesa žurnālists Dāvīds Pancerovs (Dovydas Pancerovas). Viņš sociālajā tīklā Facebook publicēja arhīva dokumentus, kas liecina, ka
Nausēda pieteicās Komunistiskajā partijā 1988.gada 20.maijā, un biedra kartiņu saņēma 27.jūnijā.
Lietuvas politikas eksperts Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius) BNN sacīja: “Lai gan Nausēda atzīst, ka pievienošanās partijai bija kļūda, viņš norāda, ka tas ir nenozīmīgi. Tomēr niekus parasti atklāj, nevis ilgstoši slēpj. Ja viņš būtu atklāti atzinis dalību Komunistiskajā partijā pēc tam, kad Lietuva atguva neatkarību, tas būtu vien niecīgs pleķītis viņa biogrāfijā. Ar nolūku un patstāvīgi slēpjot savu dalību, Nausēda ir maldinājis savus vēlētājus, daļēji padarot sevi par to, kas viņš nav.”
Pēc eksperta teiktā, nav skaidrs, cik daudzi no prezidenta atbalstītājiem jūtas piekrāpti, un cik daudzi būtu atturējušies par viņu balsot, ja zinātu visus faktus.
Vītauta Dižā Universitātes profesors Laurs Bielins (Lauras Bielinis) gan uzskata, ka ap šo atklāsmi vija pārāk daudz trokšņa. Viņš sacīja: “Mēs tagad apspriežam lietas, kas notikušas ļoti sen. Un dalība partijā tika aizdomīgi uztverta pirms 30 gadiem, nevis tagad. Saprotams, ka prezidenta oponenti cenšas šos jaunumus izmantot savā labā, bet nedomāju, ka atklāsme nodarīs prezidentam kaitējumu. Lielākajai daļai tas nebūs svarīgākais viņa prezidentūrā.”
Brīdī, kad informācija jau bija radījusi pamatīgu viļņošanos, Nausēdas birojs apstiprināja, ka prezidents pirms Atmodas pievienojās Komunistiskajai partijai, tomēr pēc kustības Sajudis dibināšanas aktivitātes partijā pārtraucis.
Kad Nausēda 2019.gadā pretendēja uz prezidenta krēslu, viņš, pildot Centrālās vēlēšanu komisijas anketu,
izlaida jautājumu par iepriekšējo piederību partijām vai politiskām organizācijām.
Šobrīd prezidents norāda, ka jautājums nav bijis obligāts.
Nausēda nosauca savu rīcību par “jaunības muļķību”, un uzsvēra, ka pēc tam ir pievērsies zinātnieka karjerai, un centies atlīdzināt savu muļķību, profesionāli strādājot un kalpojot valstij. Prezidents žurnālistiem sacīja: “Nevar būt ne runas par ievainojamību, jo tas, kas nnotika pirms 35 gadiem, nekādi nav ietekmējis manu dzīvi.”
Girņus uzskata citādāk: “Diemžēl padomju perioda sekas vēl ir ar mums, padomju mantojums, lai gan vāji, vēl ir jūtams, un un tā mantinieki vēl ir strap mums. No pieciem Lietuvas prezidentiem tikai Valds Adamkus, kurš nedzīvoja Lietuvā, nebija Komunistiskās partijas biedrs. Vajadzētu saprast, ka pievienošanās Komunistiskajai partijai nav tas pats, kas rietumos iestāties Rotari klubā, vai pievienoties golfa klubam, lai satiktu ievērojamus uzņēmējus. Kļūt par komunistu nozīmē daļēji samierināties ar Lietuvas okupāciju. Nebija iespējams paredzēt tik ātru un pilnīgu partijas sabrukumu jau pēc dažiem gadiem, tādēļ cilvēki aizvien tai pievienojās. No vienas puses, tā bija racionāla rīcība, kas ļāva uzlabot karjeras izredzes. No otras puses, tas nozīmēja identificēties ar šo organizāciju.”
Bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) arī savulaik bija Komunistiskās partijas biedre.
Viņa partijā bija jau no 1979.gada, un 1989.gadā pēc šķelšanās pievienojās Lietuvas Komunistiskajai partijai. Grībauskaite partiju pameta 1990.gadā, un, kandidējot uz prezidentes amatu, abas reizies (2009. un 2014.gadā) anketās norādīja, ka bijusi Komunistiskajā partijā.
Lietuvas augstākā līmeņa amatpersonas atturas kritizēt prezidentu. Piemēram, Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) norādīja, ka galvenā problēma šajā gadījumā ir tas, ka informācija netika sniegta jau pirms vēlēšanām. Viņa sacīja: “Šis gadījums demonstrē to, cik svarīgi ir, lai politiķi izpauž svarīgu informāciju par sevi, pat tad, ja tas formāli netiek prasīts.”
Valdošā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) aizicnājusi nausēdu nemeklēt konspirācijas teorijas un nerunāt par “galvu medībām”. Sarežģītā situācijā nonākušais prezidents devis mājienus, ka infomrācija ar nolūku publiskota tieši tagad, lai apdraudētu viņa pozīcijas nākamgad gaidāmajās vēlēšanās. TS-LKD priekšsēdētājs, Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) uz to atbildēja, ka viņam nav zināms, ka kāds medītu prezidentu. Landsberģis informējis, ka partija vēl nav sākusi diskusijas par prezidenta vēlēšanām un potenciālajiem kandidātiem, tomēr viens no variantiem varētu būt šī brīža aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), kurš bauda plašu atbalstu.
Jaunākais papildinājums ir žurnālista Andrjus Tapina (Andrius Tapinas) publiski uzdotais jautājums par Nausēdas stažēšanos Vācijā un to, vai VDK pirms tam viņu nevervēja. Nausēdas pārstāvji uz to
atbildēja ar strauju noliegumu, informējot, ka Nausēdam nav bijis nekāda kontakta ar VDK.
Girņus norādīja: “Maz ticams, ka viņa oponenti šo ķibeli neizmantos. Ja šāds fakts tiktu atklāt par kādu konservatīvo ministru, nausēda pat varētu prasīt viņa demisiju. Nav iemelsa nepiekrist viņa teiktajam, ka dalība partijā nav padarījusi viņu ievainojamu, tomēr esmu pārsteigts, ka neviens jau ātrāk nav izgaismojis šo problēmu. Izskatās, ka vairāk nebūs spiediena, lai liktu viņam atkāpties.”
Bielins uzsvēra, ka ir skaidrs – dalība partijā priekšvēlēšanu laikā tiks vairākkārt cilāta, bet ir pagājis tik ilgis laiks, ka būtiskāki vienalga būs Nausēdas darbi, nevis izbijusi piederība Komunistiskajai partijai.
