Jaunās vienotības (JV) Valsts prezidenta amata kandidāti var būt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete vai vēl kāds cits, šorīt intervijā TV3 izteicās JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
No politiķa teiktā bija noprotams, ka JV virzīs savu kandidātu prezidenta amatam pēc tam, kad līdzšinējais politiskā spēka favorīts – esošais Valsts prezidents Egils Levits – ir paziņojis, ka uz otro pilnvaru termiņu tomēr nekandidēs.
Atbalstu Levitam bija paudušas tikai divas partijas, līdz ar to viņam nepietiek balsu pārvēlēšanai amatā.
Latkovskis pauda, ka JV svarīgākais kritērijs prezidenta amata kandidātiem ir un paliekot stingra nostāja valsts drošības jautājumos, kas apliecināta darbos, līdz ar to kandidāti varot būt Rinkēvičs, Dombrovskis, Kalniete vai vēl kāds cits. “Tas nav kaķis maisā, tas nav [“Apvienotā saraksta” Valsts prezidenta amata kandidāts Uldis] Pīlēns, par kura darbību mēs nezinām,” izteicās JV politiķis.
Pēc Latkovska vārdiem, šīs dienas laikā kļūšot skaidrākas JV pozīcijas, “kad tieši mēs nosauksim mūsu kandidātu un iesniegsim dokumentus”.
Lūgts vērtēt, cik stabila šādos apstākļos ir JV politiķa Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, Latkovskis atzina, ka situācija var attīstīties dažādi. “Kariņš jau no paša sākuma bija ieinteresēts plašākā koalīcijā, tagad redzam, ka 54 deputātu sastāvā ir grūti strādāt,” pauda Latkovskis, “tas, vai koalīcija mainīsies, būs atkarīgs no dažādām norisēm, tostarp no prezidenta vēlēšanām.”
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits ir nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā Levits norādīja, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies.
“Nevienam [kandidātam] nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu.
Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena,” paudis Levits.
Līdz šim publiski bija izskanējuši divi potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu – pašreizējais prezidents Levits un Apvienotā saraksta dibinātājs, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt Nacionālā apvienība. Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim nebija vienojusies.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Lasiet arī: Levits atsakās kandidēt uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā