Piedāvājam lasītāju ievērībai “viedokli no tribīnēm”, ko pauž Saeimā nepārstāvētās partijas Konservatīvie valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis, labklājības ministrs iepriekšējā Krišjāņa Kariņa valdībā.
“Ja patiesi gribam sakārtot veselības, izglītības, zinātnes, valsts pārvaldes neefektivātes un tiesiskuma jautājumus, valdībai ir jāstrādā, nevis tikai jāimitē darbība. Tādēļ desmit punktos vēlos padalīties ar savu vērtējumu par to, kā līdz šim strādājusi Krišjāņa Kariņa otrā valdība. Kur ir idejas, iniciatīvas, risinājumi?
Manā skatījumā Krišjānim Kariņam un Vienotībai šajā valdībā būs daudz grūtāk strādāt. Jo nevarēs izmantot to taktiku, kas tika izmantota iepriekšējā valdībā. Tika ražotas rezolūcijas ministriem – aizejiet izdariet to un to. Kariņš varēja palikt maliņā un skatīties no malas.
Tagad situācija mainījusies, un koalīcijas partneri jautā: “Bet Kariņa kungs, jūs taču esat bijuši pie varas četrus gadus premjera amatā! Jums vajadzētu zināt visu, kas ir darāms gan izglītības, gan veselības, gan valsts pārvaldes, gan Eiropas fondu jautājumos. Kādas ir Jūsu idejas, iniciatīvas, risinājumi?”
Tas Krišjānim Kariņam rada lielu diskomfortu. Kādas bijušas kļūdas?
Nevajadzīgi izveidota jauna ministrija. Parasti mēs pirms vēlēšanām dzirdam pretējo – jāsamazina administratīvais aparāts! Bet nē, tagad ir Klimata un enerģētikas ministrija, un neviens īsti nezina, ko tā dara. Neviens nezina, kur tā atrodas. Nesen bija Jāņa Dombura raidījums tieši par enerģētikas politiku, tajā no šīs ministrijas neviens nebija ieradies.
Par deputātu un ministru algām. Mums gan ar budžetu grūti, gan iedzīvotājiem ar energoresursu cenām un inflāciju. Palielināt par 40% un vairāk sev algas, tas bija slikts gājiens. Arī mūsu tā saucamās opozīcijas partijas Saeimā šoreiz izgāzās, jo mēs nedzirdējām nevienu “pret”, ne no Progresīvajiem, ne no “zaļajiem zemniekiem”, ne no Šlesera. Kur bija viņu priekšlikumi, likuma grozījumi, kas to novērstu? Atcerēsimies, ka 13.Saeimā konservatīvie panāca, lai algas deputātiem tiktu iesaldētas visus četrus gadus.
Aizsardzības ministrijas iepirkums 220 miljonu eiro apmērā. Ļoti skumji, jo aizsardzības nozare ir bijusi sabiedrībā ar visaugstāko novērtējumu un uzticības līmeni. Pēc šādiem skandāliem, protams, uzticības līmenis mazināsies. Tas arī parāda vienu otru partiju ne tik labā gaismā! Partija, kas rīko lāpu gājienus, bet ikdienā nespēj izkontrolēt ļoti svarīgus un lielus iepirkumus.
Budžets kā veca, uzsildīta zupa. Bieži piesauktā ekonomiskā transformācija ir fikcija. Kā ekonomists centos saprast, ko tad nozīmē ekonomiskā transformācija, kas tad ir tie pasākumi, ko Krišjānis Kariņš, Jaunā Vienotība un koalīcijas partneri darīs, lai mūsu ekonomika būtu jaudīgāka, lai mēs pietuvotos Lietuvai un Igaunijai?
Šajā budžetā nav neviena akcenta, kas atšķirtos no iepriekšējiem budžetiem. Kāpēc tā? Tāpēc, ka
Finanšu ministrijā augstākā līmeņa ierēdniecība jau vairāk nekā desmit gadus nav mainījusies.
Tur ir tās pašas dāmas. Pārsvarā viņām nav nekāda interese kaut ko mainīt. Katru gadu tai ir jau gatavs paraugs, kuru vienkārši pārliek uz nākamo gadu un pielabo mazas detaļiņas. Ar tādu attie ksmi mēs ekonomisko izrāvienu nevarēsim panākt! Finanšu ministrija ir pati svarīgākā ministrija no visām to es jums saku kā politiķis un ekonomists. Tās potenciāls netiek izmantots.
Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir iesprūduši. Šo gadu laikā ir izveidoti drausmīgi gari un nesaprotami lēmumu pieņemšanas procesi. Krišjāņa Kariņa Jaunā Vienotība ir atbildīgā par Finanšu ministriju. Finanšu ministrija atbildīga par Eiropas fondu pārvaldību visā valstī. Var paiet līdz pat diviem gadiem, kopš brīža, kad tiek pieņemts lēmums par projektiem. Jāpiebilst, ka naudas vērtība katru gadu dilst. Ir liels risks, ka Atjaunošanas un noturības fonda piecus miljardus eiro, kas jāiegulda līdz 2025.–2026. gadam, mēs vienkārši nepaspēsim ieguldīt.
Par veselības budžetu. Jau janvāra sākumā teicu, ka ar 85 miljoniem būs par maz, jo ir skaidrs, ka problēmas veselības sistēmā ir ielaistas un tai ir vajadzīgas reformas. Mēs liekam pusotru miljardu eiro sistēmā, bet diemžēl mūsu veselības rādītāji ir ļoti slikti, un tas nozīmē, ka kaut ko darām nepareizi. Bet atkal, kur ir idejas no premjera, kurš arī četrus iepriekšējos gadus bija valdības vadītājs? Lūdzu, sakiet, kas ir jālabo, nevis izdodiet rezolūcijas. Tagad ministrijas divus mēnešus savos budžetos meklēs 100 miljonus! Tās ir muļķības, neviens šo neatradīs, varbūt pēc diviem mēnešiem atradīs kādus 8 miljonus.
Izglītībā – līdzīgi kā medicīnā. Ļoti svarīga ir izglītība valsts valodā – tas ir viens no lielākajiem konservatīvo panākumiem iepriekšējā Saeimā. Mēs panācām to, ko nevarēja izdarīt pēdējos 30 gadus. Un te nevar būt neviena atruna no izglītības ministres, ka kaut ko nepaspēj, negrib vai nevar. No pirmā septembra pāreja jāsāk.
Valsts pārvalde un ierēdniecība ir ļoti gausa. Ir radīti daudzi procesi, darba grupas, kur notiek bezjēdzīgas MK noteikumu un likumu saskaņošanas mēnešiem, pat gadiem. Līdz ar to lēmumi ir ļoti lēni. Tā ir Jaunā Vienotība, kas ir atbildīga par ierēdniecību, caur premjera biroju un Valsts kanceleju. Viņiem tas arī ir savā ziņā izdevīgi, viņi negrib pārāk mocīt ierēdniecību, lai viņi nesteidzīgi darbojas. Tas, ka nav efektivitāte, nav rezultāti, nekas, galvenais, lai atnāk uz vēlēšanām un nobalso par Vienotību.
Bankas. Par finanšu sektoru Jaunā Vienotība ir atbildīga četrus gadus. Caur Finanšu ministriju un Latvijas Banku. Beidzot mēs skaļi runājam par to, ka kreditēšana mums ir ļoti vāja. Kreditēšana mums ir ļoti dārga, otra dārgākā Eiropas Savienībā. Un šajā sakarā arī Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ieciklēšanās, ka mums vajag vēl celt procentu likmes. Tas nozīmē, ka visiem mūsu kredītu maksātājiem, gan uzņēmumiem, gan hipotekāro kredītu ņēmējiem, katru mēnesi kredītmaksājumi palielinās par vairākiem simtiem eiro. Kuru ir tas labums? Tur nav vispār nekāda labuma! Iedomājieties jauna ģimene, kas paņēmusi hipotekāro kredītu pirms gada, viņiem kredītmaksājumi pieaug par 300 eiro! Tā ir nelaime!
Vēl viena lieta! Neviens valdībā nezina, kur palikusi Lemberga nauda, viņa aktīvi. Vairāk nekā 200 miljoni. Neviens nezina, kur tā ir pazudusi, Laikam jāprasa premjeram. Varbūt ir kādi slepenie dokumenti? Tas parāda kopējo situāciju valsts pārvaldē. Teikšu tā – bardaks!
