Piemēram, Luminor Bank eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka šobrīd ražošanas kritums ir vērojams visā Baltijā, kas šogad negatīvi izceļas uz pārējās Eiropas fona. Savukārt Swedbank galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija brīdina, ka turpināsies cenu kritums kokrūpniecībā.
Latvijā apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī, kā ziņo Centrālā statistikas pārvalde, bija par 8,8% mazāka nekā pirms gada. Lietuvā tā aprīlī gada griezumā kritās par 7,5%, Igaunijā – pat par 14,7%!
Lielāko samazinošo ietekmi uz ražošanas apjomu aprīlī radīja kokrūpniecība, kuras izlaide gada griezumā samazinājās par 16,1%, ar to tieši saistītā mēbeļu ražošana saruka par 14,4%. Abās turpinās iepriekš jau sen prognozētā krīze, kuras galvenais iemesls ir mājokļu tirgus cikls Rietumeiropā un ASV, skaidro Strautiņš.
Pārtikas rūpniecība spēlē tai raksturīgo stabilizējošo lomu (0,0%), bet tradicionālo nozaru negatīvi neitrālajai ietekmei cenšas pretdarboties elektronika un vairākas mašīnbūves nozares, klāsta ekonomists. Elektroniķi gada griezumā ražošanu palielināja par 24,3%, elektrotehniķi – par 19%, bet iekārtu ražotāji – pat par 32,7%.
Citu transportlīdzekļu nozares dati netiek atklāti, bet var nojaust, ka šiem uzņēmumiem kopumā klājas ļoti labi, uzskata Strautiņš. Otrajā ceturksnī šīs nozares vērtējums par to, cik mēnešu ražošanu nodrošina pasūtījumu portfelis, lēcienveidīgi auga no trīs līdz desmit.
Statistiķi nesniedz datus par uzņēmumos notiekošo, taču, zinot šīs nozares struktūru un attīstību virzošos spēkus, Strautiņam šķiet, ka tas ir īpaši iespaidīgas dronu armādas pasūtījums. Pie pieauguma aprīlī atgriezās cita par augsti tehnoloģisku dēvējama nozare – ķīmiskā rūpniecība, kas pret pērno aprīli auga par 4,8%.
Šāda pretstatu pilna krīze var beigties divos veidos,
skaidro Strautiņš. Nosacīti modernās (nosacīti, jo arī kokapstrāde var būt moderna) nozares turpina augt, palielināt īpatsvaru un tādējādi gūt izšķirošu ietekmi uz ražošanas kopējo dinamiku. Nosacīti tradicionālās nozares var atgriezties pie izaugsmes. Var notikt abas lietas vienlaicīgi un tad rūpniecības rādītāji būs lieliski. Ekonomistam ir labas cerības, ka to sagaidīsim nākamajā gadā, bet līdz tam vēl ir jānodzīvo. Diemžēl tuvāko mēnešu laikā strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma, atzīst Strautiņš.
Atsevišķi uzņēmumu aptauju rezultāti ļauj cerēt, ka vismaz ir sasniegts svārsta kustības zemākais punkts un sāksies augšupeja, bet nevaram būt par to pārliecināti, norāda Strautiņš. Salīdzinoši labvēlīgs iespaids rodas, vērtējot pasūtījumu vērtējumu datus, otrajā ceturksnī uzņēmumu vērtētais pasūtījumu pietiekamības indekss, izteikts ražošanas apjoma mēnešos pieauga no 4,1 mēneša līdz 4,5 mēnešiem. Ievērības cienīgi kāpumi līdzās jau minētajiem transportlīdzekļiem ir reģistrēti apģērbu ražošanā un metālapstrādē.
Taču ir arī apstākļi, kas liek domāt, ka ražošana turpinās vārguļot līdz pat gada beigām, norāda Strautiņš. Maijā kopējais rūpniecības noskaņojums ievērojami pasliktinājās. Ražošanas apjomu gaidu prognozes kļuva negatīvas pēc pieciem mēnešiem plusu zonā. Pasūtījumu apjoma vērtējums mēneša datos nav būtiski mainījies jau sešus mēnešus un ir nedaudz zem vēsturiskās normas.
Arī makroekonomiskā kopaina un biznesa cikla loģika neļauj cerēt uz atgriešanos pie izaugsmes šogad, skaidro ekonomists. Eirozonā vēl aug īstermiņa procentu likmes, kā to vēlas Eiropas Centrālā banka (ECB), cenšoties samazināt inflāciju. Tas diemžēl notiek caur ekonomiskās aktivitātes bremzēšanu, bet rūpniecība ir viena no lielākajām cietējām, jo tā ir cikliska nozare. Latvijas un Baltijas rūpniecība turklāt ir īpaši cieši saistīta ar celtniecību, kuru ietekmē mājokļu tirgus krīze vairākos svarīgos eksporta tirgos.
Notiekošo var raksturot kā pandēmijas izraisīto svārsta kustību turpināšanos, skaidro Strautiņš. Laikā no 2020.gada vidus līdz 2022.gada sākumam preču pieprasījuma svārsts tika aizstumts vienā virzienā – visiem vajadzēja preces, varēja kāpināt apjomus, bet jo īpaši cenas.
“Šobrīd patērētāji vairāk vēlas pakalpojumus, ekonomikas struktūras pārmaiņu negatīvo ietekmi pastiprina ECB novēlotā cīņa ar inflāciju. Krītošais plašās naudas apjoms un izejvielu cenas gan ļauj uzdot jautājumu, vai cīņa jau būtībā nav uzvarēta un ECB nepārspīlē,” piebilst Strautiņš.
***
Savukārt “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka apstrādes rūpniecība turpina slīgt dziļāk mīnusos, un arī ražotāju cenas turpina sarukt no 2022.gadā sasniegtajiem augstumiem. Krītošu ražošanas apjomu un cenu normalizēšanās dēļ apstrādes rūpniecības apgrozījums kritis pirmo reizi kopš 2020.gada maija (-5,6%), strauji sarūkot apgrozījumam eksportā (-7,6%). Tie ir sliktākie rezultāti kopš 2020.gada, un diez vai drīzumā redzēsim būtisku uzlabojumu, prognozē Zorgenfreija.
Viņa skaidro, ka aprīlī nozīmīgākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecībā saražoto apjomu joprojām bija lielākajai apakšnozarei – koksnes un tās produktu ražošanai (-16,1%). Labā ziņa – aprīlī saražotais apjoms kokrūpniecībā pret iepriekšējo mēnesi nedaudz palielinājies. Tas automātiski nenozīmē tendences maiņu, tomēr kopā ar kopš februāra reģistrēto pasūtījumu apjomu kāpumu, tiesa – no ļoti zema līmeņa – liecina, ka, situācija ražošanas apjomu ziņā varētu stabilizēties.
Ražotāju cenas kokrūpniecībā aprīlī pirmo reizi kopš 2020.gada septembra bija zemākas nekā gadu iepriekš,
būtiski samazinoties cenām eksportētajai produkcijai. Cenu kritums visdrīzāk turpināsies, uzņēmumiem reaģējot uz sarūkošo pieprasījumu un izejvielu cenu samazinājumu, prognozē Zorgenfreija.
Arī kritums metālizstrādājumu ražošanā par 11,2% vilka apstrādes rūpniecības rezultātu uz leju. Kaut arī pret 2022.gadu nozarē sokas sliktāk, visu šo gadu gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi no mēneša uz mēnesi pamazām auga. Būtisks kritums bija nemetālisko minerālu ražošanā (-26%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (-30,3%).
Diemžēl nav daudz apakšnozaru, kur aprīļa dati rādītu pozitīvu ainu, atzīst Zorgenfreija. Datoru un elektronikas ražošana bijusi par 24,3%, bet elektrisko iekārtu ražošana par 19% apjomīgāka, nekā pērn. Tomēr abās šajās apakšnozarēs saražotais apjoms pret iepriekšējo mēnesi krities. Ļoti labs rezultāts ir citur nekvalificētu iekārtu ražošanai, kura augusi teju uz pusi pret iepriekšējo mēnesi un par trešdaļu pret pērno gadu. Swedbank ekonomiste skaidro, ka apstrādes rūpniecību palīdz stutēt augstāku tehnoloģiju apakšnozares, kamēr cikliskajām apakšnozarēm klājas visai grūti.
Kritums rūpniecībā nav pārsteigums, ņemot vēra notikumus Eiropā un pasaulē, atzīst Zorgenfreija. Piemēram,
Vācijas rūpniecībā, kurai Latvijā ražo komponentes, ražotāju noskaņojums ar katru mēnesi kļūst aizvien drūmāks.
Uzņēmumi tukšo noliktavas, augsto procenta likmju un neskaidrības apstākļos nevēlas investēt. Procentu likmju slogs redzams arī citviet – grūti klājas mājokļu tirgum un celtniecības sektoram. Tas viss ir izšķiroši mūsu apstrādes rūpniecībai, kur vairāk nekā 65% no produkcijas tiek realizēti eksporta tirgos, norāda Zorgenfreija.
***
Arī Ekonomikas ministrijas analītiķis Edmunds Gergelevičs prognozēja, ka apstrādes rūpniecību tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Viņš norāda, ka šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi. Vienlaikus eksperts atzīmē, ka dažādās rūpniecības apakšnozarēs tendences būs atšķirīgas, piemēram, nemetālisko minerālu ražošanas nozari pozitīvi ietekmēs būvniecības nozares atkopšanās.
***
Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos četros mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 6,2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp arī apstrādes rūpniecībā bija kritums par 6,2%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 23,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,1%.
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērno aprīli, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 7%. Ražošanas apmēra kritums bija apstrādes rūpniecībā – par 8,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,3%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 3,8%.