Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro pozitīvās norises elektroenerģijas tirgū šā gada pirmajos trijos mēnešos, kad Latvijā tās ražošana pieauga par 70% un mūsu HES saražotais elektroenerģijas apjoms bija lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Taču patērētājiem cenas joprojām ir augstas.
Šajā laikā no elektroenerģijas importētājvalsts Latvija kļuva par eksportētājvalsti, savukārt Nord Pool biržā elektroenerģijas cena turpināja samazināties.
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš šā gada ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, samazinājās par 5%. Latvijā patēriņš bija par 4% zemāks, Lietuvā – par 8% zemāks, bet Igaunijā – par 1% augstāks. Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar augstākām elektroenerģijas cenām fiksētas cenas līgumos. Ietekmi uz patēriņa izmaiņām atstāja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas elektroenerģiju saražo autonomi.
Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs, salīdzinot ar identisku periodu pērn, kopumā bija par 17% augstāka. Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 70%, savukārt Lietuvā – par 5%, bet Igaunijā samazinājās par 17%. Ražošanas apjoma pieaugumu sekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem resursiem – Latvijā it īpaši palielinājās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms –, pateicoties tam labvēlīgajiem laikapstākļiem.
Lielākā daļa jeb 64% no Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzuma tika saražota hidroelektrostacijās (HES), trešdaļa – koģenerācijas stacijās, 4% – vēja elektrostacijās. Turklāt, salīdzinot ar identisku periodu pērn, elektroenerģijas izstrāde vēja elektrostacijās palielinājās teju divreiz (92%), hidroelektrostacijās par 74% un koģenerācijas stacijās (termoelektrocentrālēs – TEC) vairāk nekā uz pusi (59%). Ja vēja un hidro stacijās elektroenerģijas ražošanas pieaugums bija saistīts ar tam labvēlīgajiem laikapstākļiem, tad TEC augstais procentuālais pieaugums saistīts ar to, ka, salīdzinot ar identisku periodu pērn, TEC darbību vairs neietekmēja augstā neskaidrība dabasgāzes tirgū.
Ņemot vērā saražotās elektroenerģijas lielo apjomu, šā gada pirmajā ceturksnī Latvija savu
elektroenerģijas patēriņu nosedza pilnībā. Tomēr elektroenerģiju (atšķirībā no dabasgāzes) Latvijā nav iespēja uzkrāt, turklāt tas ir tehnoloģiski dārgs process. Attiecīgi pāri palikušais elektroenerģijas daudzums tika eksportēts uz Igauniju un Lietuvu. Latvijas eksports pieauga teju dubultā (90%), bet imports samazinājās teju uz pusi (48%), salīdzinot ar identisku periodu pērn. Līdz ar to pirmajā ceturksnī no elektroenerģijas importētājvalsts Latvija kļuva par elektroenerģijas eksportētājvalsti.
Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido tieši HES saražotā elektroenerģija. Bet tas iespējams tikai mēnešos, kad Daugavas baseinā vērojama augsta ūdens pietece. Attiecīgi šā gada pirmajā ceturksnī HES saražotais elektroenerģijas apjoms bija lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī aprīlī – palu laikā – Latvijas eksports pārsniedza importu un Daugavas HES saražotais apjoms bija lielākais pat kopš 2010.gada aprīļa.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, vērojama nedaudz zemāka lietotāju aktivitāte attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu. Aktīvākie bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 9% (-3%) veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem tādi bijuši 0,8% (-2%).
Šajā laikā Nord Pool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā kritās mēneša vidējā elektroenerģijas cenas ;
aprīlī tika saniegts cenu zemākais līmenis kopš 2021.gada jūnija,
samazinoties līdz 65,89 eiro par megavatstundu (MWh). Šī cena bija par 40% zemāka nekā pirms gada aprīlī. Elektroenerģijas cenu kritumu ietekmēja dabasgāzes cenu samazināšanās. Proti, siltās ziemas dēļ mazinājās bažas par dabasgāzes pietiekamību Eiropā, kā arī bija vērojams elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem resursiem – vēja (Baltijā) un ūdens (Latvijā).
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena*, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni jeb 2022.gada oktobri–decembri, mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 171,21 eiro par MWh, bet juridisko lietotāju segmentā – līdz 134,31 eiro par MWh.
Kaut, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, elektroenerģijas cenām Latvijā ir tendence samazināties, tās joprojām ir augstas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu – par 40% augstākas mājsaimniecību un par 14% augstākas juridisko lietotāju segmentā.
*Minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku, attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Līdz ar to cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.
Lasiet arī: Apstiprināti Sadales tīkla un AST precizētie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi
