Saeima ceturtdien, 22.jūnijā nolēma nodot Sociālo un darba lietu komisijai izvērtēšanai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosināto iniciatīvu, kuras mērķis ir grozīt Ministru kabineta (MK) iekārtas likumu un tajā noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.
Kā parlamenta sēdē norādīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa (P), lai gan komisija uzskata, ka šādā situācijā valdības atkāpšanās ir nesamērīgs risinājums, tomēr komisija iniciatīvas izskatīšanu esot atbalstījusi.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ieskatā, nepieciešams izvērtēt streika vienošanās izpildes kontroles regulējumu.
LIZDA uzskata, ka situācija, par kuru runāts iniciatīvā, bija izveidojusies ar pedagogu prasībām, proti, tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un MK vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība visas streika vienošanās neesot izpildījusi.
Arodbiedrība pārmet, ka streika prasības nav izpildītas noteiktajos termiņos, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauda nostāju, ka bijušas izpildītas visas prasības, ko LIZDA bija formulējusi gan 2022.gada 12.septembrī, iesniedzot streika pieteikumu, gan 17.septembrī atsaucot pieteikto streiku, gan 2023.gada 14.aprīlī, iesniedzot atkārtotu streika pieteikumu.
LIZDA ieskatā, būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Amatu zaudēšanai esot jābūt noteiktai Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligātai, nevis iespējamai, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Lasiet arī: Atbalsta grozījumus par Saeimas piekrišanu iepriekš sāktu deputātu kriminālvajāšanu turpināšanai