Ir ļoti skaidrs, ka Krievija piedzīvo iekšēju satricinājumu, un mums, demokrātijām ir jāsaprot, ka autokrātijas tādas lietas var notikt un notikumi var mainīties ļoti strauji, komentējot 23.jūnija notikumus Krievijā, kad algotņu grupējuma Vagner vadītājs Prigožins paziņoja, ka Vagner algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien, ierodoties Eiropadomē Kariņš uzsvēra, ka viena no būtiskajām Eiropadomes tēmām ir par to, kas notiek Krievijā, kādas ir sekas Eiropā un kas mums jādara.
“Mēs nevaram kontrolēt to, kas notiek Krievijā, bet mēs varam kontrolēt to, ko mēs darām ārpusē,” sacīja premjers, norādot, ka ir jāturpina stiprināt mūsu pašu aizsardzība.
Vienlaikus akcentējot, ka daudzi no Eiropadomes dalībniekiem jūlijā dosies uz NATO samitu Viļņā, premjers sacīja, ka ir svarīgi pielāgot jaunos NATO plānus un turpināt stiprināt austrumu flangu, kā tas ir darīts līdz šim.
Tāpat ir jāpastiprina centieni atbalstīt Ukrainu, tostarp arī atbalstot ar ieročiem, munīciju un finansēm. Tāpat arī veicot pasākumus, lai palīdzētu Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai.
Vienlaikus Viļņā plānots pārrunāt Ukrainas pievienošanos NATO pēc kara beigām.
Premjers uzsvēra, ka vislabākā drošības garantija Ukrainai ir dalība NATO – “tas ir vienīgais veids, kā pārliecināties par mieru nākotnē”.
Kariņš uzsvēra Ukrainas atjaunošanas nozīmīgumu – valstī jau pašreiz nepieciešamas dzīvesvietas, skolas un slimnīcas. “Krievijai jāmaksā par Ukrainas atjaunošanu,” sacīja premjers. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir daudz naudas iesaldētajos Krievijas aktīvos un ir jāatrod veids, kā šos līdzekļus izmantot Ukrainas atjaunošanai.
Tāpat kā svarīgu Eiropadomes sarunu tēmu Kariņš norādīja migrācija Eiropā, vienlaikus uzsverot to, ka jau vairāk nekā divus gadus Latvija ir saskārusies ar migrantu plūsmu no Baltkrievijas.
Jau ziņots, ka Kariņš ceturtdien un piektdien, 30.jūnijā, Briselē, Beļģijā, piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē, kurā plānots lemt par turpmāku atbalstu Ukrainai, informē premjera birojā.
Pirms Eiropadomes ES līderiem plānota tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai diskutētu par Eiropas drošības izaicinājumiem, īpašu uzmanību veltot ES – NATO sadarbībai un kopējiem centieniem palīdzēt Ukrainai karā pret Krieviju.
Tāpat Eiropadomē plānots lemt par ES ekonomiskās politikas jautājumiem, migrācijas izaicinājumiem, kā arī ES ārējām attiecībām ar Ķīnu.
Lasiet arī: Igaunijā turpina slēgt lauku skolas