Pēdējo mēnešu laikā būtiski pieaudzis klientu skaits, kuri iekrituši krāpnieku lamatās, uzticoties dažādu loteriju piedāvājumiem, informē SEB banka Privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka.
Novaka skaidro, ka piesakoties loterijai un ievadot kartes datus, lai it kā samaksātu pāris eiro dalības maksu, iedzīvotāji pēc laika pazaudē lielākas naudas summas, jo pēc būtības piekrīt, ka no viņu kartes jebkurā brīdi var tikt noņemta nauda, tā saucamā “abonēšanas maksa”.
SEB banka Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis skaidro, ka “tendence ir ļoti biedējoša -nedēļā tiek saņemtas 5 līdz 8 sūdzības”.
Viņš norāda, ka cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro.
“Visbiežāk tie ir pazīstamu tehnikas tirgotāju viltus profili sociālajos tīklos. Lai piedalītos loterijā, ir jāievada savas kartes dati, jo it kā jāsamaksā dalības maksa, kas parasti ir ap diviem eiro. Tomēr realitātē cilvēki pēc būtības parakstās uz kaut kādu pakalpojuma abonēšanu par maksu,” norāda SEB banka pārstāvis un piebilst, ka pēc kāda laika, no klientu kartēm sāk pazust nauda.
Pelcis atzīmē, ka ne vienmēr klienti uzreiz naudas norakstīšanu pamana.
“Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, proti, tiek autorizētas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt,” skaidro Pelcis.
Viņš iesaka pirms pieteikšanās dalībai kādā loterijā, kur par 2 eiro var laimēt, piemēram, kafijas automātu, kura regulārā cena ir vairāki simti eiro, pārbaudīt informāciju, sazinoties ar pašu uzņēmumu, kurš it kā rīko šo izlozi, izmantojot oficiālos saziņas kanālus.
Savukārt, ja nauda jau ir noņemta, nekavējoties jābloķē maksājumu karte un jāiesniedz pretenzija darījuma apstrīdēšanai.
“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un mēģinājumus izdomāt arvien jaunas pieejas, kā izvilināt iedzīvotāju naudu, iesaku vienmēr būt mazliet aizdomīgiem un padomāt, vai tiešām var tikt pie kafijas automāta vai kāda pazīstama zīmola dārglietām, somas vai apaviem par pāris eiro. Ja tomēr šādās loterijās gribas piedalīties, drošāk atvērt papildu maksājumu karti darījumiem internetā, kurā nebūtu pieejami visi naudas līdzekļi, bet tik, cik esat gatavi zaudēt,” pauž Pelcis.
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka šogad pirmajos piecos mēnešos, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, kopumā izkrāpti aptuveni 4,3 miljoni eiro.
Kopumā no gada sākuma līdz maija beigām īstenots 2701 krāpšanas gadījums. Vienlaikus novērsti 4232 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,543 miljoniem eiro.
Lasiet arī: Tirgotāji noliedz pārtikas cenu piecenojumu nepamatotību
