Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka Latvijā saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), taču interese veikt krūts un zarnu vēža skrīningu Latvijā, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, ir zemāka.
Tāpēc ES veselības politikas mērķis ir panākt, lai līdz 2025.gadam krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža profilaktiskās pārbaudes kātrā tās dalībvalstī veiktu 90% cilvēku, kuri ietilpst tajās vecuma grupās, kam ieteicams veikt šādas pārbaudes. Pavisam ES ieguldīs 4 miljardus eiro Eiropas vēža uzveikšanas plāna pasākumu īstenošanā.
Nākamo nedēļu laikā kampaņas #GetScreenedEU ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiks īpaši mudināti veikt vēža profilaktiskās pārbaudes, jo tās var glābt viņu dzīvības. Kampaņas mērķis ir uzrunāt arī tos iedzīvotājus, kuru ikdiena paiet steigā, kā
arī sasniegt tos, kas “saskaras ar sociālekonomiskajām problēmām”.
Latvijā iedzīvotāji var veikt šādas valsts apmaksātas pārbaudes: dzemdes kakla vēža skrīningu – sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi trijos gados; krūts vēža skrīningu – sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi divos gados; zarnu vēža skrīningu – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, reizi divos gados.
Pārbaudes veikšanai jāvēršas ģimenes ārsta praksē.
Tāpat šajā programmā var veikt prostatas vēža skrīningu (specifiskas asins analīzes) – vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, reizi divos gados (un vīriešiem 45–50 gadu vecumā, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam). Šīs pārbaudes veikšanai arī ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē.
Informāciju par to, kur iespējams veikt pārbaudes, kā arī to, kādos gadījumos uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta, var uzzināt Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Profilaktiskās pārbaudes.
Kampaņas rīkotāji atgādina, ka 2020.gadā aptuveni 2,7 miljoniem ES iedzīvotāju tika diagnosticēts vēzis un vairāk nekā 1,3 miljoni zaudēja dzīvību šīs slimības dēļ. Vēzi ir vieglāk ārstēt, ja tas tiek atklāts agrīnā stadijā. Profilaktiskā pārbaude parasti ir vienkārša procedūra, ko iespējams paveikt dažu minūšu laikā regulāras veselības pārbaudes laikā.
Krūts vēzis veido 13,3% no visiem jaunajiem vēža gadījumiem, kas diagnosticēti ES 2020.gadā. Sievietēm tas ir vadošais vēža izraisītais nāves cēlonis. Latvijā saslimstības rādītāji ar krūts vēzi ir gandrīz divreiz augstāki nekā vidēji ES. Ja krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, izdzīvošanas rādītāji pārsniedz 90% (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem).
Latvijā 65% sieviešu vecumā no 15 gadiem un vairāk 2019.gadā ziņoja, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikušas dzemdes kakla vēža skrīningu – gandrīz par 6 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES. Svarīgi, ka dzemdes kakla vēža skrīningā Latvijā pastāv būtiska atšķirība starp sociālekonomiskajām grupām: sievietes ar zemākiem ienākumiem veic līdz pat 43% mazāk pārbaužu nekā sievietes ar augstākiem ienākumiem, un šī ir otra lielākā atšķirība starp visām ES dalībvalstīm.
Zarnu jeb kolorektālais vēzis veido 12,7% no visiem jaunajiem diagnosticētajiem vēža gadījumiem visā ES, Latvijā – 13%. Savukārt prostatas vēzis no visiem jaunatklātā vēža gadījumiem Latvijā vīriešiem veido 25%, salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES ir 23%.
Lasiet arī: INTERVIJA | Mirstībā no vēža Latvija ir pirmajā vietā – saruna ar onkoloģi
