Līdz 2030.gadam katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij būs jāietaupa vidēji 1,5% gadā. Katram gadam ir atšķirīgi taupības mērķi, sākot ar 1,3% līdz 2025.gadam līdz pat 1,9%, kas jāietaupa līdz 2030.gada beigām, norāda Eiropas Parlamenta (EP) preses dienestā.
Jaunā direktīva ir daļa no Eiropas Komisijas (EK) 2021.gada 14.jūlijā ierosinātā tiesību aktu kopuma Gatavi mērķrādītājam 55, kura mērķis ir grozīt spēkā esošos klimata un enerģētikas tiesību aktus, līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu vismaz par 55%.
Otrdien, 11.jūlijā pieņemtā direktīva groza Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Energoefektivitātes direktīvu, saskaņojot tos ar jauno mērķi.
Jaunais tiesību akts palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņās un palielināt energoapgādes drošību. EP deputāti otrdien, 11.jūlijā apstiprināja ar dalībvalstīm jau saskaņotos plānus, kas nosaka jaunus mērķus enerģijas ietaupījumam līdz 2030.gadam.
Dalībvalstīm būs kopīgi jānodrošina, lai līdz 2030.gadam enerģijas patēriņš ES līmenī samazinātos vismaz par 11,7%.
Šo mērķi papildinās stingrs uzraudzības un izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka ikviena dalībvalsts sniedz savu artavu šī saistošā ES mērķa sasniegšanā.
EP paziņojumā uzsvērts, ka ietaupījumu vajadzēs īstenot ar vietēja, reģionāla un valsts mēroga pasākumiem dažādās jomās, piemēram, valsts pārvaldē, ēku apsaimniekošanā, uzņēmumos, datu centros, utt.
Pēc EP deputātu prasības šī shēma tiks īpaši stingri piemērota publiskajam sektoram – tajā katru gadu galīgais enerģijas patēriņš būs jāsamazina par 1,9%.
Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka vismaz 3% sabiedrisko ēku katru gadu tiek renovētas, lai panāktu nulles vai gandrīz nulles emisijas. Direktīvā noteiktas arī jaunas prasības attiecībā uz efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām.
Ziņotājs Nīls Fūlsangs (S&D, Dānija) norāda, ka enerģētikas krīze nav beigusies.
“Nav garantijas, ka nākamās ziemas būs tikpat siltas kā iepriekšējā. Nākamajos septiņos gados mums ir jāveic vajadzīgā strukturālā pārkārtošanās. Ļoti priecājos, ka izdevās panākt, lai dalībvalstis izvirzītu vērienīgākus energoefektivitātes mērķus,”skaidro Fūlsangs un piebilst, ka
“ES ir svarīgi nākotnē nebūt vairs atkarīgai no Krievijas enerģijas.
“Šodienas balsojums ir liela uzvara: tas ne tikai nāk par labu mūsu klimatam, bet arī par sliktu Putinam,” pauž Fūlsangs.
“Par” tiesību aktu nobalsoja 471 EP deputāts, “pret” 147″, savukārt atturējās 17 EP deputāti. Lai varētu stāties spēkā, tas vēl oficiāli jāapstiprina arī Eiropas Padomei.
Lasiet arī: Vidējais jūnija patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,9%
