Saistībā ar Katargeitas skandālu, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa steidzami pārskatīt deputātu rīcības kodeksu, tostarp arī saistība ar sankciju efektivitāti informē, EP preses dienests Latvijā.
Aizvadītā gada beigās, Beļģijas policija Briselē aizturēja EP deputāti un vienu no EP viceprezidentēm Evu Kaili no Grieķijas. Aizturēšana tika veikta saistībā ar izmeklēšanu par korupciju, kurā iesaistīta Katara. Pirms Kaili aresta izmeklēšanas ietvaros tika aizturēti četri cilvēki ieskaitot bijušo EP deputātu.
Kaili bija partnere vienai no četrām aizturētajām personām.
Izmeklēšanas laikā secināts, ka Kataras amatpersonas mēģinājušas uzpirkt Itālijas sociālistu, kurš bija EP deputāts laika posmā no 2004. līdz 2019.gadam.
Kopumā izmeklēšanas laikā tika veikti16 reidus, konfiscējot 600 000 eiro skaidrā naudā, kā arī elektroniskās iekārtas un mobilos tālruņus.
Ņemot vērā, šo gadījumu EP deputātiem māc bažas, ka ne tikai Katara ir mēģinājusi īstenot lobismu Briselē, bet arī tādas valstis, kā Maroka, Ķīna Krievija un Apvienotie arābu emirāti, Serbija un Turcija.
Parlamenta skatījumā ārvalstu iejaukšanās nedrīkst palikt be sekām,
un prasa apturēt visus leģislatīvos un neleģislatīvos priekšlikumus par sadarbību ar valstīm, kuras cenšas iejaukties ES darbībā.
Deputāti arī pieprasa apturēt ES finansējumu šādām valstīm, tomēr turpināt piešķirt līdzekļus šo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem, kā arī humānajai palīdzībai.
Parlaments pieprasa ieviest efektīvākas kontroles un uzraudzības sistēmas, lai atklātu un novērstu ārvalstu iejaukšanos tā darbībā.
EP deputātu ieskatā, centieni iejaukties demokrātiskos procesos ir izplatīta parādība, kas pēc iespējas aktīvāk ir jāizskauž. Tāpat deputāti ir pauduši savu ārkārtīgo sašutumu un nosodījumu saistībā ar trim EP deputātiem un vienu deputāta palīgu, kurus tur aizdomās par korupciju un naudas atmazgāšanu.
Līdztekus tiek prasīts arī ieviest pasākumus, kas stiprinātu ES iestādes mērķtiecīgas ārvalstu iejaukšanās gadījumā.
Tāpat tiek norādīts uz vairākām nepilnībām Parlamenta integritātes un pārredzamības noteikumos.
Visbeidzot, deputāti pieprasa priekšsēdētājas Robertas Metsolas 14 punktu priekšlikumu Parlamenta noteikumu reformai īstenot pēc iespējas ātrāk un ar konkrētiem pasākumiem.
Šodien pieņemtie reformu priekšlikumi piedāvā ilgtermiņa risinājumus, kas stiprinātu mūsu spējas novērst ārēju spēku iejaukšanos Parlamenta darbā. Šie risinājumi mūs var pasargāt pret autokrātisku trešo valstu mēģinājumiem ietekmēt Eiropas lēmumu pieņemšanu un palīdzēt nosargāt mūsu atvērto un brīvo sabiedrību. Tie papildinās visus ārkārtas pasākumus, ko esam jau ieviesuši, lai palielinātu mūsu integritāti,” pēc balsojuma pauda Metsola.
Ceturtdien, 13.jūlijā “par” ziņojumu nobalsoja 441 deputāts, “pret” 70, savukārt 71 deputāts atturējās.
“Kodeksam būtu efektīvāk jāaizsargā trauksmes cēlēji un jāstiprina noteikumi par interešu konfliktiem, aktīvu deklarēšanu un papildienākumu izpaušanu, kā arī jāaizliedz algotu blakusdarbu veikšanu struktūrām, kas iekļautas Pārredzamības reģistrā,” teikts EP ziņojumā.
Lai gan dialogs starp interešu grupu pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem aizvien ir būtiska Eiropas demokrātijas daļa, neatbilstoši ietekmēšanas paņēmieni, kukuļošana un citi noziedzīgi nodarījumi nav pieņemami.
Parlaments iesaka paplašināt pārredzamības reģistra tvērumu un kontroli un noteikt, ka visiem EP deputātiem ir jāziņo par plāniem tikties ar interešu pārstāvjiem, tostarp ar diplomātiskajiem pārstāvjiem no ārpussavienības valstīm.
Jaunajai ES ētikas struktūrai būtu jāuzrauga, vai bijušie EP deputāti ievēro sešu mēnešu nogaidīšanas periodu. Lai nepieļautu šo deputātu centienus darboties Parlamentā ir jāatsauc viņu piekļuve EP telpām. Līdztekus EP deputāti pauda nožēlu, ka EP Īpašā komisija tik ilgi vilcinājusies ar priekšlikuma iesniegšanu un norādīja, ka komisijas attieksme pret neatkarīgas ES ētikas iestādes veidošanu nav gana vērienīga.
“Parlamentam ir jāsaglabā sava atvērtība, taču vienlaikus jāaizsargājas pret korupciju un ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos. Lai to panāktu, mēs ierosinām, ka darbiniekiem, kas risina sensitīvus jautājumus, jāsaņem drošības pielaide. Ir publiski jāinformē par visām tikšanās reizēm ar trešām pusēm, turklāt politiskās attiecības ar trešām valstīm jāuztur tikai ar oficiālo Parlamenta kanālu starpniecību,” uzsvēra līdzziņotājs Vladimirs Bilčiks.
Savukārt līdzziņotāja Natālija Luazo atzīmēja, ka pēc šoka par Kataras skandālu, un citu valstu mēģinājumiem iejaukties Parlamenta darbā,
Īpaša komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos ir pieņēmusi iespaidīgus priekšlikumus, kas padarītu EP darbu pārredzamāku un aizsargātāku.
Iepriekš jau vēstīts, ka EP Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos, pārredzamību un atbildību tika uzdots sagatavot šo ziņojumu, pēc tam kad 2022.gada 15.decembrī plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija. Tas papildina virkni pasākumu, ko uzņēmušās un sagatavo citas EP struktūras.
Lasiet arī: EP deputāti ir gatavi sākt sarunas par jauno ES direktīvu
