Eiropas Parlaments (EP) trešdien 12.jūlijā apstiprināja savu nostāju par to, kādi uzlabojumi būtu vajadzīgi Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.
EP pieprasa paplašināt direktīvas darbības jomu, lai aptvertu pēc iespējas vairāk noziegumu.
EP deputātu skatījumā ir stingrāk jāvēršas pret vardarbību tiešsaistē, piemēram, dzimumorgānu attēlu nevēlamu sūtīšanu.
Līdztekus ir jāuzlabo ziņošanas un izmeklēšanas procedūras un jāstiprina atbalsts no vardarbības cietušajiem.
Pilsoņu brīvības un Sieviešu tiesību komiteju sagatavotajā ziņojumā, EP deputāti pieprasa izvarošanu definēt pēc tā vai ir saņemta piekrišana – pašlaik likums izvarošanu definē visbiežāk pēc tā vai ir lietots spēks vai draudi.
Tāpat tiek prasīti stigrāki noteikumi pret uzmākšanos un vajāšanu kibervidē un labāks atbalsts vardarbības upuriem.
EP deputātu piedāvātie grozījumi nosaka, izvērtēt piekrišanu dzimumaktam katrā gadījumā individuāli. Piedāvātās izmaiņas arī nosaka paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu klāstu, tostarp iekļaujot noziegumus, kas izraisa apgādājamā nāvi vai pašnāvību, noziegumus pret publisku personu vai noziegumus ar nodomu saglabāt vai atjaunot “godu”.
EP pieprasa pieņemt ES noteikumus pret seksuāla rakstura uzbrukumiem, sieviešu un starpdzimuma personu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu laulībām un seksuālu uzmākšanos visās ar darbu saistītās vidēs.
Īpašus noteikumus piedāvā par noziegumiem tiešsaistē – par seksuāla vai intīma rakstura materiālu publiskošanu bez piekrišanas vai dzimumorgānu attēlu nevēlamu nosūtīšanu.
Jaunās direktīvas ietvaros plānots arī uzlabot procedūras cietušo drošības garantēšanai un veselības aprūpei, kā arī sniegt bezmaksas juridisko palīdzību. Vienlaikus plānots uzlabot ziņošanu un pierādījumu vākšanu kompetentajās iestādēs.
Plenārsēde ziņojumu apstiprināja bez balsošanas, atbilstoši attiecīgajiem Reglamenta noteikumiem.
BNN jau iepriekš vēstīja, ka Eiropas Savienības (ES) Padome aizvadītā mēneša sākumā apstiprināja ES pievienošanos Stambulas konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pauda, ka ES pievienošanās konvencijai raida spēcīgu signālu par bloka apņēmību novērst un sodīt par vardarbību pret sievietēm.
EP 10.MAIJĀ ATBALSTĪJA ES PIEVIENOŠANOS KONVENCIJAI.
Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments.
Stambulas konvencijas mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, mazināt un izskaust vardarbību ģimenē.
LAI GAN ES BIJA PARAKSTĪJUSI ŠO DOKUMENTU, TĀ LĪDZ ŠIM VILCINĀJĀS AR PILNU RATIFIKĀCIJU, JO DAŽAS DALĪBVALSTIS IR ATTEIKUŠĀS TO DARĪT.
ES Tiesa 2021.gada 6.oktobrī atzina, ka Eiropas Savienība var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas.
Ņemot vērā nesenos notikumus – slepkavība Jēkabpilī, jaunieša piekaušanu Imantā un septiņgadīgās Justīnes slepkavības lietu, arī Latvijas politikas un sabiedrības dienaskārtībā jautājums par Stambulas konvencijas ratifikāciju ir kļuvis aktuālāks.
Jūlija sākumā Labklājības ministrija (LM) paziņoja, ka virzīs apstiprināšanai Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Ministrijas iesniegtajā likumprojektā uzsvērts, ka konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros “Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Līdztekus tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju kurā tiks uzsvērts, ka
“LATVIJA UZSKATA, KA KONVENCIJAS MĒRĶIS IR SIEVIEŠU AIZSARDZĪBA NO JEBKĀDAS VARDARBĪBAS, KĀ ARĪ VARDARBĪBAS PRET SIEVIETĒM UN VARDARBĪBAS ĢIMENĒ NOVĒRŠANA, SODĪŠANA UN IZSKAUŠANA”.
Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas “piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Par ģimenes jomu Satversmē runā strīdos tapušais 110.pants, kurā pašlaik stāv ierakstīts, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
ŠĀDA PAMATLIKUMA REDAKCIJA SAVULAIK TAPA, DAĻAI POLITIĶU CENŠOTIES NEPIEĻAUT VIENA DZIMUMA PĀRU LIKUMISKU ATZĪŠANU VALSTĪ.
LM skaidro, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības deklarācija paredz īstenot Stambulas konvencijas prasību ieviešanu. Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM.
VIENLAIKUS TAJĀ UZSVĒRTA NEPIECIEŠAMĪBA APKOPOT STATISTIKAS DATUS PAR VARDARBĪBAS PRET SIEVIETĒM UN VARDARBĪBAS ĢIMENĒ GADĪJUMIEM.
LM atzīmē, ka, lai gan ES bija parakstījusi šo dokumentu, tā līdz šim vilcinājās ar pilnu ratifikāciju, jo dažas dalībvalstis ir atteikušās to darīt.
Kamēr lielākā daļa valstu jau ir ratificējušas konvenciju valsts mērogā un tām nebija iebildumu pret ratifikāciju ES līmenī, septiņas valstis – Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija – joprojām to nav ratificējušas. Azerbaidžāna ir vienīgā Eiropas Padomes valsts, kura konvenciju nav ne parakstījusi, ne ratificējusi.
Ministrija arī norādīja, ka Latvija konvenciju parakstīja jau 2016.gada 18.maijā, taču jau septiņus gadus līdz tās ratificēšanai nav nonākusi, jo parlamentā šādam solim nav bijis vairākuma atbalsta.
Tie politiķi, kas vēršas pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, visbiežāk savu pozīciju argumentē, sakot, ka konvencijā izskanot “sociālā dzimuma” jēdziens, kas esot ideoloģiski nepieņemami. Šī argumentācija plaši tiek lietota arī Krievijas ideoloģiskajos vēstījumos.
Arī esošajā valdošajā koalīcijā, kurā pašlaik ir Jaunā vienotība (JV), Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS), par Stambulas konvencijas ratificēšanu iestājas tikai JV, bet NA un AS ir noraidoša attieksme.
2023.GADA MAIJĀ SAEIMA NORAIDĪJA PROGRESĪVO FRAKCIJAS PRIEKŠLIKUMU MINISTRU KABINETAM NEKAVĒJOTIES VIRZĪT PARLAMENTAM RATIFIKĀCIJAI STAMBULAS KONVENCIJU.
AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns toreiz pauda pārliecību, ka konvencijas ratificēšanai sabiedrībā nav atbalsta – par to viņš esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot “teju katru Latvijas nostūri”. Viņa skatījumā, Latvijas likumos jau viss esot ietverts un “neviena konvencija un direktīva nepasargās”.
Šobrīd Latvijā ir sākušās JV iniciētās sarunas ar partijām par partijai svarīgu politisko jautājumu virzīšanu, starp kuriem ir arī Stambulas konvencijas ratificēšana. Uz sarunām JV tika aicinājusi gan savus esošos koalīcijas partnerus AS un NA, gan opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvos, taču AS un NA uz šīm sarunām nenāk, jo saskata tajās centienus pārbūvēt valdošo koalīciju, ko abas partijas neatbalsta.
Viena no partiju sarunām bija veltīta arī Stambulas konvencijas jautājumam, un tajā
JV VIENOJĀS AR OPOZĪCIJĀ ESOŠOS ZZS UN PROGRESĪVAJIEM PAR ATBALSTU KONVENCIJAS RATIFICĒŠANAI, TAČU AR ĪPAŠĀM ATRUNĀM, “LĪDZĪGI KĀ TO IR DARĪJUŠAS DAUDZAS CITAS EIROPAS VALSTIS”.
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka visas trīs partijas ir pozitīvi noskaņotas virzīties tālāk ar Stambulas konvencijas ratificēšanu, pievienojot tai deklarāciju.
TĀ KĀ KONVENCIJĀ “NAV NEKAS RUNĀTS PAR NEKĀDIEM “DZIMUMIEM”, – TO SASKATA TIKAI TIE CILVĒKI, KAS TO GRIB TUR IERAUDZĪT
, tad mēs vienkārši izskaidrotu, ka mēs nepārkāpjam nekādā gadījumā Satversmē ietvertos principus”, pauda JV politiķe.
No ZZS politiķu teiktā bija noprotams, ka viņi ir gatavi atbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu tikai ar šādas atrunu deklarācijas pievienošanu, savukārt Progresīvie pauda, ka vēl jāvienojas, kāds būtu pievienotās deklarācijas teksts.
Progresīvie paziņoja, ka Stambulas konvencija Latvijai jāratificē “bez atkāpēm”, proti, esot svarīgi, lai neviens konvencijas pants netiktu izņemts.
Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība sarunās nepiedalījās un ieņem noraidošo attieksmi pret konvenciju, taču JV, ZZS un Progresīvajiem parlamentā ir 52 balsis, ar kurām pietiktu konvencijas ratificēšanai.
Jāpiebilst, ka pirms LM arī partijas Progresīvie Saeimas frakcijas pārstāvji vairākās reizes mēģināja virzīt Stambulas konvencijas ratifikāciju uz balsošanu Saeimā, taču visas reizes priekšlikums tika noraidīts.
Lasiet arī: Vardarbībā cietušo aizstāvji uzteic Stambulas konvencijas virzību
