Vai tiešām tuvojas valsts naudas šķērdēšanas ēras beigas, vai arī runas par to, kā tagad taupīsim, ir tikai acu aizmālēšanai? Ko nozīmē disonanses nots starp premjeres Evikas Siliņas (JV) teikto par taupības pasākumu nepieciešamību un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) atziņu, ka publiskajam sektoram par izmaksu samazināšanu būs jādomā 2027. un 2028.gadā? Kas šāda “taupības režīma” ietvaros mūs sagaida, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Visdrīzāk mēs līdz Saeimas vēlēšanām aizņemsimies un notrallināsim naudu, kura pēc tam kaut kad būs jāatdod,” politologs neslēpj skepsi un atgādina, – par to, ka valsts pārvaldei jābūt efektīvākai un valstij taupīgākai, ticis runāts jau gadiem ilgi. Tikmēr šobrīd valdošā partija, kas kontrolē valdību un kurai ir lielākā frakcija parlamentā, būtībā paziņo, ka taupība tiek atlikta uz pēcvēlēšanu laiku, saka Filips Rajevskis un uzsver, ka tas ir ārkārtīgi riskants solis. “No vienas puses viņi mēģina savu vēlētāju apmierināt, nepieņemot sāpīgus lēmumus un turpinot ļoti aktīvus valsts tēriņus, šinī gadījumā uz aizņēmumu rēķina, no otras – viņi pakļauj sevi milzīgam riskam, jo šī ir lieta, par kuru viņus varēs “sist” un kritizēt priekšvēlēšanu kampaņā. Tik klaji populistiski rīkojoties un paziņojot, ka taupības pasākumus var atlikt uz pēcvēlēšanu laiku, partija ļoti riskē priekšvēlēšanu laikā. Mūsu sabiedrībai, ja ne apzinātā, tad neapzinātā līmenī, jau ir pieredze, ko nozīmē atliktie taupības pasākumi – parasti tie ir vēl stiprāki, sāpīgāki un drastiskāki.
Uz BNN jautājumu, vai tad tie 150 miljoni eiro, ko savos apcirkņos atradušas un ietaupījušas nozaru ministrijas, neliecina par taupības režīma īstenošanu, Filips Rajevskis atbild, ka uz valsts budžeta kopējā apjoma fona tas ir diezgan nebūtisks skaitlis. “Visi atzinuši, ka šie 150 miljoni ir tikai tāds ikgadējs, butaforisks vingrinājums. Var jau būt šī summa palielināsies līdz 200 miljoniem eiro, bet tikpat labi iespējams, ka tā samazinās. Jo bija taču premjerministres paziņojums ar atsauci uz Finanšu ministriju, ka viss nemaz nav tik slikti un budžets tomēr pildās. Tas liecina par nevēlēšanos to lietu nopietni aiztikt. Vairāk parunāt par taupību, nekā realizēt taupības pasākumus,” tā politologs.
Taujāts, ar ko tas var draudēt nodokļu maksātājiem, Filips Rajevskis iesaka atcerēties, kas notika 2009.gada krīzes laikā. “Tā bija nopietna visu budžeta izdevumu apcirpšana. Tā arī šoreiz – kad būs krīze, tiks cirpts viss pēc kārtas – sākot ar pensijām, beidzot ar izdevumiem veselībai. Lai situāciju saglābtu, paralēli vēl cels nodokļus. Šobrīd ar savu kreisi progresīvo fiskālo politiku, vēlmi tērēt un atlikt taupības pasākumus, mēs lieliem soļiem ejam uz smagu, 2009.gada situācijai līdzīgu krīzi,” saka politologs un atgādina, ka tolaik krīzes ietekmē valsts pazaudēja ļoti daudz cilvēkus, kuriem gluži vienkārši nācās aizbraukt no Latvijas.
Vai varētu būt tā, ka uzpūsto štata vietu mazināšana valsts pārvaldes iestādēs nenotiek tādēļ, lai nepazaudētu, kā daudzi uzskata, “Jaunās Vienotības” dabisko vēlētāju – ierēdniecību? Atbildot uz šo BNN jautājumu Filips Rajevskis pauž, ka stāsts par ierēdniecību kā “Jaunās Vienotības” elektorātu ir mīts. “Ja tas tiešām tā būtu, tad 2010.gadā pēc smagajiem taupības pasākumiem, ļoti nopietnās budžeta apgriešanas un daudzu cilvēku atlaišanas no valsts pārvaldes, Valdis Dombrovskis (Vienotība) nebūtu pārvēlēts ar tik labu rezultātu. Šī pieredze ļauj domāt, ka tas ir tāds mītiskais elektorāts, kurš patiesībā nemaz nav tik liels un stiprs.”
Filips Rajevskis arī uzsver, ka “Vienotībai” derētu paskatīties savas pieredzes annālēs, lai redzētu, ka tad, kad viņi bijuši pragmātiski, taupīgi un saprotami šajos pasākumos, viņi bijuši daudz veiksmīgāka nekā tad, kad trallinājuši naudu un spieduši gāzi grīdā.