Divas no lielajām kredītiestādēm Latvijā – SEB banka un Swedbank – otrdien, 1.augustā, izplatīja paziņojumus par to, cik vērienīgi tās izsniedz aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Turklāt – ne tikai Lielrīgas reģionā. Latvijas banka (LB) tajā saredz arī savus nopelnus un cer panākt vēl vairāk.
Šādā veidā nozare turpina netieši, bet apņēmīgi iebilst Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš komercbankām pārmeta nepietiekamu tautsaimniecības kreditēšanu. Taču diez vai bankas pašas gribēs atzīties, ka izsniegto aizdevumu apjoma palielināšanās ir tieši saistīta ar spiedienu, ko jau vairākus mēnešus pret tām izvērsa Rinkēviča priekštecis Egils Levits, valdošā koalīcija un LB vadība.
Tāpēc BNN vērsās pie mūsu centrālbankas preses sekretāra Jāņa Silakalna ar jautājumu “Vai kredītiestāžu ziņojumos par aizdevumu apjomu palielināšanos LB saredz sava spiediena/mudinājuma rezultātu?”
Redakcijai atsūtītajā LB institucionālajā – pašas iestādes, nevis kāda tās eksperta – komentārā tiek uzsvērts: “Mēs redzam, ka kopš šī gada sākuma progress – kļūt klientiem draudzīgākām – komercbanku pusē ir vērojams.” Tāpat tiek konstatēts, ka “soļi tiek sperti pareizā virzienā, tomēr tie nav pietiekami”.
Viss LB sniegtais vērtējums kredītiestāžu patlaban īstenotajai kredītpolitikai ir lasāms šī raksta noslēdzošajā sadaļā.
***
SEB banka savā relīzē īpaši uzsver, ka aizdevuma prasītāja atrašanās vieta tai nav noteicošā, lai piešķirtu kredītu – 80% no izsniegtā finansējuma MVU ticis piešķirts Latvijas reģionos reģistrētiem uzņēmumiem.
“Lielāka uzmanība tiek pievērsta finanšu situācijai, uzņēmumu īpašniekiem un viņu reputācijai. Tāpat tiek vērtēta uzņēmuma korporatīvā struktūra, darījuma nosacījumi, nozares attīstība un uzņēmuma spēja pielāgoties ilgtspējīgai ekonomikai nākotnē,” relīze citē bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītāju Ģirtu Priedi.
Šī gada pirmajā pusē kredītiestāde mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinājusi par 22% vairāk finansējuma kā pērn. Šajā segmentā no jauna izsniegtā finansējuma apjoms šogad sasniedzis 143 miljonus eiro. Kopējais MVU kredītportfelis 2023.gada jūnija beigās SEB ir sasniedzis 612 miljonus eiro, no tiem 489 miljoni eiro tika piešķirti uzņēmumiem ārpus Rīgas reģiona.
Sajūta, ka bankas finansē tikai Rīgā, ir tikai un vienīgi sajūta,
kas, visticamāk, balstīta atsevišķos pieredzes stāstos, uzsver Priede.
Gandrīz pusi no SEB izsniegtajiem kredītiem veido līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apjoms. Pieprasījums pēc līzinga finansējuma izteikti pieaudzis lauksaimniecības un transporta nozarē – šīs nozares uzrāda pozitīvu izaugsmi ceturksni no ceturkšņa, salīdzinot ar 2022.gadu. Atsevišķi nekustamā īpašuma projekti, kas saistīti ar klientu vēlmi mainīt savas esošās uzņēmējdarbības telpas, veicinājuši aktivitāti arī nekustamā īpašuma nozarē.
Tikmēr ražošanas uzņēmumi ir iesaldējuši ilgtermiņa investīcijas augstās nenoteiktības dēļ, ko izraisījis karš, ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, energoresursu cenu svārstības un augstās procentu likmes.
Arī lielo uzņēmumu segmentā SEB kreditēšanas tendences ir pozitīvas: kredītportfelis pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 7%, salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, un no jauna piešķirtā finansējuma apjoms sasniedzis 382 miljonus eiro. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Lielo uzņēmumu segmentā īstenotie projekti ir vērienīgāki, tie koncentrējas ap galvaspilsētu – 57% finansējuma piešķirti uzņēmumiem, kas reģistrēti Rīgā. Vienlīdz aktīvi finansējumu piesaistījuši dažādu nozaru uzņēmumi – telekomunikāciju, enerģētikas, pakalpojumu, ražošanas, transporta, nekustamā īpašuma un citi. Būtiska daļa jaunā finansējuma tiek plānota ražošanas jaudu palielināšanai un efektivitātes uzlabošanai, norādīts SEB paziņojumā.
***
Swedbank šī gada pirmajos sešos mēnešos mazajiem uzņēmumiem – kuru gada apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro – ir izsniegusi finansējumu 33 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš šajā pašā laika periodā. No visa izsniegtā finansējuma 54% saņēmuši uzņēmumi, kuri savu uzņēmējdarbības veikšanas adresi ir norādījuši ārpus Rīgas.
Nemainīgi populārākais finansējuma veids ir līzings,
sasniedzot 76% no kopējā izsniegtā finansējuma apmēra.
Banka norāda, ka līzinga jomā vērojama arvien lielāka klientu interese par elektriskajiem automobiļiem – šajā gadā vairāk nekā 50 mazo uzņēmēju ar Swedbank palīdzību ir iegādājušies jaunus elektroauto. Tās klientu vidū populārākais elektroauto ražotājs ir Tesla, kam seko Volkswagen, bet trešo vietu dala Audi, Škoda un BMW markas automobiļi.
Swedbank finansēto nozaru TOP5 ir lauksaimniecība, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība, transporta nodrošināšana un ražošana. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis nozaru tops nav būtiski mainījies. Nozares ar visstraujāko izsniegtā finansējuma pieauguma tempu pret pagājušo gadu ir lauksaimniecība (+17%) un pakalpojumu nozare (+16%).
Lauksaimniecības nozares augstais īpatsvars, kā arī izaugsmes temps, ir saistīts ar valsts atbalsta pieejamību saimniecību atjaunošanas veicināšanai. Pakalpojumu sniedzēju izaugsmes iemesli nav tik acīmredzami; iespējams, tas saistīts ar vēl joprojām jūtamo inflācijas spiedienu, kas atsaucas uz ikviena pirkuma cenu. Turpinās arī izaugsme izsniegto kredītkaršu apjomā, kas norāda uz šī finansējuma veida arvien pieaugošo popularitāti uzņēmēju vidū, secina Swedbank.
***
Latvijas Bankas komentārs:
“Augošu procentu likmju periodā Latvijas komercbankas strādā ar labu peļņu. Ātrs procentu likmju samazinājums nav prognozējams, līdz ar to Latvijas Banka sagaida, ka komercbankas (īpaši tās, kas koncentrē lielāko apjomu mājsaimniecību noguldījumu) nodrošina labāku finanšu pakalpojumu pieejamību un aktīvi iesaistās ekonomikā, tajā skaitā veicot priekšdarbus kreditēšanas jomā, lai gatavotos periodam, kad procentu likmes saruks un kreditēšanas pievilcība palielināsies.
Marta beigās ar finanšu sektoru vienojāmies par darbības virzieniem virknē jomu, lai novērstu šķēršļus un veicinātu kreditēšanu. Par “mājas darbiem”, tajā skaitā arī pasākumiem, ko no savas puses veic Latvijas Banka, vasaras sākumā rakstīja centrālās bankas prezidents Mārtiņš Kazāks [lasiet šeit].
Šie uzstādījumi – par kreditēšanu, noguldījumu likmēm, klientu izmaksu samazināšanu – ir spēkā.
Mēs redzam, ka kopš šī gada sākuma progress – kļūt klientiem draudzīgākām – komercbanku pusē ir vērojams. Par to, vai tas ir pietiekams, tiks diskutēts kontekstā ar Finanšu ministrijas vadītās Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas darbu, kas izstrādā Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam, tostarp izvērtējot dažādus risinājumus attiecībā uz komercbanku peļņu un to iesaisti ekonomikā.
Kā ir informējis finanšu ministrs Arvils Ašeradens, darba grupas secinājumus plānots prezentēt valdībā augustā, to skaitā piedāvājot arī risinājumu kontekstā ar komercbanku (un arī citu sektoru uzņēmumu) finanšu rādītājiem.
Pirms pāris mēnešiem veiktais novērtējums liecināja, ka komercbankām vēl ir virkne būtisku darbu, lai finansējuma pieejamības ziņā parādītu nozīmīgus uzlabojumus un Latvija neatpaliktu no pārējām Baltijas valstīm. Tika konstatēts, ka
soļi tiek sperti pareizā virzienā, tomēr tie nav pietiekami,
turklāt lēmumi ir īstermiņa, bet līdzsvara stāvoklis ir jāpieenkuro. Īpaši būtiski mazināt komisijas maksas kredītu refinansēšanā un gatavoties jaunajam ekonomikas ciklam, samazinot maržas. Tuvākajā laikā iesaistītajiem būs jāvērtē, vai pēdējo mēnešu laikā komercbankām ir izdevies panākt progresu.
Latvijas Banka rūpīgi vērtē komercbanku rādītājus. Laikā, kad komercbanku peļņa ir ļoti laba, Makrouzraudzības padome lēmusi palielināt pretcikliskās kapitāla rezervi 1% apmērā. Tas komercbankām būs jāpaveic divos soļos līdz 2025. gada jūnijam. Tā ir drošības rezerve krīzes situācijām, kuras veidošanai pašlaik ir piemēroti apstākļi. Tas pašlaik nerada negatīvu ietekmi uz kreditēšanu, jo komercbankām jau pašlaik ir pietiekamas brīvprātīgās kapitāla rezerves, turklāt gaidāma apjomīga peļņa.
Latvijas Bankas mērķis, ko uzsveram sarunās ar komercbankām, ir finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošana. Pašlaik ir ideāli apstākļi izkustēties no sasaluma punkta. Komercbankas bez papildu riska uzņemšanās nopelna ļoti labi, tāpēc daļa no peļņas ir jānovirza finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un tādu apstākļu radīšanai, kas iespējami drīz sekmē kreditēšanas rādītāju uzlabošanu.
Komercbankām nav jābūt pārspīlēti piesardzīgām, jāiesakņo riskos balstīta pieeja finanšu noziegumu novēršanas jomā, jāpārskata pēdējo 10 gadu kreditēšanas politika un pakalpojumu, jo īpaši kredītu, pensiju otrā līmeņa komisijas, kā arī noguldījumu un kreditēšanas procentu likmes.
Politiķu dienaskārtībā ir jautājums par komercbanku nozares papildu nodokli. Ja pie šāda lēmuma valdība un Saeima nonāks, jāvērtē, kādas blaknes tas nesīs. Pašlaik ir skaidrs, ka tas noteikti neveicinās jau tā nepietiekamo komercbanku konkurenci, kas ir liels izaicinājums, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Tāpēc komercbankām ir pēdējais laiks demonstrēt virziena maiņu, pieņemt biznesa lēmumus (šī brīža un nākotnē plānotos), kas ir Latvijas ekonomikas un sabiedrības interesēs. Tas lielā mērā ir komercbanku pašu rokās.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Drauds bankām “Kreditējiet vai atdodiet virspeļņu!” jau skan nopietnāk
