Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu tīkla reformas projektā pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, skaidro Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA), kas pārstāv 20 no pavisam 36 Latvijas novadiem.
Tāpēc RACA aicina IZM pilnveidot skolu tīkla reformas projektu, ko aizejošā valdība bija plānojusi virzīt kā vienu no prioritārajiem. Šīs organizācijas apvienoto pašvaldību vadītāji uzskata, ka esošajā projektā ir pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, tāpast piedāvājuma saturs neatbilst projekta mērķim.
RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, Valkas novada domes deputāts), komentējot politisko kontekstu, atzīst, ka
valdības demisija pašvaldībām nākusi par labu,
jo skolu tīkla reformas projekts otrdienas, 15.augusta Ministru kabineta sēdē netika izskatīts. Tagad IZM un arī pašvaldībām ir vairāk laika kopīgi izstrādāt pārdomātu un veiksmīgu skolu reformas projektu, kas būs nākamas valdības darba kārtības uzdevums.
“Valdības demisija gan nenozīmē, ka ieplānotā skolu reforma ir atcelta. Iespējams, ka arī jaunajā valdībā Jaunā Vienotība turpinās pārraudzīt šo jomu, tāpat iespējams, ka ministre Anda Čakša (JV) saglabās savu amatu. Pat ja IZM nonāks citas partijas pārraudzībā, jautājums par skolu reformu tik un tā būs aktuāls,” prognozē Krauklis.
Viņš atgādina, ka RACA 11.augustā klātienē tikās un diskutēja ar izglītības un zinātnes ministri Čakšu par konkrētiem kritērijiem un datiem. “Domāju, ka pēc tikšanās ministre sadzirdēja, ka projektā ir daudz labas ieceres, taču tās ir noformētas nepārdomāti un pretrunīgi, kā rezultātā netiks sasniegts nospraustais mērķis,” uzskata politiķis. Pašvaldību vadītāji norāda, ka skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo
skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālajai reformai.
Čakša ir uzsvērusi, ka reformas mērķis ir panākt vienādas iespējas bērniem visā Latvijā, pieejamu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, taču pašlaik IZM piedāvātās skolu tīkla reformas redakcijā to nenodrošina. Pašvaldību veiktā izpēte rāda, ka attālināsies skolu pieejamība, neuzlabosies izglītības kvalitāte, ir apdraudēta arī iekļaujošās izglītības nodrošināšana, skaidro Krauklis.
RACA pašvaldību vadītāji piekrīt skolu reformas veikšanas nepieciešamībai, taču – lai tā izrādītos ilgtspējīga un neizraisītu kārtējo iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem – reformas plānam jābūt rūpīgi pārdomātam. Citādi sekas var izrādīties dramatiskas visās nozarēs, ne tikai izglītībā. Kļūdaini lēmumi var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu reģioniem.
LETA jau ziņoja, ka – lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā – plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.–3. un 4.–6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.–9. un 10.–12.klašu grupās – 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.–6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.–12.klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā bija plānots izskatīt otrdien, taču pirmdien, 14.augustā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja par demisiju un norādīja, ka “valdībai, kas demisionējusi, nebūtu pareizi virzīt lielākas reformas”.
RACA tika dibināta 2015.gadā, apvienojot Latvijas novadus, kas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tobrīd tika definēti par reģionālajiem attīstības centriem. Biedrībā pašlaik ir pārstāvēti 20 novadi: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novadu.
Lasiet arī: IZM kā lielāko izaicinājumu izglītības nozarē saredz pedagogu atšķirīgo sniegumu