Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka, saskaņā ar SEB bankas jaunāko prognozi, Igaunijas ekonomikā jau otro gadu pēc kārtas gaidāma lejupslīde. Bankas eksperti paredz, ka šogad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 1,8%, bet 2024.gadā viņi sagaida 1,5% lielu ekonomikas izaugsmi.
SEB ekonomikas analītiķis Mihkels Nestors sacīja, ka Igaunijas ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās, savukārt stāvoklis pasaules ekonomikā ir uzlabojies.
“Pozitīvākās ziņas nāk no ASV, kas tiek uzskatītas par globālās ekonomikas bāku – tur gaidītā recesija, šķiet, tomēr nav iestājusies,” sacīja Nestors.
Inflācija ASV ir palēninājusies procentu likmju kāpuma dēļ,
un tagad ekonomika lēnām aug. Saskaņā ar SEB jaunāko prognozi, ASV IKP šogad pieaugs par diviem procentiem. Tomēr nākamgad izaugsme tiks ierobežota līdz 0,9 procentiem.
SEB prognozē eirozonas stagnāciju nākamajos ceturkšņos. Ar nopietnākām grūtībām saskarsies Vācija, kuras ekonomika ir lielākā eirozonā. SEB sagaida, ka eirozonas IKP šogad pieaugs par 0,6 procentiem, 2024. gadā – par 0,8 procentiem.
“Tad [Eiropas Centrālās bankas noteiktām] augstākām procentu likmēm beidzot būs gaidītais efekts, un nākamā gada vidējā gada inflācija būs tikai 1 procents. Tas ļaus Eiropas Centrālajai bankai mainīt kursu un sākt procentu likmju pazemināšanu,” sacīja Nestors.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Igaunijai ir tās galveno tirdzniecības partneru ekonomikas kritums. Saskaņā ar SEB jaunāko ekonomikas prognozi, Somijas IKP šogad saruks par 0,3 procentiem, un 2024. gadā nekas neliecina par atveseļošanos. Paredzams, ka Igaunijas otrā lielākā eksporta partnere Zviedrija šogad būs vēl vājāka – ar 1,2 procentu lielu IKP samazinājumu. SEB prognozē, ka tas paliks nemainīgs arī 2024. gadā.
Nestors sacīja, ka, Igaunija – ņemot vērā visus negatīvos faktorus, kas ietekmē tās ekonomiku – līdz šim tikusi galā diezgan labi. “Lai gan reālais IKP ir samazinājies četrus ceturkšņus pēc kārtas, tas ir bijis gandrīz nemanāms, jo
to maskējis straujais nominālo ienākumu pieaugums.
Tagad, kad inflācija acīmredzami palēninās, ekonomikas patiesais stāvoklis sāk kļūt redzamāks sabiedrībai.”
Igaunijas ekonomikas lielākā problēma, pēc Nestora domām, ir krasais pieprasījuma kritums pēc apstrādes rūpniecības produkcijas. “Tas lielā mērā ir saistīts ar pašreizējo Ziemeļvalstu ekonomisko situāciju, kas nākamgad neuzlabosies – tāpēc īpaši kokmateriālu, būvniecības un mēbeļu rūpniecība saskaras ar nepieciešamību pēc vērienīgas restrukturizācijas. Igaunijas eksportam tas nozīmē, ka apjomu pieaugums nesasniegs iepriekšējo līmeni līdz 2025.gadam.”
Eksporta un ražošanas apjomu kritums radīs augstāku bezdarba līmeni, tomēr sagaidāms, ka tas būs īslaicīgs, jo Igaunijā ir pastāvīgs darbaspēka trūkums. SEB prognozē, ka vidējais bezdarba līmenis šogad būs 6,5%, bet 2024. gadā tas pieaugs līdz 6,9%. SEB sagaida, ka
Igaunijas ekonomika 2025.gadā atgriezīsies ierastajā tempā.
Savukārt Igaunijas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā publicētajā ekonomikas prognozē paredzēja, ka Igaunijā šogad būs 2% recesija. Ministrija paredz, ka nākamgad valstī būs 2,7 procentu liela ekonomikas izaugsme.
Jau ir ziņots, ka, pēc Eurostat datiem, Igaunijā šā gada otrajā ceturksnī bija lielākais IKP kritums starp visām ES dalībvalstīm – 3% (Latvijā tas bija 0,5%). Visas ES IKP auga par 0,5%, eirozonai – par 0,6%, savukārt Īrijai– par 2,8%.
Lasiet arī: Igaunijā šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa bija 1 873 eiro
