Otrdien, 29.augustā, Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka vēl par trim mēnešiem atliks pilnīgu importa kontroli precēm no Eiropas Savienības, pārceļot kontroles sākumu uz 2024.gada janvāri, vēsta Reuters.
Lielbritānija no ES vienotā tirgus izstājās jau 2021.gada janvārī un vairākkārt ir atlikusi robežkontroles pilnīgu ieviešanu,
bažījoties par traucējumiem ostās un risku palielināt dzīves dārdzības krīzi.
Turpretī Brisele nekavējoties ieviesa pārbaudes un dokumentu kārtošanu precēm, kas tiek ievestas no Lielbritānijas, radot kavēšanos, augstākas izmaksas un apgrūtinot uzņēmumu konkurētspēju.
Sākotnēji Lielbritānijas valdība bija plānojusi līdz 31.oktobrim noteikt veselības sertifikātus no Eiropas ievestiem konkrētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem un pārtikas produktiem. Valdība oficiāli esot nolēmusi, pēc apspriešanās ar nozares ekspertiem, atlikt atlikušo sanitāro un fitosanitāro pārbaužu īstenošanu par trim mēnešiem, kā arī visaptverošu muitas kontroli precēm, kas neatbilst prasībām no Ziemeļīrijas.
Papildu pilnvaras, tostarp fiziskās pārbaudes un drošības deklarācijas, paredzēts ieviest pakāpeniski līdz 2024.gadam.
Otrdien publiskotā jaunā Robežmērķu darbības modeļa (Border Target Operating Model) mērķis ir optimizēt datu un tehnoloģiju izmantošanu, vienlaikus novēršot datu un dokumentu dublēšanos un samazinot slogu uzņēmumiem preču importēšanas laikā.
Minētās izmaiņas ļautu uzņēmumiem ietaupīt aptuveni 520 miljonus mārciņu (604 miljonus euro) gadā salīdzinājumā ar sākotnējo importa modeli, ko bija paredzēts ieviest 2022.gadā.
Plānots arī izveidot Vienotā tirdzniecības loga (Single Trade Window) sistēmu, lai vienkāršotu un racionalizētu importa un eksporta tirdzniecības procesus, tādējādi tirgotājiem informācija būšot jāiesniedz tikai vienu reizi.
Pēc Lielbritānijas Tirdzniecības palātas Tirdzniecības politikas nodaļas vadītāja Viljama Beina (William Bain) domām, šī skaidrība uzņēmumus priecēs laikā, kad jāgatavojas sarežģītajai pārejai uz digitālo tirdzniecības sistēmu, galvenā lieta esot sagatavotība.
Lasiet arī: Latvijas finanšu iestāžu peļņa septiņos mēnešos sasniegusi 400,4 miljonus eiro
