Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir jāturpina pilnveidoties atbilstoši šodienas izaicinājumiem, ministrijai jākļūst par valsts attīstības un publiskās pārvaldes modernizācijas līderi, aptverot gan centrālo valsts pārvaldi, gan pašvaldības, norāda VARAM ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Ministra ieskatā, Latvijas attīstības pamatā nevar būt nozares un to ministrijas, bet gan tās pilsoņi, viņu intereses un to iespējas.
“Valstij, pieņemot attīstības politiskos lēmumus, ir jābalstās uz valsts reģionos esošajiem resursiem un iedzīvotāju interesēm,” uzsver Sprindžuks.
Sprindžuks skaidro, ka VARAM darbības mērķis ir padarīt pārvaldi lētāku un efektīvāku, datu apmaiņas procesi ir jādigitalizē un jāautomatizē. Viņaprāt, ir jāatsakās no klasiskās valsts pārvaldes organizācijas, ja ir iespējams, kur katra ministrija, katra iestāde dzīvo savā pasaulē, savā ēkā, savā slēgtā informācijas sistēmā.
“Valsts pārvaldes platformai ir jākļūst pieejamākai un jāvirzās uz koplietošanas infrastruktūras izveidi. Ir būtiski turpināt uzlabot valsts digitālās attīstības pārvaldību, tostarp reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Valsts digitālo aģentūru un uzticot tai visas valsts pārvaldes digitālās transformācijas koordinācijas lomu, kur tai būs izšķiroša loma visas valsts pārvaldes darbības efektivizēšanā,” norāda Sprindžuks
Ministra ieskatā, Valsts digitālajai aģentūrai, kuras veidošanu ir uzsākta, centralizēti jāuztur daudzas pārvaldes atbalsta funkcijas, piemēram, publiskos iepirkumus, publisko pakalpojuma portālu (latvija.gov.lv) u.tml., vēlēšanu platformu, tai jāattīsta publisko datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGRIS).
“Aģentūras attīstībai jābūt cieši saistītai ar valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšanu,” pauž ministrs.
Vienlaikus VARAM jāuzsāk institucionālā reforma vides un dabas aizsardzības jomās, ar mērķi gan samazināt administratīvo slogu, vienlaikus lielākas pilnvaras nododot pašvaldībām, gan nodrošināt plašāku un nepastarpinātu sabiedrības iesaisti vides un dabas vērtību aizsardzībā.
Politiķiem un ierēdņiem lēmumu pieņemšanā jāiesaista reģionu iedzīvotājus un uzņēmējus, jo Latvijā ir izveidots gan tiesiskā, gan institucionālā ietvara pamats šādai rīcībai – darbojas pašvaldības un izveidoti plānošanas reģioni.
Iepriekš VARAM ministra pieprasījums bijušajam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) izveidot Ministru kabineta komiteju reģionālās attīstības jautājumos starpnozaru rīcībpolitiku saskaņošanai reģionos, diemžēl tā arī palika premjera atvilknē.
Sprindžuks norāda, ka ir vairākās svarīgas VARAM sektoru prioritātes – sadarbībā ar Latvijas sabiedrību, izmantojot Biotopu kartēšanas rezultātus, jārada plāns harmoniskai Dabas atjaunošanas regulas ieviešanai.
Ministrijai ir jāturpina pašvaldību plānošanas sistēmas pārveidi, pakārtojot telpisko plānošanu attīstības plānošanai un padarot to elastīgāku, vienlaikus stiprinot pašvaldību atbildību par plānošanas dokumentu un saistošo noteikumu izpildi. Tāpat arī ir jāuzsāk darbs pie valsts attīstības plānošanas dokumentu ietvara izveidošanai, par pamatu ņemot plānošanas reģionu iedalījumu (Kurzeme, Zemgale, Rīga, Vidzeme, Latgale).
VARAM ir jāievieš Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam noteiktos pasākumus un pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas, dabas resursu nodokļa normatīvos aktus un jānomaina zemes dzīļu un derīgo izrakteņu pārvaldības politiku.
Lasiet arī: Valmieras mērs pilnībā noliedz pārkāpumus KNAB izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro izkrāpšanu
