Eiropas Savienībā pagaidām nav vienota viedokļa par vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem, tikmēr viņi ne tikai ceļo, bet arī iegādājas nekustamos īpašumus Eiropā un Lietuvā, vēsta sabiedriskais medijs LRT.
Krievijas pilsoņi šī gada pirmajā pusgadā iegādājās 520 nekustamos īpašumus, tai skaitā 184 dzīvokļus un dzīvojamās mājas. 2021.gadā tika nopirkti 1 000 nekustamie īpašumi. Līdz šim brīdim kopumā Lietuvā ir iegādāti 12 000 īpašumi, kas ir 0,4% no kopējā dzīvokļu vai dzīvojamo māju skaita valstī.
Krievijas iedzīvotāji pērk nekustamos īpašumus Lietuvā, izmantojot savus valstī reģistrētos uzņēmumus.
Krievijas juridisko personu ārvalstu tiešās investīcijas nekustamajos īpašumos Ir sasniegušas 106 miljonus eiro.
Arī Baltkrievijas pilsoņi aktīvi iegādājas dzīvojamās mājas un dzīvokļus Lietuvā. Kopš 2022.gada sākuma ir iegādāti 240 nekustamie īpašumi.
Pēc Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētāja Laurīna Kasčūna (Lauryn Kasčiūnas) domām, iemesls šiem pirkumiem ir tāds, ka Krievijas pilsoņi nevēlas atstāt savu naudu Krievijā.
«Viņi ir Krievijas imperiālisma atbalstītāji, bet viņu bērni mācās Rietumos. Šī iemesla dēļ viņiem ir vēlme «dabūt ārā naudu» no autoritārā režīma. Nauda tiek ieguldīta Eiropā, kur valda tiesiskums. Tas liecina par liekulību – Rietumi ir slikti, bet Rietumos tomēr ir labāk,» sacīja Kasčūns.
Tomēr Kasčūns uzskata, ka Krievijas pilsoņu tendence iegādāties nekustamos īpašumus Lietuvā nerada draudus vaslts drošībai.
«Ja runā par draudiem nacionālajai drošībai, tad vienmēr ir jāizvērtē tas, kā tiek ietekmētas stratēģiskās nozares, kas savukārt ietekmē ekonomisko un politisko attīstību. Šeit mūsu drošības sistēma strādā, jo mēs ierobežojam Krievijas investīcijas,» norādīja Kasčūns.
Sestajā sankciju paketē ES ierosināja aizliegt Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu bloka dalībvalstīs. Tomēr vēlāk šis priekšlikums tika noraidīts. Pēc Kasčūna teiktā, šis lēmums vēl var tikt pārskatīts.
Savukārt Viļņas Universitātes profesors Vitis Jurkonis (Vytis Jurkonis) uzskata, ka cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā un Baltkrievijā ir viens no galvenajiem iemesliem nekustamo īpašumu iegādei Lietuvā. Kā otrs iemesls tiek minēts uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās abās valstīs.
Politologs uzskata, ka nav nepieciešams aizliegt visiem Krievijas pilsoņiem pirkt dzīvokļus vai mājas Lietuvā, bet ir būtiski izvērtēt katru gadījumu atsevišķi.
«Mums ir jārunā par konkrētiem cilvēkiem – Kremlim pietuvinātām personām, oligarhiem, ierēdņiem, reģionu līderiem […]. Drauds nav tajā, ka kāds ir iegādājies īpašumus, bet gan tajā, ka mēs īsti nezinām, kurš tieši ir iegādājies [nekustamo īpašumu],» norādīja Jurkonis.
Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji parasti pērk īpašumus, lai varētu vieglāk iegūt Šengenas vīzu.
Tomēr Lietuvas Ārlietu ministrija norāda, ka īpašuma iegāde nav noteicošais faktors, lai piešķirt vīzu Krievijas pilsoņiem.
Arī Lietuvas Migrācijas departaments norāda, ka nekustamais īpašums nevar būt par iemeslu termiņuzturēšanas atļaujas piešķiršanai.
Savukārt Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Mindaugs Statuļevičs uzskata, ka pēdējos gados nav novērots, ka būtu pieaugusi Krievijas pilsoņu vēlme iegādāties īpašumus Lietuvā.
«Mēs novērojam tendenci, ka Baltkrievijas uzņēmumi pārceļas uz Lietuvu un pērk nekustamos īpašumus, lai te izvietotu savus darbiniekus,» sacīja Statuļevičs.
Turklāt trešo valstu pilsoņiem Lietuvā nav atļauts pirkt zemi, kas attiecīgi attur Krievijas iedzīvotājus no īpašuma iegādes.
Pēc Statuļevičus teiktā, Viļņas nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir «uzkarsis», jo šobrīd ir liels pieprasījums no Ukrainas un Baltkrievijas uzņēmumiem.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1772845/more-russians-and-belarusians-are-buying-homes-in-lithuania-why
