Baltais nams apstiprinājis, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) devis Ungārijai vienu gadu bez sankcijām, kas bija paredzētas par krievu energoresursu importa turpināšanu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Iepriekš Tramps izteicies, ka varētu pieļaut izņēmuma gadījumu sava domubiedra, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) gadījumā. Orbāns, par spīti Ukrainā notiekošajam pilna mēroga karam, turpinājis uzturēt draudzīgas attiecības ar Kremli. Izņēmumu sankcijās Tramps pamatoja ar to, ka Ungārijai esot sarežģīti iegūt gāzi un naftu pa citiem ceļiem. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto (Péter Szijjártó) platformā “X” pēc Trampa un orbāna tikšanās rakstīja, ka ASV devušas Budapeštai pilnīgu un neierobežotu izņēmuma stāvokli attiecība uz sankcijām pret krievu naftu un gāzi. Tiesa, vēlāk noskaidrojās, ka izņēmuma stāvoklis būs spēkā vienu gadu.
Atlaides Orbānam seko pēc tam, kad ASV oktobrī iekļāva sankciju sarakstā Krievijas lielākos naftas pārstrādes uzņēmumus “Lukoil” un “Rosneft.”
Trampa lēmums iezīmē lielu Orbāna panākumu, kurš iepriekš sacījis, ka sankcijas sagraušot viņa valsts ekonomiku. Tikšanās publiskās daļas laikā Tramps empātisks par Ungārijas pozīciju kā valstij bez pieejas jūrai un atkarīgai no Krievijas energoresursiem, tomēr izvairījās dot konkrētas garantijas. Vēlāk noskaidrojās, ka dots viena gada periods bez sankcijām, un tas ir pretrunā ar Trampa apņēmību vien pirms divām nedēļām, kad viņš bija gatavs sodīt ikvienu, kurš sadarbojas ar Krieviju.
Ungārija apmaiņā pret sankciju atlaidēm piekritusi iepirkt amerikāņu dabasgāzi
vairāku simtu miljonu dolāru apmērā. Šis darījums negatīvi atbalsosies Eiropas valstīs, kuru līderi ir negatīvi noskaņoti par Orbāna draudzību ar krieviem.
Orbāns jau sen ir Trampa domubiedrs, un viņu retorika jautājumos par migrāciju un sociālajiem jautājumiem ir ļoti līdzīga. Tieši tas, visticamāk, ļāvis Orbānam iegūt ASV prezidenta labvēlību un īpašu attieksmi laikā, kad Ungārijā tuvojas parlamenta vēlēšanas, kas pašreizējam premjerministram solās būt sarežģītas.
ASV prezidents paziņojis, ka Ungārijas situāciju nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un pieejas trūkums jūrai, bet viņš esot ļoti neapmierināts, ka citas Eiropas valstis, kurām ir pieeja jūras ūdensceļiem, turpina iegādāties Krievijas energoresursus. Tikmēr Orbāns, kurš regulāri apgrūtina Eiropas Savienības centienus izdarīt spiedienu uz Maskavu un liek šķēršļus palīdzībai Ukrainai, aizstāvējis enerģētikas darījumus ar Krieviju, un sacījis, ka cauruļvadi neesot nedz politiski, nedz ideoloģiski, tā esot fiziskā realitāte valstij bez jūras ostām.
Abi līderi 7.novembrī arī apsprieda karu Ukrainā, tostarp iespējamās sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un ASV prezidents atkal izteicis cerību, ka karu varētu jau drīz izbeigt, jo Orbāns labi pazīstot Putinu. Savukārt Orbāns paziņoja, ka tikai Ungārija un ASV patiesi vēloties mieru Ukrainā, un citu valstu valdības turpinot dot priekšroku karadarbībai, jo daudzi domājot, ka Ukraina var uzvarēt frontē, kas esot pamatīga neizpratne par situāciju.
Lasiet arī: Krievu nafta vai Trampa labvēlība – Orbāna sarežģītā izvēle