Ekonomikas ministrija (EM) plāno pārskatīt atbalsta instrumentu apmērus mājsaimniecībām energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Pēc viņa paustā, līdz ar dabasgāzes augsto cenu visā Eiropā atbalsta instrumenti mājsaimniecībām, iespējams, būs jāpadara apjomīgāki.
«Kad jūnijā gatavojām atbalsts instrumentu aprēķinus – cik, pie kādiem sliekšņiem tas varētu izmaksāt, dabasgāzes cena bija 100 eiro par megavatstundu (MWh). Tajā brīdī bija cerība, ka cena varbūt neaugs tik strauji, bet uz 1.septembri tā bija jau pilnībā dubultojusies, un šobrīd ir 200 eiro par MWh. Tas nozīmē, ka kopš brīža, kad izstrādājām atbalsta instrumentus, dabasgāzes izejas vērtība ir kāpusi divas reizes,» atzina Šaicāns.
Viņš skaidroja, ka, sarēķinot ieņēmumus uz katru mājsaimniecības locekli ar nepieciešamajiem izdevumiem, redzams, ka pie esošā izmaksu portfeļa izdevumu grozs pārsniedz cilvēku reālās iespējas.
Patlaban tikai 4. un 5.kvintile ir tie, kas spētu izdzīvot pie esošajām izmaksu un ieņēmumu pozīcijām, norādīja EM pārstāvis. Kvintiļu grupās mājsaimniecības iedala pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem, un 4. un 5. kvintilē ietilpst turīgākie iedzīvotāji.
Tāpat šobrīd EM pēta, kādas papildus darbības veikt attiecībā par kompensācijas piešķiršanu naftas gāzes izmantotājiem. Šaicāns gan piebilda, ka naftas cena šobrīd nav tik augsta kā dabasgāzes cena, līdz ar to atbalsts, ja tāds būs, nebūs tik liels kā par dabasgāzi un centrālo siltumapgādi.
Ministrijā tiek strādāts arī pie atbalsta mazajiem uzņēmumiem, kā arī pie risinājumu un priekšlikumu izstrādes vadlīniju formā centralizētajai siltumapgādei siltumenerģijas patēriņa samazināšanai. Pēc Šaicāna paustā, tiek domāts par risinājumiem, kas neietekmē komfortu un cilvēku labklājību, taču, iespējams, ļoti būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ilze Rudzīte norādīja, ka, plānojot valsts atbalstu, jāņem vērā energoresursu cenas un iedzīvotāju maksātspēja, tam pakārtojot pasākumus.
«Nepieciešama vienlīdzīga pieeja, jo šobrīd mēs redzam, ka pašvaldību iestādes netiek atbalstītas. Mēs saprotam, ka tur ir arī sociālās aprūpes centri, gan arī veselības aprūpes iestādes, kas šobrīd ir neapskaužamā situācijā, jo komforta līmeni ne klientiem, ne pacientiem samazināt nedrīkst,»sacīja Rudzīte.
Viņasprāt, perspektīvā jāvienkāršo valsts atbalsta shēma, vērtējot pēc iedzīvotāju ienākumu līmeņa, ietverot reģionālās atšķirības – papildus izvērtējot teritorijas ar augstākiem tarifiem un zemāku vidējo ienākumu līmeni.
Tāpat Rudzītes vērtējumā ir jāizstrādā vienots risinājums automatizētai datu apmaiņas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.
LPS pārstāve norādīja, ka mājokļa pabalsts ir iedzīvotajiem jau ierasts atbalsta veids, un tas varētu skart orientējoši 44 000 mājsaimniecību. Attiecībā uz šo atbalsta veidu viņa saskata vairākus izaicinājumus, no kuriem viens ir sociālo dienestu kapacitāte un cilvēkresursu trūkums, kā arī Covid-19 ietekme.
Viņa skaidroja, ka sociālajiem dienestiem ir jāturpina veikt visas līdzšinējās funkcijas saistībā ar palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī apkalpot un nodrošināt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot gan pamata sociālo palīdzību, gana arī izvērtējot ienākumus.
Horizontālo atbalstu mājsaimniecībām par siltumapgādi un apkuri administrē pašvaldības, taču katrā administrēšanas modeļi būs atšķirīgi. Rudzīte norādīja, ka varētu tikt iesaistītas gan pagastu pārvaldes, gan speciāli darbinieki, kas ar šo administrēšanu nodarbosies, taču precīzāk situācija tiks apzināta septembra laikā. Atbalsts varētu skart orientējoši 230 000 mājsaimniecību.
Viņa gan piebilda, ka šis atbalsts ir sadrumstalots pēc apkures veida un ir smagnēji administrējams.
Patlaban tiek veidots IT rīks atbalsta administrēšanai, un plānots, ka īsi pirms 1.oktobra pašvaldības varēs organizēt iesaistīto speciālistu apmācības un praktiski testēt rīku.
«Pozitīvi ir tas, ka akcents tiek likts uz elektronisku pieteikšanos atbalstam, taču no pašvaldībām saprotam, ka daļa iedzīvotāju nāks pieteikties klātienē. Piemēram, Rēzeknes novadā pusei sociālās palīdzības saņēmēju ir tikai pasta norēķinu sistēmas konts, un pat ja ir bankas konts, nav pieslēgta internetbanka. Var pieņemt, ka līdzīgā situācijā būs arī citi iedzīvotāji, līdz ar to nevarēs autentificēties epakalpojumi.lv. Bankomāti novada teritorijā ir divās apdzīvotās vietās un daži veikali izsniedz skaidru naudu, plānots slēgt vēl divas Latvijas Pasta nodaļas,» situāciju iezīmēja Rudzīte.
Viņa uzsvēra, ka nepieciešamas EM vadlīnijas un skaidrojums par likuma norma piemērošanu, piemēram, par atbalsta piešķiršanu, ja ir kopīpašums, par to, kas šī likuma izpratnē ir mājokļa īpašnieks (ja mājoklis ir valdījumā vai lietojumā, nav veikta inventarizācija utt.), par to, kādam jābūt īres līgumam un kur tam jābūt reģistrētam, u.c.
Tāpat viņas vērtējumā ir nepieciešama vienota un precīza komunikācijas kampaņa par mājsaimniecībām pieejamo atbalstu – termiņi, atbalsta intensitāte, iesniedzamie dokumenti, iespēja pieteikties elektroniski, uz kādiem atbalsta veidiem var pretendēt viena mājsaimniecība utt. Turklāt virkne praktisku jautājumu radīsies, uzsākot atbalsta piešķiršanu, līdz ar to nepieciešama ātra un nepastarpināta komunikācija ar EM speciālistiem, skaidrojot likuma normu piemērošanu, lai prakse būtu pēc iespējas vienota.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns atzīmēja, ka atbalsta intensitātei ir jābūt lielākai, jo patlaban teritorijās, kur ienākumi ir mazāki, ir augstāki tarifi, bet tur, kur ienākumi augstāki, ir zemāki tarifi.
Lasiet arī: Kariņš: Ir aizdomas, ka nonāksim pie kaut kāda cenu griestu scenārija
«Jābūt atbalstam, kas tos tarifus izlīdzina, jo cilvēks nav vainīgs, ka dzīvo vienā vai otrā pašvaldībā,» viņš uzsvēra.
Kā ziņots, izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
EM patlaban veic aprēķinus, cik lielus rēķinus gaidāmajā apkures sezonā reāli saņems iedzīvotāji dažādās pašvaldībās par dažāda izmēra mājokļiem. Tas tiek darīts, lai izvērtētu, vai ar esošajiem atbalsta mehānismiem būs pietiekami.
«Ir aizdomas, ka nonāksim pie kaut kāda cenu griestu scenārija,» teica Kariņš.
Premjers vērsa uzmanību, ka siltumenerģijas cenas dažādās pašvaldībās atšķiras ļoti plašā diapazonā – no 50 eiro līdz pat vairāk nekā 300 eiro par MWh. Pēc Kariņa teiktā, vietās, kur siltumenerģijas izmaksas būs vairāk nekā 300 eiro par MWh, «šķēres» starp izmaksām un to, cik cilvēki var samaksāt, būs pārāk lielas, un būs nepieciešams papildu atbalsts.
Pirms valdība varētu lemt par šādu cenu griestu noteikšanu Latvijā, vēl jāsagaida arī EK piedāvātais vienotais risinājums visai Eiropai.
