Pagājušajā nedēļā Lietuva paziņoja, ka varētu uzņemt vairākus desmitus bēgļu no Itālijas, Nord Security piesaista 100 miljonus ASV dolāru
Baltijas valstu zvejnieki piketē saistībā ar ES zvejas kvotu samazināšanu
Piektdien, 29.septembrī, Lietuvas Baltijas jūras kūrortpilsētā Palangā Baltijas jūras zvejnieki rīkoja piketu, jo Eiropas Komisija apsver iespēju samazināt brētliņu un reņģu kvotas 2024.gadam. No plkst. 8.00 līdz 17.00 zvejnieki no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas piketēja pie Palangas viesnīcas, kur Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virģinijs Sinkevičs (Virginijus Sinkevičius) rīko starptautisko konferenci “Mūsu Baltija” par Baltijas jūras nākotni. Piketa mērķis ir pievērst uzmanību brētliņu un siļķu kvotu samazināšanai, ko pašlaik apspriež Komisija. Uzņēmēji apgalvo, ka ierosinātais samazinājums ir pretrunā ar zinātnieku ieteikumiem un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nostājām. Zvejnieku un zivju pārstrādātāju apvienības Baltijas Žvejas direktors Aļģirds Ausra (Algirdas Ausra) apgalvo, ka šāds samazinājums izpostītu Baltijas jūras zvejniecības nozari un nāktu par labu tikai Krievijas zvejniekiem, uz kuriem šie ierobežojumi neattiecas.
Lietuvas pasts atlaiž 400 pastnieku
Lietuvas pasts piektdien, 29.septembrī, plāno atlaist aptuveni 400 darbiniekus, saistībā ar vēstuļu pārvadātāju tīkla racionalizēšanu, reaģējot uz tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos un mainīgajiem klientu pasta sūtīšanas paradumiem. Valstij piederošais pasta uzņēmums apgalvo, ka pārvadājuma tīkla “kapitālremonts” ļaus ieviest piecu dienu darba nedēļu visiem vēstuļu pārvadātājiem. Lietuvas pasts apgalvo, ka darbinieku atlaišanas pabalstiem ir atvēlēti aptuveni 800 000 euro un ka uzņēmuma personāla speciālisti sniegs profesionālas konsultācijas par darba meklēšanu.
Lietuva, iespējams, brīvprātīgi uzņems desmitiem bēgļu no Itālijas
Lietuva varētu brīvprātīgi uzņemt vairākus desmitus bēgļu no Itālijas, dienvidu valstij saskaroties ar lielu bēgļu pieplūdumu, ceturtdien, 28.septembrī, paziņoja iekšlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičs (Arnoldas Abramavičius), piebilstot, ka par šo jautājumu lems valdības komisija. Viņa komentārs izskanēja, reaģējot uz ziņām, ka Itālijas Lampedūzas salā nesen ieradies liels skaits nelegālo migrantu. Tiek ziņots, ka tikai trīs dienu laikā salā ir ieradušies aptuveni 8 500 cilvēku, un to kopējais skaits šogad jau pārsniedzis 133 000, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn.
Pēc aizskarošas piezīmes izteikšanas, valodas uzraudzības iestādes vadītājs aicināts atkāpties no amata
Lietuvas Valsts valodas inspekcijas vadītājs Audrjus Valotka (Audrius Valotka) ir aicināts atkāpties no amata pēc kārtējās aizskarošās piezīmes par citu tautību cilvēkiem, ceturtdien, 28.septembrī, paziņoja kultūras ministrs Simons Kairis (Simonas Kairys). Saskaņā ar Kaira teikto, tā kā Valotka ir ierēdnis, nevis politiķis, viņu nevar atbrīvot no amata, izsakot neuzticību. Kultūras darbiniece Monika Gimbuaite (Monika Gimbutaitė) iepriekš septembrī sociālajā tīklā Facebook rakstīja, ka Valotka REDA konferencē sacīja, ka “bērnu tiesības pārkāpj visādi kopbraukšanas autovadītāji, kas runā dažās čurku valodās”. Valotka vēlāk LRT tīmekļa vietnei sacīja, ka viņš izteicies nepareizi un ka tas bijis pārpratums. “Es domāju tiurku (tjurku), bet izrunāju čiurku (čurku),” viņš teica. Augustā Valsts valodas inspekcijas vadītājs saņēma rājienu pēc tam, kad LRT radio raidījumā viņš vilka paralēles starp Viļņas rajonā dzīvojošo etnisko poļu vēlmi pēc izkārtnēm dzimtajā valodā un situāciju Krievijas okupētajā Ukrainas Donbasa reģionā.
Deputāti nolemj vērsties Konstitucionālajā tiesā saistībā ar Stambulas konvenciju
Lietuvas parlaments trešdien, 27.septembrī, nolēma lūgt Konstitucionālās tiesas atzinumu par Stambulas konvencijas atbilstību valsts konstitūcijai. Konstitucionālajai tiesai tiks lūgts noskaidrot, vai Stambulas konvencijas normas par dzimumu no sociālā viedokļa, par vardarbību pret sievietēm dzimuma dēļ, par materiāla par nestereotipisku dzimumu lomu iekļaušanu oficiālajā izglītības programmā, kā arī citas normas, atbilst konstitūcijai. 2011.gadā pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) Lietuva parakstīja 2013.gada 7.jūnijā, bet vēl nav ratificējusi. Stambulas konvenciju ratifikācijai Lietuvas parlamentā iesniedza bijusī prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), taču process ir apstājies politisku domstarpību dēļ par dažiem dokumenta noteikumiem.
Nord Security piesaista 100 miljonus ASV dolāru
Lietuvā dibinātais kiberdrošības risinājumu uzņēmums Nord Security ir saņēmis jaunu 100 miljonu ASV dolāru ieguldījumu no ASV privātā kapitāla uzņēmuma Warburg Pincus, tādējādi palielinot uzņēmuma vērtību līdz trīs miljardiem dolāru. Nord Security apgalvo, ka iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai paplašinātu savu un cita Lietuvas dibināta kiberdrošības uzņēmuma Surfshark produktu klāstu dažādos pasaules tirgos, kā arī potenciāliem stratēģiskiem iegādes darījumiem. Šī ir otrā reize, kad Nord Security ir piesaistījusi ārējo finansējumu. Uzņēmums 2022.gada aprīlī piesaistīja 100 miljonus ASV dolāru no Lielbritānijas alternatīvo investīciju uzņēmuma Novator, sasniedzot 1,6 miljardu ASV dolāru vērtību un kļūstot par Lietuvas otro “vienradžu” uzņēmumu, proti, jaunuzņēmumu, kura vērtība ir viens miljards ASV dolāru vai vairāk. Nord Security līdzdibinātājs Toms Okmans (Tom Okman), uzņēmuma līdzdibinātājs, apgalvo, ka ieguldījums palīdzēs uzņēmumam nostiprināt savas pozīcijas. Uzņēmumu Nord Security 2012.gadā Lietuvā dibināja lietuvieši Okmans un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas), kuri vēlējās izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.
Prezidents paraksta likumu par kažokzvēru audzētavu aizliegumu
Trešdien, 27.septembrī, Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) parakstīja likumu, kas aizliedz kažokzvēru audzētavas. Pagājušajā nedēļā parlamentā pieņemtais Dzīvnieku labturības un aizsardzības likums paredz līdz 2027.gadam pakāpeniski likvidēt kažokzvēru audzētavas Lietuvā. Kažokzvēru audzētāju pārstāvji pagājušajā nedēļā paziņoja, ka lūgs Nausēdai uzlikt veto likumam, kas aizliedz viņu uzņēmējdarbību, bet prezidents pirmdien, 25.septembrī, paziņoja, ka parakstīs šo likumu, “jo tas atbilst maniem principiem”. Kažokzvēru audzētavu īpašnieki saņems kompensācijas, taču viņi sūdzas, ka izmaksātās summas būs pārāk mazas, lai segtu viņu zaudējumus. Lietuva kļūst par 20. valsti Eiropā, kas aizliedz kažokzvēru audzēšanu.
Lietuvas futbolisti nespēlēs pret krieviem pēc UEFA aizlieguma atcelšanas
Lietuvas Futbola federācija otrdien, 26.septembrī, paziņoja, ka Lietuvas futbolisti nespēlēs pret krieviem pēc tam, kad UEFA izpildkomiteja otrdien nolēma atjaunot Krievijas U-17 komandu dalību starptautiskajās sacensībās. Kā norāda LFF, lai gan, Krievijai uzsākot karu pret Ukrainu, visas Krievijas izlases un klubi uzreiz tika izslēgti no dalības, UEFA izpildkomiteja otrdien šo lēmumu atcēla un no šīs sezonas sākuma atļāva Krievijas jauniešu izlasēm atgriezties starptautiskajās sacensībās.
Navickiene apsver iespēju kandidēt TS-LKD prezidenta vēlēšanās
Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) pirmdien, 25.septembrī, paziņoja, ka apsver iespēju piedalīties valdošās konservatīvās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD) priekšvēlēšanās, kur izvēlēsies partijas kandidātu gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Viņa saka, ka šādu iespēju apsver pēc tam, kad dažādas partijas nodaļas 62 reizes izvirzījušas viņu kā kandidāti. Partijas dati liecina, ka premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) kā kandidāte izvirzīta 66 reizes, viņai seko partijas līderis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) (64 reizes), deputāts Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) (54 reizes), aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) (42 reizes) un deputāts Pauļus Saudargs (Paulius Saudargas) (41 reizi). Pārējie kandidāti vēl nav pauduši savu nostāju par dalību partijas priekšvēlēšanās, kas notiks novembra vidū. Lietuvā pavasarī tiks ievēlēts jauns prezidents. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējais prezidents Gitans Nausēda ir nepārprotams līderis, un augšgalā atrodas arī jurists Igns Vēgēle (Ignas Vėgėlė) un Šimonīte.
Prezidents tiekas ar Ukrainas parlamenta deputātiem un sola nepārtrauktu atbalstu
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien, 25.septembrī, tikās ar Ukrainas deputātu grupu, kas viesojās Lietuvā un apsolīja nerimstošu politisku atbalstu Ukrainai. Viņš arī mudināja Ukrainu turpināt cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai panāktu dalību ES. Lietuvas līderis uzsvēra, ka politiķu uzdevums ir mobilizēt politisko atbalstu Ukrainai, un apliecināja, ka Lietuva nepārtraukti mudina savus sabiedrotos palielināt un paātrināt militāro atbalstu Ukrainai.
