Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati liecina, ka šī gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,34 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,7% mazāk nekā pirms gada. Līdzīgu tendenci uzrāda arī Igaunijas statistiķi.
Tai skaitā Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 24,5%, bet importa vērtība – par 24,8%. Augustā mūsu valsts eksportēja preces 1,47 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,88 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance ir nedaudz uzlabojāusies, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 43,8% līdz 43,9%. [CSP norāda: jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.]
“Apjomu ziņā esam [eksportā] zem 2022.gada jau teju visu šo gadu,” norāda Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņas komentārs atrodams šī raksta beigās.
Savukārt, pēc Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem, augustā ziemeļu kaimiņvalsts preču eksports sasniedza 1,5 miljardus, bet imports – 1,8 miljardus eiro. Preču eksports faktiskajās cenās, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 22%, bet imports – par 19%.
Igaunijas irdzniecības deficīts augustā bija 293 miljoni eiro, kas ir par 7 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.
***
CSP vēsta, ka šā gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 27,92 miljardus eiro – tas ir
par 2,7 miljardiem eiro jeb 8,8% mazāk
nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 12,51 miljardu eiro (samazinājums par 1,12 miljardiem eiro jeb 8,2%), bet importa – 15,41 miljardu eiro (samazinājums par 1,58 miljardiem eiro jeb 9,3%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023.gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 25,5% mazāka, bet importa – par 23,7% mazāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6,5%, bet importa – par 3,6%.
Lūk, svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu. Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports ir lielāks par 13,6 miljoniem eiro jeb 9,7 %. Minerālproduktu eksports – mazāks par 215,8 miljoniem eiro jeb 67,8 %;
augu produktu eksports – mazāks par 108,9 miljoniem eiro jeb 59,2 %.
Koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports ir mazāks par 78,8 miljoniem eiro jeb 27,1 %.
Savukārt mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports ir samazinājies par 25 miljoniem eiro jeb 9,3%.
Tāpat augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir vērojams arī importa samazinājums visās svarīgākajās preču grupās.
Minerālproduktu imports ir mazāks par 459,1 miljoniem eiro jeb 65,1%.
Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports – mazāks par 57,7 miljoniem eiro jeb 13,5%. Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports saruka par 20,7 miljoniem eiro jeb 9,5%. Plastmasas un to izstrādājumu imports bija mazāks par 19,5 miljoniem eiro jeb 17,1%. Savukārt augu valsts produktu imports – par 16,1 miljoniem eiro jeb 12,5% mazāks.
Augustā Latvijas svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (7,2%)
un Krievijas Federācija (6,7%).
Mūsu nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,1% no importa kopapjoma), Polija (10,7%), Vācija (10,4%) un Igaunija (9,4%).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023.gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu visvairāk ietekmēja
viskija EKSPORTA [!] pieaugums par 11,5 miljoniem eiro.
Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam attiecīgi par 105,4 miljoniem eiro un 81,3 miljoniem eiro.
***
Latvijas eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada augustā, salīdzinot ar 2022.gada augustu, visvairāk ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu) eksporta samazinājums par 13,9 miljoniem eiro jeb 86,2%.
Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt viskija) eksporta pieaugums par 7,7 miljoniem eiro jeb 23,6%, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (galvenokārt transportlīdzekļi desmit vai vairāk cilvēku pārvadāšanai) eksporta pieaugums par 0,7 miljoniem eiro.
Šī gada augustā, salīdzinot ar 2022.gada augustu, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās) importa samazinājums par 1,1 miljoniem eiro jeb 19,7%. Savukārt no Krievijas Federācijas – minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 160,8 miljoniem eiro jeb 87,6%.
Importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,7 miljoniem eiro.
Šā gada janvārī–augustā preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 367 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 189. Savukārt 2022.gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 772 un 339 uzņēmumi.
Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī–augustā importēja 288, no Baltkrievijas – 217 uzņēmumi. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, 2022.gada astoņos mēnešos, bija attiecīgi 1 209 un 556 uzņēmumi.
***
Šā gada janvārī–augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar “atsevišķām NVS valstīm” Centrālāzijā. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 33 miljoniem eiro jeb 65,9%, uz Kirgizstānu – par 31,3 miljoniem eiro jeb 4,5 reizes, uz Uzbekistānu – par 13,1 miljoniem eiro jeb 29,5%.
Imports 2023. gada janvārī–augustā, salīdzinājumā ar 2022. gada astoņiem mēnešiem, no Uzbekistānas pieaudzis par 18,4 miljoniem eiro jeb četras reizes, no Kazahstānas – par 15,9 miljoniem eiro jeb 38,2%. Savukārt no Moldovas – par 1,5 miljoniem eiro jeb 26,5%.
Šā gada janvārī–augustā, salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu, pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji ir palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu: eksportā – par 111 uzņēmumiem, importā – par 29 uzņēmumiem.
***
Kā jau minēts iepriekš, pēc Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem, augustā šīs valsts tirdzniecības deficīts bija 293 miljoni eiro.
Pārvaldes analītiķe Džeina Lepmetsa (Jane Leppmets) atzīmēja, ka šogad augustā, tāpat kā jūlijā, būtisks faktors gan preču eksporta, gan importa kritumam bija augstāka 2022.gada atsauces bāze. “Salīdzinot ar pagājušo gadu, kritās preču tirdzniecība gan ar ES dalībvalstīm, gan arī valstīs ārpus ES. Lielākās izmaiņas augustā bija vērojamas minerālproduktu, īpaši elektroenerģijas, eksportā un importā. Lielu lomu tajā spēlēja arī minerālproduktu cenu kritums,” skaidroja Lepmetsa.
Galvenās Igaunijas eksportpreces augustā bija elektroiekārtas (14% no kopējā eksporta) un minerālprodukti (12%). Lielākais kritums bija minerālproduktu eksportā – par 238 miljoniem eiro. Lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājās attiecīgi par 42 miljoniem un 39 miljoniem eiro. Pieaugums bija tikai transporta līdzekļu eksportā, kas pieauga par 17 miljoniem eiro.
Igaunijas izcelsmes preču eksports augustā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 21%, bet tā īpatsvars visā eksporta apjomā ir gada griezumā palielinājies par vienu procentpunktu – veidojot 64% no Igaunijas kopējā eksporta šā gada augustā.
Igaunijas lielākais eksporta partneris augustā bija Somija (18% no Igaunijas kopējā eksporta), kam seko Latvija (13%) un Zviedrija (10%). Galvenās eksportētās preces bija elektroiekārtas (to skaitā – statiskie pārveidotāji) uz Somiju, minerālprodukti (to skaitā – elektroenerģija) uz Latviju, elektroiekārtas (to skaitā – sakaru iekārtas) uz Zviedriju.
Lielākais kritums reģistrēts Igaunijas eksportā uz Latviju (par 148 miljoniem eiro), ASV (par 61 miljonu eiro), Indiju (par 40 miljoniem eiro). Salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, uz Latviju samazinājies minerālproduktu (to skaitā – elektroenerģijas) eksports, uz ASV – elektroiekārtu (to skaitā – sakaru iekārtu), bet uz Indiju – minerālproduktu (to skaitā – mazuta) eksports.
Visvairāk – 45 reizes– palielinājies eksports uz Singapūru
(par 44 miljoniem eiro), uz kuru eksportēts vairāk minerālproduktu (tai skaitā – slānekļa naftas) nekā pērn.
Galvenās importa preces augustā bija elektroierīces (14% no Igaunijas kopējā importa), minerālprodukti (12%), lauksaimniecības produkti un pārtikas izstrādājumi (12%) un transporta aprīkojums (12%).
Lelākais kritums bija minerālproduktu importā – par 359 miljoniem eiro.
Mehānisko ierīču un ķīmiskās rūpniecības izejvielu un izstrādājumu imports samazinājās attiecīgi par 31 miljonu un 20 miljoniem eiro. Savukārt visvairāk, par 16 miljoniem eiro, palielinājās transporta līdzekļu imports.
Igaunijas preču importa lielākās partnervalstis augustā bija Somija (15% no Igaunijas kopējā importa), Vācija (12%) un Lietuva (11%). Galvenās preces importētas bija minerālprodukti (to skaitā – elektroenerģija) no Somijas, transporta aprīkojums (to skaitā – automobiļi) no Vācijas un minerālprodukti (to skaitā – gāzeļļas) no Lietuvas.
Lielākais kritums bija preču importā no Somijas (par 142 miljoniem eiro), Krievijas (par 96 miljoniem eiro), kā arī Latvijas un Lietuvas (par 54 miljoniem eiro katra). Salīdzinot ar 2022.gada augustu, no šīm valstīm tika ievests mazāk minerālproduktu. Mazāks bija elektroenerģijas imports no Somijas, pārstrādātā mazuta no Krievijas, dabasgāzes no Latvijas, gāzeļļas no Lietuvas. Visvairāk, par 26 miljoniem eiro, palielinājās imports no Dānijas, jo vairāk nekā pērn tika importēti vēja ģeneratori.
***
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, vērtējot eksporta apgrozījuma kritumu, šādi skaidro notiekošo [no viņas sacītā izņemts CSP datu pārstāsts]:
“Sarežģītie laiki ārējā tirdzniecībā turpinās. [..] Daļu no krituma EUR izteiksmē skaidro rūkošās cenas, taču arī apjomi gāžas lejā, un, piemēram, augustā eksportētais apjoms bijis par vairāk nekā piektdaļu zem tā, ko eksportējām pērn.
[..] Būtiski sarucis arī augu valsts produktu eksports (-59.2%). Tas tādēļ, ka straujš kritums redzams labības eksportā – kviešu eksports par 87% zemāks nekā pērn. Ja iepriekšējos gados sākām jauno ražu eksportēt jau augustā, tad šogad augustā ir tukšums – lietus kavēja ražas novākšanu. Labā ziņa – septembrī vismaz šī preču grupa noteikti uzrādīs kāpumu.
Eksporta ieņēmumi jau kopš aprīļa ir krietni zem pērnā gada rezultāta, apjomu ziņā esam zem 2022.gada jau teju visu šo gadu. Ja skatāmies ilgākā termiņā, tad augustā ieņēmumi no eksporta bija par aptuveni 30% virs 2019. gada līmeņa (pirms visu krīžu un bumu ēras). It kā labi, taču īpaši priecāties nebūtu vietā. Tā kā cenas ir par aptuveni tiem pašiem 30% augstākas nekā 2019. gadā, tad skaidrs, ka eksportētā apjoma ziņā esam apmēram turpat, kur 2019. gadā.
Fakts, ka Latvijas eksportā redzam kritumu nav brīnums. Esam maza un atvērta ekonomika, mūs ietekmē pasaules vēsmas. Globālā preču tirdzniecība jau aptuveni gadu ir uz lejupvērstas takas. Bloomberg tirdzniecības indikatoru analīze liecina, ka, iespējams, ļaunākais jau ir aiz muguras. Redzams kāpums pārkrautajās kravās lielajās pasaules ostās (piemēram, Losandželosā), Dienvidkorejas eksports sācis atgūties, Ķīnā ražošana atsākusi augt pēc būtiskiem ekonomikas stimula mēriem no valdības puses.
Tomēr, šie piemēri ir vien atsevišķi cerību asniņi, jo lielākā daļa no indikatoriem joprojām ir zem ilgtermiņa vidējiem līmeņiem, jeb – vēsturiskās normas.
Mums svarīgajā Vācijas tirgū apstrādes rūpniecība augustā saruka jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Švakais pasūtījumu apjoms un augstais krājumu līmenis liek domāt, ka straujas pārmaiņas uz labo pusi Vācijas apstrādes rūpniecībā diez vai drīzumā redzēsim. Arī pasaulē kopumā noteikti negaidām, ka pieprasījums un preču tirdzniecība atgriezīsies buma līmeņos, ko redzējām laikā pēc kovida. Starptautiskais Valūtas fonds savās oktobra prognozēs vēl nedaudz pasliktinājis skatu uz pasaules un Eiropas ekonomiku nākamajā gadā. Turklāt pasaules izaugsme prognozēta būtiski lēnāka nekā vidēji pēdējās pāris desmitgadēs ierasts. Iemesli – karš, ģeopolitika, pasaules ekonomiku sadalīšanās blokos un centrālo banku likmju celšana.
Tā vien šķiet, ka pēc straujā krituma, ko redzam šobrīd, un kas zināmā mērā ir situācijas normalizācija, beidzotieds pēckovida bumam,
sekos nevis atgūšanās, bet lēnas attīstības periods
pasaules tirdzniecībā. Turklāt mūsu uzņēmējus apdraud ne vien globālā pieprasījuma vārgums, bet arī mūsu pašu konkurētspējas jautājums – jo izmaksas, īpaši darbaspēka atalgojums, Latvijā visdrīzāk turpinās augt salīdzinoši strauji.
Līdz ar to jāsaka, ka visdrīzāk eksports saruks vēl vismaz tuvākos ceturkšņus. Ja inflācijā neredzēsim nepatīkamus pārsteigumus (ko Izraēlas-Palestīnas konflikta saasinājuma un Somijas-Igaunijas gāzes vada iespējamās sabotāžas apstākļos nevar izslēgt), tad centrālās bankas ap nākamā gada 2. ceturksni jau varētu sākt samazināt procentu likmes.”
Tas iezīmēs atgūšanās sākumu mūsu eksporta partneru būvniecības un mājokļu sektoros, kas tad palīdzēs straujāk augt arī mūsu eksporta apjomiem, secina Zorgenfreija.
Lasiet arī: Viedoklis | Ekonomists: mēs meklējam “zudušo cenu laiku”
