Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc tam, kad Polijas partijai Likums un taisnīgums (PiS) pagājušajā svētdienā pietrūka balsu, lai tā izveidotu jaunu valdību, partijas oponenti tagad liek cerības uz trim opozīcijas partijām, kas kopā ieguva vairāk balsu. Lietuvas analītiķi sagaida pārmaiņas Polijā, taču visi ir vienisprātis, ka tas, kas saista abas valstis, paliks nemainīga – ilgstošs un veiksmīgs ieguldījums kaimiņattiecībās un atbalsts Ukrainai.
“Polija ir Lietuvas stratēģiskais partneris. Neraugoties uz vēlēšanu rezultātiem, abas valstis vieno kopīgi enerģētikas, drošības politikas un ekonomikas projekti. To mēs redzējām jau laikā, kad attiecības starp valstīm bija diezgan vājas – es domāju pirms kādiem desmit gadiem. Ja jauno valdību veidos Pilsoniskā koalīcija, Kreisie un Trešais ceļš, attiecības [starp valstīm] saglabāsies ciešas,” aģentūrai BNN sacīja Austrumeiropas studiju centra Viļņā direktors Lins Kojala (Linas Kojala).
Pēc viņa domām, līdz ar jauno valdību Varšavā
sadarbība starp Poliju un Eiropas Savienību (ES) “visticamāk uzlabosies”,
tāpēc būs “mazāk dilemmu” dažādos Briseles jautājumos.
“Ir svarīgi, lai jaunā valdība arī turpmāk prioritāti piešķirtu ne tikai attiecībām ar Berlīni un Parīzi, kas līdz šim ir bijusi Tuska valdību vizītkarte, bet arī attiecībām ar Baltijas valstīm,” uzsvēra Kojala.
Vēlēšanas Polijā pagājušajā svētdienā noslēdzās ar rekordlielu vēlētāju aktivitāti – 74,4 % – un tajās kā lielākā partija ar 35,38% balsu atgriezās PiS, taču tai nepietika balsu, lai 460 deputātu parlamenta apakšpalātā – Polijas Sejmā – izveidotu valdošo koalīciju.
Donalda Tuska (Donald Tusk) centriskās opozīcijas Pilsoniskā koalīcija ieguva 30,7%. Trešais ceļš ieguva 14,4% balsu, Kreisie – 8,6%.
Ja Tusks veidos valdību ar centriski labējām Trešā ceļa un Jauno kreiso partiju, viņš varētu iegūt 248 vietas Sejmā.
Opozīcijas bloks ir apņēmies mainīt PiS politiku, kas ir atstājusi valsti starptautiskā izolācijā un sašķēlusi valsti.
Tā cer atbrīvot miljardiem eiro lielo finansējumu, ko ES ir iesaldējusi saistībā ar PiS veiktajām izmaiņām tiesu sistēmā, kas vājināja tiesu varas neatkarību.
Ņemot vērā lielās cerības, ka šī trijotne izveidos jaunu valdību, daži Lietuvas politikas novērotāji, piemēram, bijušais Lietuvas parlamenta deputāts Naglis Puteikis (Naglis Puteikis) tomēr brīdina, ka
optimisms, iespējams, ir “pāragrs”, jo sarunas par koalīcijas veidošanu ir tikai sākušās.
“Es saprotu, ka daži vēlas redzēt koalīciju, ko veidotu trīs opozīcijas partijas, taču tām vēl ir jāizstrādā koalīcijas līgums un jātiek galā ar daudzajiem šķēršļiem. Un daži no tiem ir ievērojami,” aģentūrai BNN uzsvēra Puteikis, piebilstot: “Un, manuprāt, vēlēšanu rezultāti nebūt nav pļauka Lietuvas patriotiski noskaņoto politisko spēku vēlēšanu cerībām pirms nākamgad gaidāmajām Seima vēlēšanām.”
“Gluži pretēji, Vāciju šausmina masveida, nevaldāmi musulmaņu protesti Gazas atbalstam tās lielākajās pilsētās, kur nikni pūļi vienojas pret Izraēlā nogalinātajiem cilvēkiem, gan pasaule, gan, cerams, arī Lietuva saņems pareizo mācību – migrācijas un integrācijas politika ir izgāzusies, un mums vispirms jārūpējas par saviem cilvēkiem,” sacīja Puteikis.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Mariušs Antonovičs (Mariusz Antonowicz) saka, ka iemesli, kāpēc opozīcijas spēki joprojām svin uzvaru, ir ļoti skaidri, lai gan koalīcijas sarunas varētu nebūt tik vieglas, kā daži cer.
“Jāņem vērā, kas pēdējo četru gadu laikā ir noticis Polijā. Apšaubāmās izmaiņas un Konstitucionālā tribunāla lēmumi, kas gandrīz aizliedza abortus. Šis lēmums izraisīja milzīgu protestu vilni. […] Daļa neapmierinātības ir saistīta ar katoļu baznīcas lomu. Var teikt, ka katoļu baznīcas ietekme zināmā mērā samazināsies. Cilvēki ir gaidījuši iespēju paust savu neapmierinātību, un tagad tā viņiem ir dota,” delfi.lt sacīja Antonovičs.
Priekšvēlēšanu kampaņā PiS maksimāli mobilizēja savus vēlētājus, taču opozīcijas resursi bija lielāki, un jo īpaši viņiem izdevās mobilizēt jauniešus. Analītiķis uzsvēra, ka tas bija unikāls notikums, kad
vēlētāji, kas jaunāki par 30 gadiem, ir aktīvāki par tiem, kas vecāki par 60 gadiem.
Lietuvas ziņu aģentūras ELTA galvenais redaktors Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris) norāda, ka visa kampaņa bija ļoti “karsta”, abām galvenajām partijām ejot soli solī.
“Vēlēšanu iznākums bija pilnīgi neprognozējams, jo uzvarēt varēja jebkura no pusēm un jebkura izveidotā valdība, – kreisā, centriskā vai labējā – varētu būt ļoti nestabila. Iespējams, ka partijas vispār nespēs izveidot valdību, un varētu nākties rīkot vēl vienas pirmstermiņa vēlēšanas. Esmu dzirdējis un redzējis šādas prognozes pirms vēlēšanām, un, cik saprotu, tām ir pamats,” viņš teica delfi.lt.
Pēdējo astoņu pie varas pavadīto gadu laikā PiS ir iecēlusi savus cilvēkus visās valdības sistēmās, tiesās un, protams, prezidents ir bijis tās uzticams atbalstītājs, kas arī ir jāņem vērā, lai būtu funkcionējoša jaunā valdība, uzsvēra Brūveris.
Pēc viņa domām, Polijas vēlēšanu rezultāti “atspoguļo simptomus, kas sašķēla Polijas sabiedrību”.
Viņš apgalvo, ka tā dēvēto kultūras vērtību izraisītā sašķeltība nepazudīs.
“Būtībā viss balstās uz to, ka abas puses viena otru uzskata par svešu, destruktīvu un bīstamu spēku Polijai. Pašreizējās valdības atbalstītāji joprojām uzskata opozīciju un tās atbalstītājus par Briseles kreisās, eirogejiskās mafijas aģentiem, kas šeit nosūtīti, lai pārdotu Poliju Vācijai un Briselei, likvidētu to kā suverēnu valsti un pārpludinātu Polijas pilsētas un ciemus ar gejiem, musulmaņiem un nelegālajiem migrantiem.”
“Un pretējā puse, opozīcija, uz šo valdību raugās kā uz tādu varu, kas, ja tai būtu vairāk iespēju, pārvērstu Poliju par katoļu kalifātu, par mazo Ungāriju. Un man kā ārējam vērotājam šeit interesantākais un svarīgākais jautājums ir, kas notiks tālāk ar šo šķelšanos, kā darbosies visa turpmākā politiskā dinamika. […] Un pēc tam, kad jaunā valdība sāks darbu, sāksies jauns ārkārtīgi toksisku un karstu cīņu posms, jo ne PiS vēlētāji, ne PiS to neatbalstīs,” norādīja Brūveris.
“Nezinu, es šaubos par to, vai šis sadalījums nedaudz izlīdzināsies, vai tas kļūs maigāks, un tas ir galvenais, kas nākotnē varētu radīt vislielākās bažas ne tikai mums [Lietuvai], bet arī Ukrainai,” viņš piebilda.
Daiņus Žalims (Dainius Žalimas) bijušais Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un Kauņas Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekāns saka, ka ir apmierināts ar Polijas vēlēšanu rezultātiem.
” […] Rezultātu panāca gan jaunieši, gan sievietes,
un tā ir plašāka kustība par cilvēktiesībām. Es domāju, ka tas ir solis uz priekšu, nevis atpakaļ, šie cilvēki nevēlas dzīvot vēl dažus gadus stagnācijā, kas ar PiS praktiski ir neizbēgama. Tas ļauj mums optimistiskāk raudzīties nākotnē. […] Un paveras plašākas iespējas, ka Polija rīkosies konstruktīvāk. Es nezinu, vai Lietuva no tā obligāti kaut ko iegūs. Domāju, ka Lietuva Polijas politikā paliks zināmā mērā ēnā – tās varētu būt loģiskas sekas. Es redzu, ka notiek tuvināšanās ar tām Eiropas valstīm, ar kurām Kačiņskis (Kaczynski) bija neapmierināts un konfliktēja,” sacīja Žalims, piebilstot: “Neviens nesaka, ka mūsu alianses attiecības būtiski pasliktināsies, bet Polijas politikā, manuprāt, to nozīme var samazināties.”
Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) nav norādījis, kāds būs viņa nākamais solis pēc vēlēšanu rezultātiem, par kuriem viņš noteikti ir sarūgtināts. Saskaņā ar Polijas konstitūciju viņam ir jāizvērtē jaunais politiskais izkārtojums Sejmā, jāieceļ jauns premjerministrs un jāuztic viņam uzdevums izveidot valdību, kurai būs nepieciešams Sejma apstiprinājums.
