Valdība nedēļā pirms Saeimas vēlēšanām varētu pieņemt lēmumu par energocenu griestu noteikšanu, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja Jaunās vienotības politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ir prezentējusi Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus par papildus atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem dabasgāzes, centralizētās apkures un elektrības cenu pieauguma apstākļos.
Ministrija konstatējusi, ka vidējais Latvijā prognozētais tarifs – 150 eiro par megavatstundu, ko valdība paredzēja jūnijā, daudzās pašvaldībās jau ir pārsniegts. Kā sacīja ministre, iedzīvotājiem var rasties problēmas samaksāt rēķinus, neizmantojot vēl papildu atbalsta pasākumus.
Ņemot vērā, ka šobrīd paredzētais atbalsta mehānisms siltumenerģijas cenu segšanā iedzīvotājiem paredz kompensāciju par tarifiem virs 68 eiro par megavatstundu (MWh), tālāk kompensējot 50% no pieauguma, taču brīdī, kad tarifs pārsniegs iepriekšējo prognozēto vidējo tarifu, vajadzētu noteikt lielāku atbalsta intensitāti, sacīja Indriksone.
Koalīcija ir vienojusies, ka atbalsta intensitātei noteikti nevajadzētu būt 100%, jo tad siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības netiktu motivētas meklēt pēc iespējas lētākus energoresursus un apstiprināt pēc iespējas zemākus tarifus, pauda ministre.
Pēc Indriksones teiktā, šobrīd paredzētā atbalsta intensitāte noteikti būs augstāka pat 50%, bet nesasniegs 100%.
Savukārt elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai valdība plāno noteikt fiksētu tarifu konkrētam skaitam kilovatstundu mēnesī. Līdzīgi kā par siltumapgādi, arī ar elektroenerģijas tirgotājiem valsts veidos sadarbību, lai visas mājsaimniecības atbalstu automātiski saņemtu savā rēķinā, norādīja Indriksone.
Papildus tiks paredzēti arī pasākumi, kas siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām paredz plānu iesniegšanu pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem, jo tarifu lielo sadārdzinājumu daļēji veido arī uzņēmumu un pašvaldību nepadarītie darbi pēdējo gadu desmitu laikā, pauda ekonomikas ministre. Viņa uzsvēra, ka nenovēršami lielākā ietekme cenu sadārdzinājumam ir Ukrainas karam un Krievijas agresijai.
Kā norādīja Indriksone, valdība turpinās vērtēt arī atbalsta mehānismus uzņēmumiem, lai saglabātu to konkurētspēju.
Šajā krīzes situācijā ir izšķiroši, lai, sakārtojoties enerģētikas nozarei, tautsaimniecība spētu turpināt strādāt, attīstīties un sniegt lielāku ieguldījumu valsts attīstībā, uzsvēra ministre.
Šonedēļ paredzēts izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, klāstīja Ašeradens.
Atbildot uz jautājumu par iespēju noteikt samazināto 5% pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, Ašerādens skaidroja, ka šodien koalīcijas sanāksmē šis jautājums netika diskutēts.
Valdības partijas koncentrējas uz cenu griestu noteikšanu energoresursiem, tāpēc politiķis bija skeptisks par iespēju veikt šādu PVN samazinājumu.
Savukārt zemkopības ministra partijas biedre, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka NA turpinās atbalstīt šādu risinājumu, jo tas palīdzētu gan mājsaimniecībām, gan arī sniegtu atbalsts vietējiem tirgotājiem.
Zemkopības ministrija (ZM), lauksaimnieku organizāciju un tirgotāju pārstāvji atkārtoti aicina valdību noteikt 5% samazināto PVN pārtikas produktiem, piektdien, 16.septembrī, pēc ZM rīkotās diskusijas Samazināt PVN pārtikai. Jā? Nē? vienojās tās dalībnieki.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Pilvere minēja, ka
samazinātā PVN likme svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem varētu palielināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, kas ir viena no zemākajām
Eiropas Savienībā. Pašlaik šiem produktiem PVN likme ir 21%.
Kā ziņots, elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh), iepriekš norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš norādījis, ka valdība jau ir pieņēmusi atbalsta pakotni iedzīvotājiem un uzņēmumiem aptuveni 650 miljonu eiro vērtībā, tomēr ir redzams, ka cenu kāpums turpinās.
