Eiropas Savienības (ES) augsta ranga diplomāts Žuzeps Borels (Josep Borrell) pirmdien, 13. novembrī, paziņoja, ka Izraēla pēc kara nevar palikt Gazā, tādējādi atkārtojot līdzīgu ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena (Antony Blinken) brīdinājumu. Šāds paziņojums izskanēja, reaģējot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu iepriekš pausto paziņojumu, ka Izraēla uz neierobežotu laiku uzņemsies “vispārēju atbildību par drošību” Gazas joslā, vēstī Politico.
Borels pirmdien arī paziņoja, ka šajā nedēļā dosies uz Izraēlu un palestīniešu teritorijām. Šī būs Borela pirmā vizīte Izraēlā, kopš viņš pirms četriem gadiem kļuva par ES ārlietu ministru.
Pirmajā Izraēlas-Hamās kara mēnesī Borels vairākkārt sociālajos medijos kritizēja situāciju Gazā, sakot, ka tā ir “pret starptautiskajām humanitārajām tiesībām”, un aicināja “pārtraukt karadarbību”, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi. Viņa nostāja bija lielāka par ES valstu kopīgo atbalstu, par ko vienojās ES valstis, raksta Politico.
Pirms vizītes Žuzeps Borels ES ārlietu ministru sanāksmē pauda savas pēckara perspektīvas. Viņš dalījās ar ierosināto sistēmu, kas sastāv no trim nē un trim jā, un paziņoja, ka
ministri vienojās atbalstīt šo pieeju.
Saskaņā ar Borelu pēckara Gazas teritoriju nedrīkst samazināt, Izraēlas Aizsardzības spēki nevar pastāvīgi no jauna okupēt Gazu, palestīniešus nedrīkst piespiedu kārtā izstumt no Gazas, un Gazu nevar nošķirt no vispārējās palestīniešu problēmas risināšanas.
Borels uzsvēra, ka Gazā ir jāatgriežas ANO Drošības padomes noteiktai palestīniešu pašpārvaldei, kā arī jāiesaista arābu valstis un ES, lai šajā reģionā izveidotu Palestīnas valsti.
“Mēs pārāk maz esam iesaistījušies šīs problēmas risināšanā, tā vietā esam uzticējuši to risināt ASV,” saskaņā ar Politico rakstīto savas runas noslēgumā sacīja Borels.
Lasiet vairāk: Izraēla paziņo, ka ir gatava humānajām pauzēm Gazā
