Šī gada otrais ceturksnis bija mājokļu pircējiem nelabvēlīgs – mājokļu pieejamība samazinājās visā Baltijā. Kā norāda Swedbank ekonomiste Laimdota Komare, Tallinā Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) vērtība būtiski samazinājās, un tā ir zemākā Baltijā. Rīgā un Viļņā mājokļu pieejamība arī samazinājās, bet vēl noturējās tuvu pirms pandēmijas līmeņiem.
Otrajā ceturksnī mājokļu pieejamību nomāca dzīvokļu cenu pieaugums, kas visās Baltijas galvaspilsētās otrajā ceturksnī bija krietni straujāks par algu kāpumu.
Jauno dzīvokļu tirgū cenas augušas būvniecības izmaksu kāpuma un ierobežota dzīvokļu piedāvājuma dēļ, kā arī pandēmijas ietekmē. Tikmēr spēcīgais pieprasījums pēc mājokļiem ir pārcēlies arī uz otrreizējo tirgu, kur pieauga arī dzīvokļu cenas.
Neskatoties uz straujo cenu kāpumu, pie šī brīža tirgus apstākļiem un indeksa metodoloģijas pieņēmumiem, Baltijas galvaspilsētās vidējā mājsaimniecība joprojām var atļauties iegādāties mājokli.
Mājokļu pieejamības indeksa vērtība Rīgā bija 191,2, norāda Komare. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli, ienākumi bija par 91,2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, skaidro ekonomiste.
Rīgā mājokļu pieejamība saglabājas augstāka nekā Viļņā un Tallinā. Līdzīgi kā kaimiņos, arī pie mums dzīvokļu cenas auga straujāk nekā algas. Algu kāpums gada laikā rīdziniekiem fiksēts pie 7,5%. Vidējās dzīvokļu cenas izaugsme paātrinājās un pārsniedza 12% gadā.
Cenu kāpums gada laikā fiksēts visos dzīvokļu tirgus segmentos. Cenas dzīvokļiem mājās, kas uzceltas vai renovētas pēc 2000. gada un atrodas ārpus pilsētas centra, pieauga par 9,7%. Šis segments ietver gan tikko uzceltus un pirmoreiz tirgotos dzīvokļus, gan sekundāro tirgu. Kopā tie ir apmēram 20% no visiem darījumiem.
Reģistrētais cenu pieaugums kaut gan straujāks nekā iepriekš, tomēr līdz galam neatspoguļo aktuālo cenu kāpumu.
Liela daļa jauno mājokļu tiek rezervēti vēl, kamēr māja tiek būvēta, un tajā brīdī tiek piefiksēta cena. Tādējādi veidojas situācija, ka šī brīža statistika atspoguļo pat gadu vecu rezervāciju cenas. Šobrīd tirgū tiek novērots, ka jauno rezervāciju cenas pēdējā gada līdz pusotra gada laikā ir augušas par aptuveni 30%, un vairumā gadījumu cenas jau ir pārsniegušas 2 000 eiro par kvadrātmetru.
Jauno projektu augstās cenas mudina pircējus izvērtēt dzīvokļa, kas celts vai renovēts pēc 2000. gada, iegādi otrreizējā tirgū. Šajā segmentā pieprasījums ir audzis, ceļot augstāk arī cenas.
Otrajā ceturksnī darījumi ar vecākiem dzīvokļiem ārpus Rīgas centra, kas pārsvarā atrodas Padomju laikā būvētās un nerenovētās ēkās, veidoja gandrīz 60% no visiem darījumiem.
Šo dzīvokļu vidējā cena gada laikā pieauga par aptuveni 16,5% un pārsniedza 1 000 eiro par kvadrātmetru. Lai gan šie dzīvokļi vēl joprojām ir lētākais un cenas ziņā pieejamākais mājoklis Rīgā, tos iegādājoties, jārēķinās ar papildu izmaksām, piemēram, augstākiem apkuries rēķiniem zemās energoefektivitātes dēļ, kā arī agrāk vai vēlāk būs jāiegulda šo mājokļu renovācijā un siltināšanā.
Neskatoties uz cenu pieaugumu, aktivitāte mājokļu tirgū otrajā ceturksnī saglabājās salīdzinoši spēcīga un nedaudz augstāka nekā gadu iepriekš. Cenu kāpums pagaidām būtiski neietekmēja cilvēku gatavību iegādāties mājokli.
Mājokļu pieejamība šobrīd joprojām ir gana augsta. Taču arī gada otrajā pusē tā turpinās samazināties.
Ar mērķi ierobežot inflāciju Eiropas Centrālā banka šogad jau divas reizes paaugstināja savu bāzes procentu likmi, un plāno to darīt arī turpmāk. Tas ietekmē arī EURIBOR likmes. Sešu mēnešu EURIBOR likme šī gada 22. septembrī sasniedza 1.76%. Cenu kāpums kopā ar procentu likmju pieaugumu negatīvi ietekmēs mājokļu pieejamību. Savukārt tas var mazināt interesi par mājokļa iegādi un aktivitāti tirgū.
Swedbank Baltijas MPI atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.