Izvirzītais priekšlikums par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gada vecumu nav optimāls risinājums, jo izraisa juridiskus pretargumentus un rosina pārskatīt pilngadības jēdzienu, savu viedokli pauž Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Viņaprāt, ja šobrīd spēkā esošais aizliegums tiek pārkāpts, primāri valsts tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kur jauniešiem tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni un nekavējoties šādu iespēju likvidēt. “Likumdevējiem jārēķinās, ka būs nepieciešams risināt visas ar jauna vecuma sliekšņa ieviešanu saistītās konfliktsituācijas, kā, piemēram, pretrunu ar Darba likumu, kas tā tagadējā iterācijā paredzētu, ka 18 un 19 gadus veci jaunieši var tirgot alkoholu veikalā vai bārā, bet paši lietot to nevar.”
Ierosinātās pārmaiņas kritiski vērtē arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), jo ciestu jauniešu nodarbinātības un apmācības iespējas viesmīlības nozarē.
“Vecuma sliekšņa celšana būtībā aizliegtu cilvēku vecumā no 18 līdz 20 gadiem nodarbinātību nozarē, kurā galvenokārt nodarbināti jauni cilvēki. Daudziem jauniešiem nozare nodrošina pirmo darba vietu. Ierobežojums liegtu jauniešiem piedalīties alkoholisko dzērienu apritē – zustu iespēja ne vien pārdot alkoholiskos dzērienus, bet arī iesaistīties bārmeņu, someljē un citu ar alkoholisko dzērienu gatavošanu un izmantošanu saistītu profesiju mācībās, ietekmējot turpmāko nodarbinātību nozarē,” norāda LVRA prezidents Andris Kalniņš.
Kalniņš uzsver, ka viesmīlības nozare jau ilgstoši cīnās ar darbaspēka trūkumu, tāpēc lēmums paaugstināt vecuma slieksni radītu nopietnas krīzes apstākļus.
“Esam izrādījuši izbrīnu Ekonomikas ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, ka viesmīlības nozare netiek iesaistīta diskusijās par ierobežojumiem, kas ietekmē tautsaimniecību un nozares ilgtspēju,” turpina Kalniņš.
Vītols atgādina: “Pārsteidzība ierobežojumu ieviešanā rada apstākļus, kuros vēlme samazināt pārmērīgu alkohola lietošanu sabiedrībā var nepiepildīties. Aicinām rūpīgi izvērtēt administratīvo uzdevumu slogu, kā arī visus sabiedrības veselības un labklājības riskus, kas saistāmi ar ierosināto ierobežojumu ieviešanu. Riski jāizvērtē attiecībā pret gaidāmajiem ieguvumiem, taču šobrīd trūkst kritēriju pilnvērtīgai ierobežojumu efektivitātes izvērtēšanai.”
BNN jau ziņoja, ka Veselības ministrijas virzītā likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanas procesā deputāti ierosinājuši paaugstināt vecuma slieksni alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gadu vecumu.
LANA un LVRA apšauba šādas pieejas pamatotību un efektivitāti pārmērīgas alkohola lietošanas izskaušanai, vēršot uzmanību uz paredzamo risku tā vietā izskaust jauniešu nodarbinātību viesmīlības nozarē.
Asociācijās uzsver ka lielākajā daļā Eiropas valstu spēkā esošs ir regulējums, kas ļauj alkoholu iegādāties no 18 gadu vecuma. Arī Latvijā 18 gadi apzīmē pilngadību – vecumu, kad jaunietis spējīgs patstāvīgi pieņemt lēmumus un izvērtēt rīcības sekas.
Lasiet arī: Saeimas deputāti rosina vairāk ierobežot alkohola tirgošanas laiku
