Pagājušajā nedēļā opozīcija aicināja Seima priekšsēdētāju atkāpties no amata saistībā ar viņas partijas apsūdzību korupcijas lietā; deputāti apstiprināja prokuroru algu palielināšanu
Seims aizliedz profesionālajiem karavīriem doties uz nedraudzīgajām valstīm
Lietuvas deputāti ceturtdien, 14.decembrī, aizliedza valsts profesionālajiem karavīriem doties uz valstīm, kas apdraud Lietuvas nacionālo drošību, ar aizsardzību nesaistītos nolūkos. Šādu lēmumu atbalstīja 78 deputāti, neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās. Šādas likumdošanas izmaiņas bija ierosinājusi Aizsardzības ministrija. Likumprojekts paredz, ka valdībai jāapstiprina to valstu vai teritoriju saraksts, uz kurām karavīriem tiks aizliegts ceļot. Decembra sākumā Aizsardzības ministrija publicēja sākotnējo valstu sarakstu, kurā bija iekļauta Krievija un tās okupētā Krima, Baltkrievija, kā arī Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Ķīna, Kirgizstāna, Moldova, Piedņestras Moldāvu Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioni Gruzijā.
Aptur uzturēšanās atļauju izsniegšanu 2000 Baltkrievijas iedzīvotāju
Lietuva ir pārtraukusi pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu aptuveni 2000 baltkrievu, kas satrauc Baltkrievijas iedzīvotājus, ceturtdien, 14.decembrī, paziņoja Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa un citi Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji ir aicinājuši Lietuvas politiķus neieviest jaunus ierobežojumus un starp abām valstīm neveidot dzelzs priekškaru. Viņa sacīja, ka viņas birojs varētu palīdzēt Lietuvas speciālajiem dienestiem pārbaudīt baltkrievus, kas piesakās uz uzturēšanās atļaujām Lietuvā, jo tam ir sava datu bāze. Viņa sacīja, ka pastāvīgie draudi ar izraidīšanu, vai uzturēšanās atļaujas zaudēšanu, demoralizē baltkrievus. Baltkrievu kristīgās demokrātijas līdzpriekšsēdētājs Vitālijs Rimaševskis, kurš pašlaik dzīvo Polijā, noraidīja apgalvojumus, ka baltkrievi rada draudus Lietuvas nacionālajai drošībai.
Prezidents izsaka viedokli par Ungārijas veto attiecībā uz Ukrainu
Ceturtdien, 14.decembrī, Eiropas Savienības (ES) līderi, tostarp Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), Briselē sāka divu dienu intensīvas sarunas par atbalstu Ukrainai, kurās tika runāts par 50 miljardu eiro finanšu paketi un pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Kijivu. “Mums ir vēsturiska iespēja pieņemt ļoti drosmīgu lēmumu sākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu,” žurnālistiem sacīja prezidents Gitans Nausēda. Abiem lēmumiem ir nepieciešama visu 27 dalībvalstu vienprātīga piekrišana, taču līdz šim pret tiem ir iebildusi Ungārija. Gaidāms, ka ES līderi lems arī par pievienošanās sarunu sākšanu ar Moldovu, pret ko principā neiebilst neviena dalībvalsts. Viktors Orbāns (Viktor Orban) sacīja, ka ES paplašināšanās ir “uz nopelniem balstīts, juridiski detalizēts process” un ka Ukraina nav izpildījusi vismaz trīs no septiņiem nosacījumiem, ko Eiropas Komisija izvirzīja, kad Ukrainai tika piešķirts kandidātvalsts statuss.
Lietuva paraksta līgumu par 200 miljoniem eiro jaunas NASAMS ADS iegādei
Lietuvas aizsardzības ministrs ceturtdien, 14.decembrī, parakstīja 200 miljonus eiro līgumu jaunas NASAMS sistēmas iegādei no tās Norvēģijas ražotāja. Tas iezīmē vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkuma otrā posma sākumu, paziņoja ministrija. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju pakete ietver sistēmas sastāvdaļas, rezerves daļu un instrumentu paketi, operatoru un tehniskā personāla apmācību, kā arī esošo un jauniegādāto sistēmu integrāciju. Paredzams, ka daļa otrajā posmā iegādātā NASAMS aprīkojuma Lietuvai tiks piegādāta 2026.gadā. Aizsardzības ministrija pirmo NASAMS iepirkuma posmu uzsāka 2016.gadā. Sistēma Lietuvā tika nogādāta 2020.gadā un 2022.gadā, pēc personāla apmācības pabeigšanas, tā tika veiksmīgi integrēta Lietuvas bruņotajos spēkos.
Prezidents paraksta 2024.gada valsts budžetu
Lietuvas prezidents Gitāns Nausēda trešdien, 13.decembrī, parakstīja likumu par 2024.gada valsts budžetu, informēja prezidenta preses dienests. Prezidents parakstīja arī grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas veicinās modernas investīcijas. Nausēda atzinīgi vērtē arī to, ka budžeta deficīts saglabāsies zem Māstrihtas kritērija – 3% no IKP, un valsts parāds veidos 39,9%. Aizsardzībai nākamgad atvēlēti vairāk nekā divi miljardi eiro jeb 2,75% no IKP. Budžetā paredzēts minimālās algas palielinājums par 10% – no 840 līdz 924 eiro, kā arī neapliekamā ienākuma likmes palielinājums par 20%, kas no 625 eiro pieaugs līdz 747 eiro, kas nozīmē, ka vismazāk pelnošajiem iedzīvotājiem ienākumi palielināsies vēl par 75 eiro. Turklāt nākamgad palielināsies arī pensijas, tādējādi tuvinot valsti 50% vidējās pensijas un vidējās algas attiecībai.
Seima priekšsēdētāja noraida aicinājumus atkāpties no amata saistībā ar viņas partijas notiesāšanu korupcijas lietā
Lietuvas Liberālās kustības, kas ir viena politiskajām partijām, kuras notiesātas vērienīgajā politiskās korupcijas lietā, līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) otrdien, 12.decembrī, paziņoja, ka viņa neplāno atkāpties no parlamenta priekšsēdētājas amata. Savukārt aicinājumu norobežoties no partijas viņa uzskata ne tikai par personisku spiedienu, bet arī par visas Liberālās kustības kopienas apvainošanu, “mēģinot uzspiest kolektīvu vainu par viena cilvēka darbībām, kas paveiktas pirms vairāk nekā septiņiem gadiem”. Novembrī Apelācijas tiesa atzina Liberālo kustību par vainīgu kukuļņemšanā, tirgošanā ar ietekmi un ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī citās apsūdzībās, jo Eligijs Masulis (Eligijus Masiulis), Šarūns Gustainis (Šarūnas Gustainis) un Gintars Steponavičs (Gintaras Steponavičius), liberāļu politiķi, kuri ieņēma vadošos amatus 2015. un 2016.gadā, veica korumpētas darbības partijas interesēs. Šajā lietā Liberālajai kustībai tika uzlikts naudas sods 376 600 eiro apmērā.
Lietuvas deputāti apstiprina algu palielināšanu prokuroriem
Lietuvas Seims otrdien, 12.decembrī, ar 107 balsīm par, sešām pret un 13 atturoties, apstiprināja plānus paaugstināt prokuroru algas divas reizes – no 2024. gada un vēlreiz no 2025.gada janvāra. No 2024.gada 1.janvāra prokuroru algas tiks palielinātas vismaz līdz 75% no tāda paša līmeņa tiesneša algas, bet no 2025.gada 1.janvāra – vismaz līdz 90%. Atalgojuma palielināšanai nākamgad būs nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro, nevis 8,6 miljoni, kā sākotnēji bija iecerējusi valdība. Prokuroru algām 2025.gadā būs vajadzīgi vēl 17 miljoni eiro. Prokurori bija pieprasījuši algu palielinājumu, apgalvojot, ka viņu algas ir nesamērīgi zemākas nekā tiesnešiem, kuriem algas tika palielinātas jau jūlijā.
Seims ierosina deputāta Gapša impīčmenta procedūru
Lietuvas parlaments, Seims, otrdien, 12.decembrī, uzsāka impīčmenta procedūru pret Darba partijas deputātu Vītautu Gapšu (Vytautas Gapšys), kurš pašlaik izcieš cietumsodu saistībā ar politisko korupciju. Priekšlikums tika pieņemts ar 95 balsīm par, vienu balsi pret un trim atturoties. Parlaments par balsošanas datumu noteica 21.decembri. Tā kā Gapšs jau ir notiesāts, viņa atstādināšana no amata tiks veikta vienkāršotā procedūrā, neiesniedzot lietu Konstitucionālajā tiesā. Lai atņemtu deputāta mandātu, ir nepieciešamas vismaz 85 balsis 141 deputāta parlamentā. Pagājušajā mēnesī Lietuvas Apelācijas tiesa piesprieda Gapšem četru gadu un sešu mēnešu cietumsodu par korupcijas noziegumiem, un pašlaik viņš sodu izcieš Kauņas cietumā. Tiesa konstatēja, ka bijušais MG Baltic viceprezidents Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis) ir lūdzis Gapšem izmantot savu deputāta amatu un savu ietekmi Darba partijas kolēģu vidū, lai ietekmētu citas valsts amatpersonas. Pretī Gapšs saņēma kukuļus, kas tika maskēti kā atlaide 12 100 eiro apmērā Darba partijas politiskajai reklāmai un 15 000 eiro ziedojums akciju sabiedrībai Meno ir Sporto Projektai (Mākslas un sporta projekti), teikts tiesas paziņojumā presei. Deputāts iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajā tiesā, lūdzot atlikt sprieduma izpildi, taču tiesa viņa lūgumu noraidīja.
Lietuvas ārzemju darbinieku kvota 2024.gadā sasniegs 40 300 cilvēku
Sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickiene) pirmdien, 11.decembrī, paziņoja, ka nākamā gada kvota atvieglotai trešo valstu darba ņēmēju nodarbināšanai Lietuvā trūkstošo profesiju sarakstā ir noteikta 40 250, kas ir par 4300 vairāk nekā šā gada sākumā. Šajā skaitā ir 25 100 darba ņēmēju transporta un citu pakalpojumu nozarē, 9800 – būvniecībā, 5050 – rūpniecībā un 300 – lauksaimniecībā. Ministrija 28.novembrī palielināja šā gada kvotu par 4300 pēc tam, kad bija izsmelta iepriekš apstiprinātā kvota kravas autovadītāju nodarbināšanai no trešajām valstīm. Kad kvota ir izsmelta, darba devēji joprojām var pieņemt darbā ārvalstniekus, kuru profesijas ir iekļautas sarakstā, bet viņiem ir jāvēršas Nodarbinātības dienestā, lai saņemtu darba atļauju, kas maksā vairāk nekā 100 eiro, vai arī lai saņemtu darba atļaujas lēmumu. Pārvadātāji apgalvo, ka kvotu ierobežojumi uzņēmumiem katru gadu izmaksā miljoniem eiro.
