Aizvadītais, 2023.gads, bijis raibs kā dzeņa vēders un Latvijas iedzīvotāju emocijas šūpojušās gluži kā Lieldienu šūpolēs. Neviltotu prieku visiem, pat tiem, kuri nav šo sporta veidu fani, nesa mūsu hokejistu un basketbolistu panākumi, ekspremjera Krišjāņa Kariņa izdarības ap pašam savas valdības gāšanu izsauca pelnītu vīpsnu, savukārt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darbība – tikpat pelnītu atzinību.
Šogad kļuva zināmi arī spriedumi divās skaļākajās šā gada tiesas prāvās – Ventspils eksmēra Aivara Lemberga un bijušā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietās. Tiesa, te nekas vēl nav beidzies un tiesāšanās turpināsies arī nākamgad. Un, protams, gada uzmanības fokusā bija Krievijas sāktais neģēlīgais karš Ukrainā, kura norisei mūsu valsts sekoja ar satraukumu, cerībām un, cik spēdama, palīdzēja. Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, vienus no svarīgākajiem notikumiem, kas veidoja 2023.gadu.
Gada fokusā – Palīdzam un jūtam līdzi Ukrainai
Ja 2022.gada nogalē cerējām, ka 2023.gads būs izšķirošais Ukrainas cīņā pret agresorvalsti Krieviju, tad aizejošais gads šīm cerībām pārvilka svītru. Visticamāk, karš ievilksies. Tomēr mēs ticam, ka Ukraina uzvarēs, jo šobrīd ukraiņi ir tas vairogs, kas sargā visu pārējo Eiropu no Krievijas agresīvajiem tīkojumiem.
Briselē, ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē, Latvija aicinājusi sākt ES pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Cik spēdami palīdzam arī finansiāli un, protams, sniedzam atbalstu tiem Ukrainas bēgļiem, kuri mūsu valstī meklē patvērumu no kara šausmām.
Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai kopš Krievijas agresijas sākuma ir sasniedzis 595 miljonus eiro. Turpinām arī iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijas procesā, īpašu uzmanību pievēršot Čerņihivas apgabalam. Latvijas pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēji un nevalstiskais sektors turpina sniegts atbalstu Ukrainai gan humānās palīdzības, gan militārajā jomā. Piemēram, caur “Ziedot.lv” ziedojumos saņemts atbalsts vairāk nekā 23, 7 miljonu eiro apmērā, bet Biedrības “Agendum” organizētais “Tviterkonvojs” Ukrainā nogādājis jau vairāk nekā 2000 automašīnas. Šī ir tikai daļa no Latvijas sniegtā atbalsta ukraiņiem, kuri šobrīd cīnās par mums visiem. Liels paldies ikvienam, kurš palīdz un dara!
Gada pārmaiņas – Latvijas prezidents
Viena no lielākajām politiskajām intrigām šā gada pavasarī bija – kurš no Valsts prezidenta kandidātiem – Edgars Rinkēvičs vai Uldis Pīlēns gūs virsroku? Trešās kandidātes – Progresīvo (PRO) kandidātes Elīnas Pinto izvirzīšanas brīdi jau bija skaidrs, ka izredžu ieņemt valsts augstāko amatu viņai nav. Toties tas bija labs pakāpiens tālākajam startam lielajā politikā. Kā un vai viņa to izmantos – redzēsim nākamā gada Eiroparlamenta vēlēšanu laikā.
Valsts prezidenta vēlēšanu laikā kaislības vārījās kā raganu katlā, izskanēja arī dažādas versijas par aizkulišu dīliem. Tādēļ, lai arī vēl vēlēšanu rītā nevienam no kandidātiem garantēta vairākuma atbalsta nebija, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (visās balsošanas kārtās) un Progresīvo (trešajā balsošanas kārtā) atbalsts E.Rinkēvičam pārsteigumu neradīja.
Jaunais Valsts prezidents ar savu atvērtību un “iešanu pie tautas” ātri vien guva popularitāti un viņam apbrīnojami īsā laikā izdevās paveikt šķietami neiespējamo – pēc Egila Levita zemajiem reitingiem radikāli mainīt uz labo pusi sabiedrības attieksmi pret Valsts prezidenta institūtu. Ne mazāk svarīgi, ka viņam izdevies atbrīvoties no ““Jaunās Vienotības” prezidenta” birkas, jo pretstatā šī politiskā spēka arogancei Edgars Rinkēvičs vismaz pagaidām pierādījis, ka spēj ieklausīties sabiedrības viedoklī un aktualizēt tai svarīgus jautājumus.
Gada izgāšanās – Kariņš gāž pats savu valdību
Ar centieniem par katru cenu panākt valdības paplašināšanos, JV, Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) pulciņam pievienojot arī ZZS un Progresīvos, Krišjānis Kariņš pamanījās pats sev “iešaut kājā”. Politikas aizkulisēs runāja, ka ZZS un PRO atbalsts JV izvirzītajam Valsts prezidenta kandidātam panākts apmaiņā pret solījumu šīs partijas ievilkt valdošajā koalīcijā. Taču gan NA, gan AS strikti turējās pie saviem principiem un paziņoja, ka ar šīm partijām kopā strādāt negrasās.
ZZS vilkās līdzi Lemberga ēna un pamatotas bažas, ka šo partiju svarīgos jautājumos slēpti aiz striķīša raustīs no Puzes meža, savukārt sadarbībai ar PRO galvenais šķērslis bija šīs partijas kreisi orientētā ideoloģija. Politisko intrigu lielmeistare JV nonāca starp divām ugunīm, jo vienlīdz bīstami bija gan atzīt, ka kaut kāda aizkulišu vienošanās bijusi, gan arī to nepildīt. Rezultātā visu vasaru varējām vērot cirku ap koalīcijas paplašināšanu vai nepaplašināšanu, līdz Valsts prezidents tam pielika punktu, pieprasot līdz augusta otrajai pusei viest skaidrību par valdības nākotni. Vēl 11.augustā Kariņš teicās “plinti krūmos nemest” un sākt sarunas par jaunas valdības un koalīcijas veidošanu, pie viena nomainot dažus ministrus, bet jau 14.augustā paziņoja par demisiju.
Iespējams, savu lomu te nospēlēja cīņa par līderību JV iekšienē, taču nav arī izslēgts, ka te bijusi kāda plašākai sabiedrībai nezināma iekšpartejiska vienošanās, kā rezultātā Kariņš cer iesēsties Eiroparlamenta deputāta, Eirokomisāra vai pat NATO ģenerālsekretāra krēslā. Kā nekā visu šo kolīziju laikā izskanējušās runas, ka premjera krēsla vietā Kariņš labprātāk stātos pie Ārlietu ministrijas stūres, piepildījās.
Gada debija – Evikas Siliņas valdības uznāciens
Latvijas iekšpolitikā valdību maiņa ir tikpat ierasta lieta kā gadalaiku nomaiņa, taču Evikas Siliņas valdība, kura darbu uzsāka 15.septembrī, ir interesanta ar to, ka šajā koalīcijā ir arī ZZS, ar kuru JV saviem vēlētājiem dievojās neiet kopā, līdz šis spēks nebūs atbrīvojies no ASV sankcionētā Aivara Lemberga ietekmes. Tagad redzam – kur runa par interesēm, tur vēlētājiem doto solījumu pildīšanai nav vietas.
Siliņas valdība īsi pirms Ziemassvētkiem – 23.decembrī – atzīmēja savas pirmās 100 dienas, un šajā laikā nekādi būtiski kalni gāzti nav. Veselībai papildus iedotos 142,8 miljoni un pedagogu atalgojuma pieaugumu nevar vērtēt tikai kā Siliņas valdības nopelnu, tas tomēr ir iepriekš sāktā darba rezultāts.
Labā ziņa ir tā, ka tik izteiktas arogances, kāda bija vērojama Krišjāņa Kariņa valdīšanas laikā, Siliņas kundzei vismaz pagaidām nav. Tātad ir cerības, ka valdība savas valsts iedzīvotājus un arī uzņēmējus, kuri ar saviem nodokļiem pilda valsts kasi, beidzot tomēr sadzirdēs. Būtiski, ka Siliņas valdība apņēmusies mazināt birokrātiju un, kā liecina “dārgo pasu” jautājums, cenšas risināt arī parastajam cilvēkam svarīgas problēmas. Tomēr jau tagad var prognozēt, ka nākamais gads viegls nebūs.
Gada skandāls – Kariņa lidojumi
Gada skandāla laurus šogad var piešķirt ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajiem avioreisiem, kurus šobrīd vētī gan Valsts kontrole, gan Ģenerālprokuratūra. Kopumā tiem no valsts un Eiropas Savienības budžeta iztērēti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro un privātlidojumi izmantoti 36 ārvalstu vizītēs. Speciālie reisi uz Eiropadomi periodā no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada oktobrim izmantoti 18 reižu, un šo komandējumu izdevumi vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta. Kopumā 18 reizes – no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada septembrim, ar privātām aviokompānijām lidots arī ārvalstu vizītēs. Latvijas valsts budžetam tas izmaksājis vairāk kā 600 tūkstošus eiro.
Zināms, ka privāto lidmašīnu priekus kopā ar Kariņu baudījuši vēl 4 līdz 6 cilvēki, tostarp miesassargs un atsevišķos gadījumos arī fotogrāfs. Pats Kariņš gan kritiku noraida, jo, kā viņš pauda intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma”: “ … es uzskatu, ka premjerministram ir jābūt pie sarunu galda tur, kur tās notiek. Reisi ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no Rīgas līdz citam punktam”. Vēl vairāk, Kariņa kungs mudina arī savu pēcteci amatā Eviku Siliņu izmantot šādus reisus, ja tas nepieciešams.
Gada tiesvedības – nekas vēl nav beidzies
Šogad tiesas nolasīja spriedumus divās skaļās, gadiem ilgušās lietās. Koruptīvos noziegumos apsūdzētajam bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesa piesprieda četrus gadus cietumā un mantas konfiskāciju, viņa dēlam Anrijam Lembergam – 1 gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, konfiscējot spriedumā norādīto mantu, bet Lemberga biznesa partneri Ansi Sormuli tiesa nolēma sodīt ar 1 gada un 9 mēnešu cietumsodu, konfiscējot spriedumā norādīto mantu. Tiesnese Sandra Amola skaidroja, ka Lembergam sods samazināts, jo ir ņemti vērā apstākļi par viņa veselību un “Laikā, kad apgabaltiesa izskatīja šo lietu, tiesa guva tādas ziņas par apsūdzētā personību, kas vēl nebija pirmās instances tiesas sēdē.” Pilna nolēmuma sagatavošanu, no kura tad varētu kļūt skaidrs par kādām apsūdzētā personības iezīmēm tiesnese runā, Rīgas apgabaltiesa pagarinājusi līdz 2024.gada 9.februārim.
Spriedums pirmās instances tiesā paziņots arī bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam. Tiesa abus atzina par vainīgiem kukuļdošanas noziegumos un abiem piesprieda reālu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu Rimšēvičam aiz restēm jāpavada seši gadi, savukārt Martinsonam piespriests cietumsods uz pieciem gadiem.
Kā Lembergs, tā Rimšēvičs paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs. Aivara Lemberga lietā spriedumu sola pārsūdzēt arī prokuratūra. Tā kā nekas vēl nav beidzies un tiesāšanās šajās lietās turpināsies arī nākamgad.
Gada šoks – “Rail Baltica” projekts sadārdzinās četrkārtīgi
Par to, ka “Rail Baltica” projekts, visticamāk, sadārdzināsies, ticis runāts jau praktiski kopš tā īstenošanas pirmsākumiem, taču neviens negaidīja, ka sākotnējie aprēķini bijuši tik šķībi un sadārdzinājums tik liels. Mēģinot ieskicēt, cik īsti Latvijai vajadzēs naudas “Rail Baltica” projekta īstenošanai, šogad Satiksmes ministrijas prezentācijā negaidot parādījās tāds cipars kā 8 miljardi eiro, sākotnēji minēto 2 miljardu eiro vietā. Taču vēl tikai pirms trim gadiem tika lēsts, ka 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai izmaksās 5,79 miljardus eiro. Kamēr dažādas projektā iesaistītās gudrās galvas skaita miljonus un miljardus, skaidrības, no kurienes ņemt naudu šī projekta finansēšanai nav. Toties ir apņemšanās, šo “gadsimta būvi” pabeigt līdz 2030.gadam
Jā, Eiropas ilgtermiņa budžetā nākamajiem pieciem gadiem “Rail Baltica” vajadzībām tiešām iezīmēti jau 9 miljardi eiro, tikai ir viena nianse – šī summa paredzēta visām trim Baltijas valstīm kopā.
Gada lēmums – Saeima ratificē Stambulas konvenciju
Stambulas konvenciju Latvija parakstīja pirms septiņiem ar pusi gadiem, taču ap tās ratifikāciju parlamentā šķēpi lauzti gadiem ilgi. Tikpat kaismīgi, cik vieni bijuši “par”, citi izteikušies “pret”. Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Par šiem mērķiem šaubu nav un galvenie iebildumi bija par neskaidrībām ar dzimuma definīcijām un konvencijā izmantoto terminu “sociālais dzimums”. Labklājības ministrija gan centās satrauktos prātus nomierināt, skaidrojot, ka minētais termins nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā, tomēr publiskajā telpā šis jautājums sacēla pamatīgu viļņošanos un arī Saeimai bija vajadzīgas teju piecas stundas lai ar valdību veidojošo partiju deputātu 51 balss pārsvaru konvenciju tomēr ratificētu. Interesanti, ka “par” bija arī ZZS, kura iepriekš, būdama opozīcijā, asi iestājās pret tās ratifikāciju.
Gada prieks – mūsu hokejistu un basketbolistu panākumi
Latvijas sportā gads aizritēja hokeja un basketbola zīmē, jo 87. Pasaules čempionātā hokejā Somijas pilsētā Tamperē, Latvijas hokeja valstsvienība pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē turnīru noslēdza bronzas medaļnieku godā. Tampere savā ziņā ir simboliska. Ja pērn amerikāņiem piekāpāmies ar rezultātu 4:1, tad šogad tajā pašā arēnā Latvijas hokejisti papildlaikā pārspēja ASV valstsvienību ar 4:3 un izcīnīja Latvijai bronzu. Fantastisks panākums, kuram uzgavilēja Latvijas hokeja valstsvienības fani visā pasaulē!
Prieku visiem sporta līdzjutējiem ar savu izcilo spēli sagādāja arī Latvijas vīriešu basketbola izlase, kura savā debijā Pasaules kausa finālturnīrā izcīnīja augsto piekto vietu, ar 98:63 uzvarot Lietuvas valstsvienību.
