Valdība nākamo divu gadu laikā iecerējusi stiprināt valsts drošību transatlantisko attiecību griezumā, liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plāna projekts.
Plānots stiprināt valsts drošību gan ilgtermiņā, nodrošinot NATO spēku klātbūtni reģionā, īstenojot alianses stratēģisko koncepciju, gan piedaloties Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politikas veidošanā, veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas papildinoši NATO spēju attīstībai, nostiprinot ciešāku sadarbību ar Latvijas transatlantiskajiem partneriem un veicinot ES-NATO sadarbību.
Valdība iecerējusi veidot mērķtiecīgu sadarbību ar līderiem un politikas veidotājiem NATO dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt NATO atturēšanas politiku un kolektīvo aizsardzību un NATO spēku ilgtermiņā klātbūtni Latvijā. Tāpat plānots uzturēt pastāvīgu dialogu ar sabiedrotajiem, kuri plāno vai jau piedalās NATO spēku klātbūtnes stiprināšanā reģionā.
Latvija uzturēs dialogu par Krieviju kā galveno apdraudējumu NATO sabiedroto drošībai.
Ar sabiedrotajiem plānots sniegt atbalstu un veidot izpratni par NATO spēku adaptācijas procesu un atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.
Valdība plāno sadarbībā ar Aizsardzības ministriju virzīt iniciatīvas un atbalstīt ES lēmumus aizsardzības industriju un militārās ražošanas stiprināšanai. Tāpat plānots stiprināt stratēģisko sadarbību ar ASV drošības politikas, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, masu mediju un vārda brīvības jomā.
Iecerēts arī stiprināt stratēģisko sadarbību ar Kanādu, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī uzturēt regulāru dialogu ar NATO un ES dalībvalstīm par savstarpēji papildinošu aizsardzības spēju stiprināšanu.
Nākamo divu gadu laikā valdība plāno sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, tajā skaitā sniedzot politisku, militāru, ekonomisku, finansiālu, attīstības sadarbības un humāno palīdzību, tāpat arī politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas reformu procesam un integrācijai ES un NATO.
Tāpat valdība turpinās sniegt atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un ekonomikas atjaunošanai
un atbalstu Ukrainai Krievijas un tās amatpersonu atbildības nodrošināšanai, tai skaitā izmantojot Starptautisko Krimināltiesu un veidojot īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.
Valdība turpinās iesaistīties Ukrainas uzsāktajās lietās Starptautiskajā tiesā par ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Plānots arī konsekventi īstenot sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī veicināt Krievijas starptautisko izolāciju.
Lai īstenotu šo uzdevumu, valdība plāno aktīvi iesaistīties starptautisko organizāciju un institūciju diskusijās, kā arī daudzpusējās un divpusējās sarunās ar valstīm, akcentējot politisku atbalstu Ukrainai, tai skaitā iestājoties par tālāku Krievijas starptautisko izolāciju. Tiks veiktas Latvijas iemaksas ES, NATO un citās starptautiskajās organizācijās Ukrainas atbalstam.
ES Latvija plāno atbalstīt militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, Latvija veicinās arī ES Ukrainas instrumenta pieņemšanu un ieviešanu, kā arī makrofiniansiālā atbalsta sniegšanu, gan finansējuma piešķiršanu Ukrainas eirointegrācijai un rekonstrukcijai.
Plānots atbalstīt Ukrainas ekonomikas atjaunošanu, līdz Krievijas agresijas izbeigšanai uz laiku apturot visu tarifu un tirdzniecības aizsardzības pasākumus.
Lasiet arī: Slepeno dokumentu informācija: NATO gatavojas Krievijas uzbrukumam
Lasiet arī: Sprūds apšauba nepieciešamību veidot vienotu ES armiju
Lasiet arī: FOTO | Rīgā ierodas Ukrainas prezidents Zelenskis