Valsts prezidents Egils Levits lūdzis Jaunās vienotības (JV) līderi, pašreizējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu turpināt padziļinātas sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu jaunievēlētajā 14.Saeimā, pirmdien, 10.oktobrī, pēc sarunas ar Kariņu paziņoja Valsts prezidents.
Svarīgākais ir vienoties par darbības principiem un veicamajiem darbiem, atzīmēja Levits.
Sarunu gaitā iezīmēsies, vai koalīciju veidos trīs vai četras partijas, secināms no Valsts prezidenta teiktā.
Levits norādīja, ka atbilstoši Kariņa ziņojumam par savām līdzšinējām sarunām ar potenciālajiem partneriem secināms, ka ir zināmas iespējas vienoties par nākamo koalīciju.
JV līdera veiktajām sarunām jānoved pie tādas koalīcijas izveidošanas, kas varētu strādāt visus četrus gadus, akcentēja Valsts prezidents.
Lai valsts turpinātu attīstīties, valdībai un koalīcijai ir jābūt vērstai uz tiesiskuma stiprināšanu, ekonomisko attīstību un labu pārvaldību, kā arī nākamās valdības darbā nedrīkst pieļaut «savtīgas ietekmes», pauda Levits.
Levits tāpēc lūdz iespējamos koalīcijas partnerus koncentrēties uz lietišķām diskusijām, padziļināti pārrunājot darāmo visās jomās, lai saprastu, uz ko bāzēsies nākamā koalīcijā.
Valsts prezidents aicinājis Kariņu pēc nedēļas, 17.oktobrī, atkal ziņot par sarunu rezultātiem.
Vaicāts par to, kā būs iespējams vienoties par koalīcijas sastāvu viedokļu atšķirību par to dēļ, Levits uzsvēra, ka tas ir pakārtots jautājums, jo svarīgākais ir, kāda būs nākamās valdības darba programma.
Pirms veidot koalīcijas sastāvu, potenciālajiem sadarbības partneriem ir jāpārrunā valdības turpmākās politikas principus, teica Levits.
No valsts viedokļa vissvarīgākais ir saprast, kāda būs nākamās valdības politika, sacīja prezidents.
Vispirms partijām ir jāveido sarunas par tēmām un jomām, kuras būs būtiskas valdības politikas veidošanā, kā arī par nākamās koalīcijas darba plānu, norādīja Levits. Šo sarunu rezultātā atklāsies, kurām partijām drīzāk būs iespējams vienoties un sadarboties.
Savukārt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu JV līderis Krišjānis Kariņš pauda, ka valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību.
Līdz šim notikušo potenciālo koalīcijas partneru sarunās partijas ir plašāk pārrunājušas, kā viena ar otru varētu strādāt, sacīja premjers.
Politiķi esot pārrunājuši tādas tēmas kā ekonomiskā attīstība, drošība, tiesiskums un izglītības sistēmas uzlabošanas iespējas.
Attiecībā uz Nacionālo apvienību (NA), JV jau pēc līdzšinējās sadarbības zinot, kuros jautājumos abu politisko spēku nostāja sakrīt, bet kuros – atšķiras, atzīmēja Ministru prezidents. Jautājumos, kas ir saistīti ar nacionālo identitāti, JV un NA uzskati sakrītot, un tās ir virzījušas kopīgu politiku, taču atšķirības partiju uzskatos parādās, piemēram, jautājumos par Civilās savienības likumu un Stambulas konvenciju. «Kā mēs prims četriem gadiem nebijām vienisprātis, tā mēs arī šodien neesam vienisprātis,» norādīja Kariņš.
Pēc premjerministra teiktā, pēc tikšanās ar Progresīvajiem viņam šķietot, ka partijai nacionālajos jautājumos ir tādi paši uzskati un viedoklis par turpmākās politikas īstenošanu šajā jomā kā JV un NA. Nevienas domstarpības neatradās, arī padziļināti runājot par to, sacīja Kariņš.
Ar Progresīvajiem JV ļoti sakrītot vismaz sākotnējais uzstādījums par tiesiskumu, demokrātijas attīstību un labu valsts pārvaldi.
Tomēr saruna ar Progresīvajiem esot kļuvusi sarežģītāka, runājot par budžeta jautājumiem, norādīja premjers. JV uzskata, ka dzīvot uz parāda – tas nav labs mērķis, un ir nedaudz neskaidrs, cik spēcīgi Progresīvajiem uzskata, ka valsts parāda palielināšana ir attaisnojama.
Savukārt runājot par Apvienoto sarakstu, Kariņš norādīja, ka daudzi partijas politiķi indivuduāli ir zināmi jau iepriekš, taču viņi ir sanākuši no dažādām partijām, un vēl īsti līdz galam neesot saprotams, «kas šis jaunais veidojums ir».
Premjeram ir radusies sajūta, ka AS ir svarīgas specifiskas intereses – piemēram, partijas pārstāvji esot uzreiz sākuši runāt par Liepājas ostas attīstību, kas viņam šķitis neierasti.
Tomēr ar AS viedokļi sakrīt, runājot par valsts ekonomisko attīstību, sacīja Kariņš, vienlaikus pieminot, ka šis jautājums nav pārrunāts detalizēti. Taču bažas rada iespaids, ka partija «grib atgriezties pagātnē» – pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, ostu likumus, kā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes projektu. Ministru prezidentam neesot skaidrs, vai AS izpratnē Latvijai nevajagot šo stratēģisko objektu un neatkarību no Krievijas.
Piemēram, izglītības sistēmas sakārtošanā jābūt skaidrībai, vai visas potenciālās koalīcijas partijas atbalsta skolu tīkla uzlabošanas turpināšanu, atzīmēja politiķis. JV ļoti svarīgi ir uzlabot publisko iepirkuma likuma regulējumu, tāpat partiju apvienība uzskata, ka valsts kapitālsabiedrību darbība būtu jādepolitizē, lai, piemēram, AS Latvijas Valsts meži ar 250 miljonu eiro apgrozījumu politiķi nebūtu pārāk tuvu pie lēmumu pieņemšanas, pauda Kariņš.
Vaicāts, vai sarunas ar Progresīvajiem beigās var izrādīties bijušas formālas, ja AS un NA turpinātu iebilst pret šīs partijas dalību, JV līderis uzsvēra, ka primāri ir svarīgi, ko valdība darīs un «otršķirīgi, kuri ir konkrētie darītāji».
Ja var vienoties par darbiem, tad arī varēs sadalīt «visus amatus un tā tālāk», skaidroja Kariņš.
Taujāts sīkāk par AS un NA pozīciju par labu trīs partiju koalīcijai, JV līderis uzsvēra, ka kaut kāda bloķēšanās nav neviena interesēs. Pēc pirmā sarunu raunda ir pierādījies, ka koalīcijas veidošana būs sarežģīts process, taču premjers ir pārliecināts, ka tam ir iespējams «iziet cauri».
«Es esmu gatavs veltīt visu laiku, ko tas tik prasa, lai mēs varam nokļūt pie nākamās, rīcībspējīgas valdības,» uzsvēra Kariņš.
Kariņš sacīja, ka šonedēļ turpināsies koalīcijas veidošanas sarunu otrais raunds individuāli ar AS, NA un Progresīvajiem.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
