Ukraina paziņoja, ka ir sarūgtināta par trešdienas, 31.janvāra, Starptautiskās tiesas spriedumu Hāgā septiņus gadus vecajā lietā, kurā Krievija tika apsūdzēta terorisma atbalstīšanā un rasu diskriminācijā, ziņo Politico.
ANO tiesa atzina Krieviju par vainīgu, ka tā nav novērsusi terorisma finansēšanu Ukrainas austrumu Doneckas un Luhanskas provincēs, kuras Maskava okupējusi kopš 2014.gada. Turklāt tika atzīts, ka Krievija ir diskriminējusi ukraiņu valodā runājošo minoritāti izglītības jomā, kā rezultātā okupētajā Krimā ukraiņu skolu skaits samazinājās par 80%.
Tomēr tiesa neatzina lielāko daļu Ukrainas apsūdzību pret Krieviju,
tostarp par Krimas tatāru augstākās pārstāvniecības iestādes Medžlisa darbības apturēšanu nepietiekamu pierādījumu dēļ un daudziem nelikumīgiem arestiem pēc Krimas okupācijas.
Bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece un Ukrainas pārstāve tiesā Lana Zerkala sarunā ar portālu Politico pauda vilšanos par ANO tiesas “bezzobaino lēmumu”, norādot, ka viņi pieprasījuši pašu minimumu.
Zerkala uzsvērusi, ka tiesai bija iespēja radīt vēsturisku notikumu, atzīstot valsti par terorisma sponsori, atsaucoties uz to, ka Krievija atbalstījusi bruņotos grupējumus Ukrainas austrumos, dodot ieročus un līdzekļus, kurus izmantot, lai kaitētu civiliedzīvotājiem.
Taču tiesa terorisma finansēšanas definīciju attiecināja tikai uz reģistrētām tiešsaistes finanšu operācijām,
izslēdzot skaidru naudu, ieročus un munīciju.
Šis lēmums atšķiras no Nīderlandes tiesas 2022.gada sprieduma, ar kuru diviem Krievijas pilsoņiem un Ukrainas separātistam piesprieda mūža ieslodzījumu par “Malaysia Airlines” 17.reisa lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, izmantojot Krievijas piegādāto raķešu sistēmu BUK.
Zerkala kritizējusi ANO tiesas lēmumu, norādot, ka tas radījis likumdošanas vakuumu, ierobežojot terorisma finansēšanu līdz vienkāršiem naudas pārskaitījumiem.
Viņa paudusi vilšanos, uzskatot to par zīmi, ka Krievija netiks saukta pie atbildības par tās darbībām Ukrainā kopš 2014.gada, pielīdzinot to ANO Drošības padomes ierobežotajai darbībai.
Sūdzības Ukraina iesniedza 2017.gadā, apgalvojot, ka ir pārkāptas vairākas Starptautiskās konvencijas par terorisma finansēšanas apkarošanu un Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu prasības, raksta Politico.
Lasiet arī: Siliņa Ukrainas prezidenta kundzei sola Latvijas atbalstu Krievijas nolaupīto bērnu atgūšanai
