Potenciālie nākamās koalīcijas partneri spēj panākt vienotu nostāju valstisko reformu jautājumos, pēc tikšanās ar Apvienotā saraksta (AS) pārstāvjiem otrdien, 18.oktobrī, pauda Jaunās vienotības (JV) politiķi, sakot, ka šīs būs tās «labās ziņas», kuras nākamnedēļ plānots pavēstīt Valsts prezidentam Egilam Levitam. Koalīcijas sastāva jautājumi otrdien neesot bijuši dienaskārtībā.
JV un premjeram Krišjānim Kariņam iepriekš bijušas šaubas par iespējamo koalīcijas partneru nostāju būtiskos reformu jautājumos, sacīja partiju apvienības deputāts Arvils Ašeradens, norādot, ka šie jautājumi tika izrunāti, un radās skaidrība, ka ir iespēja virzīties uz priekšu.
JV citu partiju priekšlikumus pārskatīt reformas uztvērusi kā aicinājumu tās atcelt, kas JV nav pieņemami. Izrunāt šos jautājumus valdības veidošanas procesā JV bijis «ārkārtīgi svarīgi», norādīja politiķis. To viņš saredz kā labās ziņas, kuras pavēstīt prezidentam.
Kariņš norādīja, ka pirmdien, 24.oktobrī, JV ir plānota kārtējā tikšanās ar Levitu, kurā premjers plāno izklāstīt šīs nedēļas koalīcijas veidošanas sarunu kopsavilkumu. «Tad skatīsimies, kā virzīties uz priekšu,» sacīja Ministru prezidents, atzīmējot, ka ir kļuvis optimistisks un saredz, ka izveidot rīcībspējīgu valdību ir iespējams. Tas noticis tādēļ, ka samazinās to jautājumu kopums, kuri nākamajā valdībā potenciāli varētu veidot smagas domstarpības, klāstīja Kariņš.
Visi potenciālie partneri atbalsta tādas politikas veidošanu, kas attālina politiķus no valsts kapitālsabiedrībām, kas samazina iespēju, ka šauras ekonomiskās intereses «ņemtu virsroku», kā arī tādu politiku, kas ir tendēta uz visu sabiedrību kopā, sacīja premjerministrs.
Sarunas laikā partijām AS un JV izdevies panākt savstarpēju izpratni par jautājumiem, kas līdz šim tikuši uztverti pretrunīgi, otrdien, 18.oktobrī, pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem paziņoja AS pārstāvis Edvards Smiltēns.
Kā norādīja topošais parlamentārietis, šo jautājumu lokā ir Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iespējamie uzlabojumi un citi jautājumi, «par kuriem ir bijuši skarbāki izteikumi».
AS esot izdevies skaidrot savu nostāju detalizētāk, un ir izrādījies, ka arī JV esot līdzīgs viedoklis, sacīja politiķis.
Abu partiju pārstāvji esot «ļoti konstruktīvi» tikuši galā ar visām neskaidrībām, kas laika gaitā bija radušās, sacīja AS līderis Uldis Pīlēns. Tāpat politiķi esot iezīmējuši darāmos darbus nākamajai nedēļai.
Abas partijas diskutēja par ATR un par ostu reformu, un sapratne par darāmajiem darbiem ir vienota, pauda AS pārstāvis Edgars Tavars. AS esot norādījuši uz vairākiem jautājumiem, kuriem reformu sakarā būtu jāpievērš uzmanība, sacīja politiķis, atzīmējot, ka redzējums ir līdzīgs, un partijas virzīšoties uz priekšu.
AS ierosināja nākamās sarunas organizēt trīs partiju lokā – kopā ar Nacionālo apvienību (NA), norādīja partijas pārstāvis Smiltēns. Tāpat partija esot aicinājusi JV pēc tikšanās medijiem sniegt kopīgu komentāru, taču tam politiskais spēks pagaidām nav piekritis. Viņš pauda cerību, ka tas varētu notikt nākamajās tikšanās reizēs.
Smiltēns norādīja, ka ATR jautājumā JV un AS ir vienisprātis, ka šī «reģionu reforma» bija «kartes pārzīmēšana», kas devusi arī labus efektus.
Taču vēl nepieciešams paveikt vairākas lietas, tajā skaitā, reģionāla mēroga politikas izveidošanu, pašvaldību funkciju pārskatīšanu, sekmēt atbalsta instrumentu plašāku pieejamību, lai finansētu pašvaldības, skaidroja AS politiķis. Smiltēns domā, ka šie uzlabojumi palīdzēs pašvaldības izaugsmei.
AS politiķis, Liepājas partijas vadītājs Uldis Sesks norādīja, ka sarunā ar JV AS pārstāvji atkārtoti norādījuši, ka AS mērķis nav pieņemtās ostu reformas «otrreizēja caurlūkošana». AS atbalsta «konkrētu uzlabojumu veikšanu», skaidroja politiķis, tādējādi netieši atbildot uz Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš uzsvērto, ka nākamā valdība ostu reformas jautājumā nedrīkst «ieslēgt atpakaļgaitu».
Kā skaidroja Sesks, AS priekšlikums ir, ka, piemēram, Rīgas osta var sekot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, tajā skaitā, Liepājas ostas pārvaldības modelim, kad valdē pēcvienošanās principa strādā kopā deviņi pārstāvji – pa trim valsts interešu, Liepājas pilsētas domes un Liepājas komersantu pārstāvjiem.
Atbilstošu uzlabojumu ieviešana valsts un pašvaldības pārstāvjiem ļautu Rīgā veiksmīgāk apsaimniekot ostas aktīvus, pauda politiķis.
Vaicāti par valsts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanu, AS politiķis Uldis Pīlēns norādīja, ka JV un AS ir vienisprātis par nepieciešamību izveidot valstij piederošu, ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi saistītu LNG termināli. Tā attīstītājs varot būt vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid.
Savukārt NA līderis Raivis Dzintars pēc sarunām klāstīja, ka tajās NA un JV secinājušas, ka abiem politiskajiem spēkiem nav būtisku šķēršļu, lai strādātu kopīgā koalīcijā. Pēc Dzintara teiktā, šādu pozīciju šodien pauduši arī JV pārstāvji sarunā ar NA.
No JV pārstāvju paustā secināms, ka JV arī neesot būtisku domstarpību ar AS, kas traucētu valdības veidošanu arī ar AS.
Reizē NA un JV ir atšķirīgi viedokļi par sarunu tempu un struktūru, jo kopā būtu jārunā visām trim partijām, atzīmēja Dzintars.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits ir pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki – JV, AS, NA un arī Progresīvie, turpretim AS un NA Progresīvos koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 13, bet Progresīvie – desmit, tātad ar Progresīvajiem koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.
