No Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts, paredz trešdien, 19.oktobrī, Saeimas Juridiskajā komisijā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Eiropas parlamenta vēlēšanu likumā.
Lai attiecīgie grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, grozījumu mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tas paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts.
Jau šobrīd likumā ir norāde uz to, ka
Eiropas Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos.
Likumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijas Republikā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta.
Šobrīd likumā plānots noteikt, ka par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevarēs pieteikt un ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki).
Paredzēts, ka aizliegumi attieksies arī uz personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Lasiet arī: Atbalsta grozījumus, kas Ždanokai varētu liegt tikt ievēlētai EP kā Latvijas pārstāvei