Iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija – Jaunā vienotība (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), savukārt Progresīvajiem piedāvāta iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu ar JV, taču partija no tā ir atteikusies.
Pēc pirmdienas, 24.oktobra, pēcpusdienā notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Kariņš žurnālistiem paziņoja, ka JV piedāvās AS un NA noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet Progresīvajiem tā ir gatava ļaut ieņemt vienu no saviem ministra amatiem.
Līdz ar to tiktu veidota skaidra trīs partiju koalīcija, bet Progresīvajiem tiktu piedāvāts divpusēji noslēgt sadarbības memorandu ar JV par to, kā strādāt kopā 14.Saeimas darbības laikā.
Kā skaidroja Kariņš, vislabākā valstij būtu bijusi četru partiju koalīcija, jo tas nozīmētu, ka neviens politiskais spēks nevarētu justies tik ērti, lai «panāktu savu» bez diskusijas, un četri partneri būtu spiesti vienoties par valstij labāko risinājumu. Taču, zinot, ka tas nav iespējams AS un NA iebildumu dēļ, JV nolēmusi piedāvāt šādu nākamo labāko variantu.
Kariņš arī norādīja, ka AS un NA Progresīvo dalību koalīcijā noraidījušas «bez labas argumentācijas».
Savukārt Progresīvie norādījuši, ka neparakstīs divpusēju sadarbības memorandu ar JV un valdībā neieņems «jaunākā brāļa» lomu, tādēļ strādās 14.Saeimas opozīcijā. Partijas līderis Kaspars Briškens, komentējot šo piedāvājumu, uzsvēra, ka jau no pirmajām valdības veidošanas sarunām Progresīvo uzstādījums ir bijis nemainīgs – pilnvērtīgi koalīcijas partneri, vai pilnvērtīgs darbs opozīcijā.
Tāpat politiķis norādīja, ka Progresīvie apņemas opozīcijas darbā pildīt demokrātijas sargsuņa uzdevumu.
Savukārt, kā pēc tikšanās ar JV līderi Krišjāni Kariņu stāstīja Valsts prezidents Egils Levits, šonedēļ trīs koalīcijas partneri – JV, AS un NA – mēģinās parakstīt sadarbības memorandu, kas būtu kā koalīcijas pamats un kurā būtu izklāstīti koalīcijas darba principi un valdības turpmākās politikas programma.
Ja tas tiks parakstīts no visām trim pusēm, uzreiz tikšot sākts intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kurā, kā norādīja prezidents, valdības darbības modelis būs iezīmēts konkrētos tās projektos un rīcībā.
Valsts prezidenta ieskatā šīs partijas veidos valdību, kas noturēsies amatos visus četrus tās pilnvaru gadus.
«Par pagaidu valdību nevar būt runas – ir nopietni jāgatavojas nākamajiem četriem gadiem,»
sacīja Levits, uzsverot, ka valdībai šajā laika periodā ir jābūt stabilai un ar skaidru programmu.
Vaicāts, vai viņš ir apmierināts ar koalīcijas sarunu tempu, Levits atbildēja apstiprinoši, sakot, ka valdības programmas sagatavošana nākamajiem četriem gadiem prasa lielu darbu.
Pēc prezidenta teiktā, valdības veidošanas sarunas vēl turpināsies.
