Viedokļa raksts.
Ārvalstu investoru vērtējumā investīciju klimats Latvijā pērn sasniedzis vēsturiski viszemāko vērtību – 1,9 punktus no pieciem. Ventspils valstspilspētas pašvaldības domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis norāda, ka problēmas sakne ir nespēja risināt ar labu reputāciju saistītus jautājumus.
“Lielu sašutumu pauž Valsts prezidents un Ministru prezidente Evika Siliņa – kā nu tā, kā nu tā sanācis, šausmīgs izbrīns. Ziniet, mani izbrīna jūsu izbrīns par lietām,” savā Facebook kontā saka Aivis Landmanis.
“Vai tad mēs nezinām, kas ir laba reputācija? Aiz manis ir tāda ēka, Ventspils dome saucas. Zināt, kas tur dzīvo? Pareizi! Tur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais un ASV sankcionētais ar saviem kolēģiem, kuri te nosaka dienaskārtību jau vairāk kā 30 gadus. Jā, jā, tas pats kungs, ar kura sarūpētām balsīm tieši jūs kļuvāt par Valsts prezidentu un jūs par ministru prezidenti. Un tā ir laba reputācija? Tā var piesaistīt investīcijas?”
“Nu, jā, protams, vēl ir Kariņa lidojumi. Bet vēl ir kas – nevienam šajā valstī neinteresē, kas notika ar tā saucamajām aģentūrām – “Ventspils attīstības aģentūru” un “Biznesa attīstības asociāciju”. Nu, patiniet to vaļā, ja jums tik tiešām rūp valsts intereses. Ieklausieties savā kolēģī Ģirtā Valdī Kristovskī, viņš jums pastāstīs, ja jūs ko neziniet. Kariņa lidojumi būs tādi bērna šļupsti, salīdzinot ar to, kas patreiz tiek valstī piesegts,” saka Aivis Landmanis.
BNN jau ziņoja, ka Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”.
Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā – no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.
Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti,
piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.
“Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,” norāda Elksniņa-Zaščirinska.
