ASV trešdien, 1.maijā, piemēroja plašas jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā, vēršoties pret Maskavas izvairīšanos no Rietumu pasākumiem, tostarp caur Ķīnu, ASV Finanšu ministrijai, nosakot sankcijas pret gandrīz 200 mērķiem, bet Valsts departamentam – pret vairāk nekā 80 uzņēmumiem, kas ir vienas no plašākajām sankcijām pret Ķīnas uzņēmumiem ASV pret Krieviju vērsto sankciju ietvaros, ziņo “Reuters”.
Ķīnas atbalsts Krievijai ir viens no daudzajiem jautājumiem, kas apdraud pasaules lielāko ekonomiku attiecību uzlabošanos.
Tomēr Ķīnas vēstniecības Vašingtonā preses pārstāvis Liu Pengju uzsvēra, ka tiek ievēroti divējāda lietojuma preču eksporta noteikumi, un apgalvoja, ka tirdzniecība ar Krieviju notiek saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un tirgus principiem. Pārstāvis piebilda, ka Ķīna stingri iebilst pret ASV “nelikumīgajām vienpusējām sankcijām”.
Trešdien Finanšu ministrija noteica sankcijas gandrīz 60 mērķiem
Azerbaidžānā, Beļģijā, Ķīnā, Krievijā, Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Turcijā un Slovākijā, apsūdzot tos, ka tie ļāvuši Krievijai “iegūt ārkārtīgi nepieciešamās tehnoloģijas un iekārtas no ārvalstīm”.
Tostarp tika veikti pasākumi pret kādu Ķīnā bāzētu uzņēmumu, kas, pēc Finanšu ministrijas teiktā, eksportēja dronu ražošanai nepieciešamās preces, piemēram, dzinējus un sensorus, kādam uzņēmumam Krievijā. Tika vērsta uzmanība arī pret citiem Ķīnā un Honkongā bāzētiem tehnoloģiju piegādātājiem.
Valsts departaments arī noteica sankcijas četriem Ķīnā bāzētiem uzņēmumiem, kurus apsūdzēja par Krievijas aizsardzības rūpnieciskās bāzes atbalstīšanu, tostarp par kritiski svarīgu preču piegādi uzņēmumiem Krievijā, uz kuriem attiecas ASV sankcijas, kā arī uzņēmumiem Turcijā, Kirgizstānā un Malaizijā, kurus apsūdzēja par augstas prioritātes preču piegādi Krievijai.
Trešdienas pasākumos Finanšu ministrija vērsās arī pret Krievijas veikto sprāgstvielu prekursoru iegādi, kas Krievijai nepieciešami, lai turpinātu šaujampulvera, raķešu un citu sprāgstvielu ražošanu, tostarp piemērojot sankcijas diviem Ķīnā bāzētiem piegādātājiem, kas šīs vielas sūta uz Krieviju.
Kā arī ASV apsūdzēja Krieviju, ka tā ir pārkāpusi globālo ķīmisko ieroču aizliegumu,
pret Ukrainas karaspēku pielietojot slāpētāju hloropikrīnu un citu toksisku līdzekļu izmantošanu Ukrainā “kā karadarbības metodi”.
“Šādu ķimikāliju izmantošana nav atsevišķs gadījums, un to, iespējams, izraisījusi Krievijas spēku vēlme izspiest Ukrainas spēkus no nocietinātajām pozīcijām un gūt taktiskus panākumus kaujas laukā,” teikts Valsts departamenta paziņojumā.
Tā paziņoja, ka tā piemēro sankcijas trim Krievijas valsts struktūrām, kas saistītas ar Maskavas ķīmisko un bioloģisko ieroču programmām, tostarp specializētai militārai vienībai, kas veicinājusi hloropikrīna izmantošanu pret Ukrainas karaspēku.
Valsts departaments paplašināja sankcijas, lai kavētu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) sūtījumus, kas ir viens no galvenajiem eksporta veidiem.
Tāpat tika vērsta uzmanība uz Krievijas valsts kodolenerģētikas uzņēmuma “Rosatom” meitasuzņēmumiem, kā arī uz 12 uzņēmumiem grupā “Sibanthracite”, kas ir viens no Krievijas lielākajiem metalurģisko ogļu ražotājiem, paziņoja Valsts departaments.
Vašingtona piemēroja sankcijas arī Krievijas aviopārvadātājam “Pobeda”, kas ir Krievijas aviokompānijas “Aeroflot” meitasuzņēmums.
Kā arī Valsts departaments vērsās pret trim personām saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi.
Lasiet arī: ES ievieš jaunas sankcijas pret Krieviju
