Soli tuvāk Rēzeknes pilsētas domes atlaišanai

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 29.maijā, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.

Atbalstu nesaņēma deputātu Jura Viļuma (AS) un Edmunda Teirumnieka (NA) priekšlikums, ka pagaidu administrācijas locekļiem, kuri paralēli strādātu vēl citā amatā, atlīdzību piemērotu 50% apmērā.

Komisijā debatēs izskanēja, ka, mainoties sākotnējiem nosacījumiem, varētu rasties problēmas ar jau izvēlēto administratoru gatavību strādāt šajos amatos. Komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var sekot, vai administrators neuzņemas pārāk daudz citu blakus darbu.

Deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja, ka būtu jāizskaidro sabiedrībai, ko tieši darīs katrs no trim administratoriem, un citi saistītie jautājumi.

Parlamentārietis Māris Sprindžuks (AS) pauda, ka būtu jānosaka, ka pagaidu administrācija atskaitās un skaidro iedzīvotājiem savus lēmumus.

Atbalstu nesaņēma arī Viļuma un Teirumnieka cits priekšlikums, ka pagaidu administrācijas darbību finansētu nevis no Rēzeknes pilsētas, bet no valsts budžeta līdzekļiem.

Kā ziņots, attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi “Likuma par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā – citu informāciju. Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.

Saeimas Juridiskais birojs novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta neizriet pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

“Kopā Latvijai” sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.

Lasiet arī: Latvijas lielāko banku klientiem izkrāpti vairāk nekā 7 miljoni eiro četru mēnešu laikā

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas