Ceturtdien, 6.jūnijā, “D-dienas” 80.gadadienā pasaules līderi, tostarp ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) un Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), ceremonijā Omaha pludmalē, Francijā, kur pirms 80 gadiem notika sīvākās kaujas, uzsvēra sabiedroto desanta izcelšanās operācijas – izšķirošā brīža Otrajā pasaules karā – varoņu nemirstīgo garu, godinot Otrā pasaules kara karavīrus un velkot paralēles starp viņu cīņu pret totalitārismu un Ukrainas pašreizējo cīņu pret Krievijas agresiju, ziņo “Politico”.
Rietumu līderi pulcējās Normandijā, lai svinētu uzvaru pār totalitārismu laikā, kad Eiropa piedzīvo vissmagāko konfliktu kopš Otrā pasaules kara, karam Ukrainā turpinoties jau otro gadu.
“Atgriežoties karam Eiropas teritorijā … un saskaroties ar tiem, kas vēlas mainīt robežas, izrādīsim cieņu tiem, kas piedalījās operācijās šeit,” savā uzrunā sacīja Makrons. “Jūsu klātbūtne, Volodimir Zelenski, pasaka visu,” viņš piebilda.
“Mēs nepazudīsim, un mēs jūs nepievilsim,” sacīja Makrons, atsaucoties uz militāro atbalstu Ukrainai.
Francijas prezidentūra arī publicēja “Normandijas deklarāciju”, ko parakstīja 19 valstis un kurā pausts “nelokāms atbalsts” Ukrainai “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai atjaunotu mieru Eiropā”.
Prezidents Makrons ceturtdien arī paziņoja, ka Francija nosūtīs uz Ukrainu iznīcinātājus “Mirage 2000”, un piebilda, ka jau šovasar piecus līdz sešus mēnešus Francijā tiks apmācīti ukraiņu karavīri; kopumā mērķis ir apmācīt 4 500 militārpersonas.
Pūļi aplaudēja, kad vairāki desmiti veterānu,
no kuriem daudzi bija vecāki par 100 gadiem un pārvietojās ratiņkrēslos, devās ieņemt vietu ap galveno skatuvi, lai piedalītos “D-dienas” ceremonijā, kas ilga vairākas stundas. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tika sagaidīts ar dedzīgiem aplausiem un ovācijām.
Gandrīz 5 000 ceremonijas viesu skatījās filmu fragmentus par “D-dienas” kaujām un klausījās karavīru vēstuļu fragmentus, ceremonijai noslēdzoties ar lidmašīnu pārlidojumu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau), Lielbritānijas princis Viljams un Nīderlandes premjerministrs Marks Rute (Mark Rutte) bija starp tiem, kas piedalījās ceremonijā.
Dienas sākumā Baidens, uzstājoties ASV ceremonijā Kolovilā pie Mēras, brīdināja, ka
demokrātija kopš Otrā pasaules kara šobrīd piedzīvo līdz šim nebijušus draudus.
Viņš aizstāvēja NATO un ASV iejaukšanos, solot ilgstošu atbalstu Ukrainai, apgalvojot: “Mēs neatkāpsimies, jo, ja mēs to darīsim, Ukraina tiks pakļauta, un ar to viss nebeigsies.”
Uzsverot nepieciešamību godināt pagātnes varoņdarbus un nepieciešamību nepadoties šodien, Baidens savā runā arī uzsvēra NATO paplašināšanos un Amerikas neatņemamo vietu pasaulē, nostādot sevi skaidrā pretstatā savam republikāņu sāncensim Donaldam Trampam (Donald Trump), ar kuru viņš sacentīsies novembra vēlēšanās.
Lasiet arī: BNN pēta | Kuri no Lietuvas 319 kandidātiem ieņems tik kārotās 11 EP deputātu vietas?
