Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Nav šaubu, ka laikā, kad Ukrainā notiek karš un visapkārt valda saspīlējums, gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu nozīme ir pieaugusi. Patiesībā karš un pastāvīgie draudi no Krievijas puses ir nostiprinājuši Eiropas Savienības (ES) kā Lietuvas drošības garanta pozīcijas, un sagaidāms, ka tā rezultātā EP vēlēšanās būs mazāk eiroskeptiķu un vēlētāju aktivitāte būs augstāka nekā parasti.
“Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Lietuvā lielā mērā būs atkarīgi no vēlētāju aktivitātes. Jo mazāka vēlētāju aktivitāte, jo lielākas izredzes ir valdošajai “Tēvzemes savienībai-LKD” (TS-LKD). Šīs partijas vēlētāji ir pazīstami ar savu politisko disciplīnu un aktīvu dalību jebkurās vēlēšanās,” aģentūrai BNN sacīja Mīkola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).
Kopumā 319 kandidāti no Lietuvas 17 politiskajām partijām un politiskajām apvienībām
cīnīsies par 11 deputātu vietām EP vēlēšanās, kas Lietuvā notiks šo svētdien, 9.jūnijā.
Saskaņā ar nejauši piešķirto numuru vēlēšanu biļetenā tie ir: Brīvības partija (Laisvės partija), Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP), Darba partija, Lietuvas Reģionu partija, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (LVŽS), “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība” (LLRA-KSS), Lietuvas Zaļā partija, Tautas un taisnīguma savienība, Liberāļu kustība (Liberalų Sąjūdis), Žemaišu partija, Brīvības un taisnīguma partija, Kristīgā savienība, Demokrātu savienība “Lietuvas vārdā”, “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD), “Nacionālā alianse” (Nacionalinis Susivienijimas), Lietuvas Tautas partija, Lietuvas Kristīgo demokrātu partija.
Dumbļausks norāda, ka Lietuva pēc divām prezidenta vēlēšanu kārtām, kas notika 12. un 26.maijā, dodas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
“Līdz ar to daļa vēlētāju var būt noguruši un, iespējams, nedosies uz svētdienas vēlēšanām, kas valstī vienmēr izpelnās mazu uzmanību,” piebilda Dumbļausks.
Martā vairāk nekā divas trešdaļas (68%) Lietuvas iedzīvotāju atzina, ka piedalīsies EP vēlēšanās, kas ir rekordliels rādītājs. Tomēr pirmajās iepriekšējās balsošanas dienās dalība bija gausa.
Lielākajai daļai Lietuvas vēlētāju vissvarīgākais jautājums ir aizsardzība un drošība,
bet otrais svarīgākais jautājums, iespējams, ir migrācija, kas vairāk atspoguļojas ielu sarunās, nekā aptaujās.
Runājot par citiem jautājumiem, dažiem, piemēram, nacionāli noskaņotiem vēlētājiem, aktuāla ir diskusija par to, vai ES dalībvalstīm, tostarp Lietuvai, vajadzētu piešķirt vairāk tiesību Briselei.
Lietuvas lauksaimniekiem – lielākā daļa vēlētāju dzīvo Lietuvas lauku apvidos – aktuāla problēma ir zemās lauksaimniecības produktu cenas un mazākas ES subsīdijas nekā citām dalībvalstīm Rietumeiropā, kā arī lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, ar Ukrainu.
Daudziem vietējiem pārvadātājiem vissvarīgākais jautājums varētu būt ES Mobilitātes paketes nenoteiktās nianses. Dažiem ļoti svarīga ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un nabadzības mazināšana.
Dumbļausks uzskata, ka,
ja viņam būtu jāliek likmes uz vēlēšanu uzvarētāju, viņš derētu uz “Tēvzemes savienību”.
“2009.gada EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija nedaudz virs 20% jeb aptuveni 400 000 vēlētāju, kas iezīmējās kā viena no visu laiku zemākajām vēlētāju aktivitātēm vēlēšanās. Taču interesanti, ka puse no vēlētājiem bija TS-LKD vēlētāji. Visticamāk, šoreiz tā būs ap 30%, kas joprojām ir labvēlīgi TS-LKD,” saka Dumbļausks.
Viņš prognozē, ka valdošā partija TS-LKD iegūs vismaz trīs mandātus, bet ceturtais mandāts būtu milzīga uzvara partijai, kuras prezidenta amata kandidāti, premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), prezidenta vēlēšanās sagrāva pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda).
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta asociētais profesors Ļutaurs Gudžinsks (Liutauras Gudžinskas) piekrīt, ka nelielā vēlētāju aktivitāte ir labvēlīga “Tēvzemes Savienībai”.
“Ja man vajadzētu likt likmes, es trīs EP deputātu mandātus piešķirtu gan “Tēvzemes savienībai”, gan Lietuvas Sociāldemokrātiskajai partijai,
kuras sastāvā esmu arī es pats, bet pārējos sadalītu starp etnisko minoritāšu pārstāvēto “Poļu vēlēšanu akciju” (EAP), Zemnieku un zaļo savienību, Demokrātu savienību “Lietuvas vārdā” (ko vada bijušais premjerministrs Sauļus Skvernelis) un Liberālo kustību,” viņš teica aģentūrai BNN.
Patlaban Lietuvā vislielākais atbalsts ir opozīcijā esošajai Lietuvas Sociāldemokrātiskajai partijai (LSDP), ko vada EP deputāte Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė).
Analītiķis saka, ka ir “grūti pateikt”, vai svētdienas vēlēšanās vēlētāji būs noguruši vai, gluži pretēji, uzlādējušies pēc nesenajām prezidenta vēlēšanu kārtām.
2019.gadā visvairāk balsu (19,74%) un visvairāk mandātu – trīs – saņēma “Tēvzemes savienība”, lai gan tā uzvarēja tikai 12 (nedaudz vairāk nekā vienā piektdaļā) pašvaldībās. Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija saņēma 15,88 % balsu un ieguva divas vietas EP.
“Nacionālā alianse” (Nacionalinis Susivienijimas) ir vienīgā galēji labējā partija Lietuvā,
kas vēlas iekļūt EP, tomēr, neraugoties uz vērienīgo priekšvēlēšanu kampaņu, tās izredzes tiek vērtētas kā nelielas.
Partija īsteno kampaņu, ko daži dēvē par “antieiropeisku programmu” – pret imigrāciju, ideoloģisko cenzūru, zaļo ekstrēmismu, LGBTQ propagandu un Lietuvas lauksaimnieku diskrimināciju.
Visas pārējās partijas, izņemot vēl EAP, ir cieši saistītas ar Rietumu liberālajām vērtībām.
“Daudziem EP kandidātiem svarīgs noteikti ir labais atalgojums Eiropas Parlamentā un patīkamie deputātu pabalsti,” saka Dumbļausks.
Lietuvas vēlēšanu uzraudzības iestāde – Centrālā vēlēšanu komisija (VRK) – norāda, ka vidējais kandidāts ir 51 gadu vecs, precējies vīrietis, kura kopējie ienākumi ir 211 000 eiro. Savukārt spektra galējībās ir 23 un 78 gadus veci kandidāti, seši miljonāri un 20 politiķi ar nekādiem ienākumiem.
Kopumā sarakstā dominē vīrieši – 62,7% no visiem kandidātiem ir vīrieši.
Visvairāk vīriešu dominē konservatīvajā “Nacionālajā aliansē”, kur no 22 sarakstā iekļautajiem politiķiem 19 ir vīrieši, savukārt Lietuvas Zaļajā partijā (centriski kreisā partija) ir tikai sievietes, norāda VRK.
