Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Atšķirībā no daudzām Rietumeiropas valstīm, kurās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinošu sniegumu demonstrēja galēji labējās partijas, Lietuvas vēlētāji pagājušajā svētdienā, 9.jūnijā, pārsvarā atbalstīja ierastās politiskās partijas. Tomēr atsevišķi rezultāti pārsteidza.
“Personīgi mani pārsteidza sociāldemokrātu rezultāti, kas bija sliktāki, nekā gaidīts. Šī partija jau labu laiku ir izvirzījusies vadībā aptaujās. Ņemot vērā viņu vadību, daudzi pamatoti gaidīja, ka viņi iegūs trīs vai pat četrus mandātus, nevis divus. Šķiet, ka šo rezultātu pamatā ir bezdarbība, un partijai vajadzētu celt trauksmi pirms oktobrī gaidāmajām vispārējām vēlēšanām,” aģentūrai BNN sacīja Vītauta Dižā universitātes politikas zinātņu profesors Laurs Bielins (Lauras Bielinis).
Atgādinām, ka pēc balsu saskaitīšanas visos 1 895 vēlēšanu iecirkņos
konservatīvā partija “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD) ieguva 20,92% balsu, tai sekoja Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP) ar 17,64% balsu, kas nodrošināja attiecīgi trīs un divus mandātus EP.
Trešajā vietā ierindojās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība ar 8,96% balsu, ceturtajā – Brīvības partija (7,93%), piektajā – Demokrātiskā savienība “Par Lietuvu” (5,84%), sestajā – “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu alianse” (5,67%), septītajā – “Tautas un taisnīguma savienība” (5,35 %), astotajā – Liberāļu kustība (5,31%). Katra no šīm partijām ieguva vienu EP deputāta mandātu. Pārējās partijas nepārvarēja piecu procentu EP vēlēšanu slieksni.
EP vēlēšanās Lietuvā nobalsoja tikai 20,93% balsstiesīgo, bet vēlētāju aktivitāte bija 28,34%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem visā ES.
“Zemā vēlētāju aktivitāte nepārprotami nāca par labu TS-LKD.
Kā likums, zemāka vēlētāju aktivitāte nāk par labu šai partijai, un šīs vēlēšanas nebija izņēmums,” piebilda analītiķis.
Šī ir otrā reize, kad Lietuvā EP vēlēšanas tika rīkotas atsevišķi no prezidenta vēlēšanām. Pirmo reizi tās notika 2009.gadā, kad nobalsoja 20,98% balsstiesīgo vēlētāju.
Kopumā Lietuvā par 11 EP deputātu vietām cīnījās 319 kandidāti.
Neapšaubāmi, pretrunīgi vērtētais lietuviešu politiķis Petrs Gražulis (Petras Gražulis), kuram martā tika atņemts deputāta mandāts, izdarīja lielu politisku triku – viņa vadītā “Tautas un taisnīguma savienība” ieguva vienu vietu EP.
Gada sākumā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Gražulis, kurš ir neatkarīgais opozīcijas deputāts, rupji pārkāpis konstitūciju un lauzis zvērestu, balsojot par citu parlamenta deputātu, un tāpēc viņam atņemts deputāta mandāts.
Tomēr gan daudzus analītiķus, gan vienkāršos cilvēkus sadusmoja,
viņuprāt, netaisnīgais un nesamērīgais spriedums.
Gražulis, kurš ir arī bēdīgi slavens ar saviem pret LGBTQ vērstajiem izteikumiem, apgalvoja, ka viņš ir kļuvis par politiskās vajāšanas upuri, jo pastāvīgi kritizē valdošo TS-LKD.
“Es neesmu pārsteigts par viņa uzvaru. Viņš uzvarēja, jo viņam bija ārkārtīgi aktīva, agresīva un mērķtiecīga vēlēšanu kampaņa. Gan savā Gargždu vēlēšanu apgabalā, gan visā valstī. Pat no sava dzīvokļa loga es redzēju viņa milzīgo kampaņas plakātu, kas visus aicināja saliedēties Lietuvas labā. Es nešaubījos par viņa uzvaru,” sacīja Bielins.
Arī Gražulis komentēja savu triumfu, sakot: “Ir noticis īsts brīnums. Daudzi saka, ka Dieva nav. Dievs ir.
Ja liberālā sabiedrībā es ieguvu vairāk balsu nekā liberāļi, tad Dievs ir.”
Naglis Puteikis (Naglis Puteikis), bijušais deputāts un Gražuļa padomnieks aģentūrai BNN sacīja, ka Gražuļa uzvara pierāda, ka joprojām pastāv “visur klātesoša taisnīguma sajūta”.
“Proti, tas mudināja cilvēkus no visām sabiedrības grupām nākt un balsot par “Tautas un taisnīguma savienību” un tās līderi Gražuli. Deputāta mandāta atņemšana uz desmit gadiem tikai tāpēc, ka likumdevējs ir nospiedis pogu “balsot” par citu deputātu, ir absurds un demokrātiskā valstī nedzirdēts notikums,” uzsvēra Puteikis, piebilstot: “Ņemiet vērā, ka par daudz smagāku noziegumu Vītautam Gapšim (Lietuvas deputāts, kurš izcieš cietumsodu par kukuļdošanu un tirgošanos ar ietekmi – L.J.) deputāta mandāts netika nedz atņemts, nedz anulēts. Nav nekāds brīnums, ka tas mudināja daudzus balsot par Gražuli, šādi protestējot pret netaisnīgo attieksmi.”
Zemnieku un zaļo savienības vienīgo mandātu EP ieguva Aurelijs Verīga (Aurelijus Veryga), kurš jau paziņojis, ka
ir gatavs sadarboties ar Gražuli Eiropas Konservatīvo un reformistu (EKR) grupā.
“Mēs varam visdažādākajos veidos spriest par cilvēka raksturu, bet galu galā tā ir tikai pogas nospiešana, kas nosaka vienu vai otru konstruktīvu vai nekonstruktīvu rīcību. […] Es ceru, ka viņš pievienosies tai grupai, kas pārstāv konservatīvās vērtības. […] Es domāju, ka viņš rīkosies koleģiāli,” viņš teica.
Vaicāts, vai EP vēlēšanu rezultāti Lietuvā varētu daļēji atspoguļot Lietuvas parlamenta vēlēšanu rezultātus oktobrī, Bielins sacīja: “Protams, daļēji var.”
“Neapšaubāmi, ka parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte būs daudz lielāka,
un visas politiskās partijas uz šīm vēlēšanām koncentrējas vairāk. Valdošā TS-LKD kārtējo reizi pierādīja, ka joprojām var paļauties uz savu stabilo vēlētāju atbalstu, tomēr pat ar 20% balsu tā nespēs izveidot jaunu valdību. Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt politisko bāzi.”
“Tāpat es uzskatu, ka “Nemunas rītausma” jaunajā Seimā ielauzīsies, kā vērā ņemams politiskais spēks,” sacīja Bielins.
Partija nepiedalījās EP vēlēšanās. Tās priekšsēdētājs ir Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), kuram maija sākumā arī tika atņemts deputāta mandāts pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma, kurā atzīts, ka viņš rupji pārkāpis deputāta zvērestu un Konstitūciju, sociālajos medijos izplatot antisemītiskus paziņojumus.
Savos ierakstos sociālajā tīklā “Facebook” 2023.gada jūnijā Žemaitaitis izteica pieņēmumu, ka “ebreji un krievi” Otrā pasaules kara laikā apspieda etniskos lietuviešus un ir atbildīgi par 1944.gada Pirčupes ciema slaktiņu.
Turklāt Žemaitaitis publicēja ziņu par palestīniešu skolu, ko Izraēla nojauca Jordānas Rietumkrastā un citēja antisemītisku pantiņu.
Tikmēr Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta (TSPMI) direktore Margarita Šešelgīte (Margarita Šešelgytė) norāda, ka EP vēlēšanas un parlamenta vēlēšanas
ne vienmēr ir salīdzināmas – jāskatās uz vēlētāju aktivitāti.
“Tās personas vai tās partijas, kurām ir zemāks atbalsts, parlamenta vēlēšanās ne vienmēr gūs labus rezultātus,” viņa teica portālam “LRT.lt”.
Lietuvā parlamenta vēlēšanas notiks 13.oktobrī.
To, ka Brīvības partija EP vēlēšanās apsteidza Liberālās kustības kolēģus, varētu skaidrot ar LGBTQ praida pasākumu vēlēšanu nedēļas nogalē, ko Brīvības partija izmantoja kā kampaņas platformu.
