ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis G7 samitā Itālijā ceturtdien, 13.jūnijā, parakstīja desmit gadu divpusēju drošības līgumu, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzību pret Krievijas iebrukumu un veicinātu Ukrainas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti, taču Donaldam Trampam (Donald Trump) priekšvēlēšanu aptaujās atrodoties priekšā Baidenam vienošanās nākotne paliek neskaidra, ziņo “Reuters” un “Politico”.
ASV un Ukrainas drošības vienošanās formalizē ASV atbalstu Kijivai vēl uz vismaz desmit gadiem, neuzliekot saistības ASV spēkiem ienākt Ukrainā un aizstāvēt to pret Krievijas iebrukumu, tā vietā, koncentrējoties uz investīcijām Ukrainas aizsardzības rūpniecībā, ļaujot abām valstīm apmainīties ar izlūkdatiem, rīkot kopīgas apmācības un militārās izglītības programmas.
“Mūsu mērķis ir ilgtermiņā stiprināt Ukrainas aizsardzības un atturēšanas spējas,” Baidens teica kopīgajā preses konferencē ar Zelenski.
Viņš sacīja, ka G7 valstis ir nosūtījušas vienotu vēstījumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzsverot NATO noturību un vienotību, un
G7 grupa paziņoja arī par 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai no iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas.
Saskaņā ar 21 lappuses dokumenta tekstu ASV un Ukrainas parakstītais drošības līgums ir pamats ilgtermiņa centieniem modernizēt Ukrainas bruņotos spēkus, un tas tiek uzskatīts par soli ceļā uz Ukrainas iespējamo dalību NATO.
Ukrainas prezidents šo vienošanos nosauca par vēsturisku, sakot, ka tā ir kā tilts ceļā uz viņa valsts iespējamo dalību NATO.
“Šī ir vienošanās par drošību un līdz ar to arī par cilvēku dzīvību aizsardzību,” viņš teica.
🇺🇦🇺🇸 Today is a truly historic day. We signed the strongest agreement between Ukraine and the United States since our independence. pic.twitter.com/z0JM9qEzrh
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 13, 2024
Saskaņā ar vienošanos bruņota uzbrukuma vai tā draudu gadījumā pret Ukrainu ASV un Ukrainas augstākās amatpersonas tiksies 24 stundu laikā, lai apspriestos par atbildes reakciju un noteiktu, kādas papildu aizsardzības vajadzības ir nepieciešamas Ukrainai.
Viens no vienošanās stūrakmeņiem ir ASV apņemšanās sadarboties ar Rietumu partneriem, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku un atjaunotu daļu tās aizsardzības rūpniecības spēju, kas ļautu Kijivai mazāk paļauties uz dāvinātajiem ieročiem un vairāk uz pašu ražotiem izstrādājumiem. Vašingtona sniegs arī tehnisku un tehnoloģisku palīdzību, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru no kiberuzbrukumiem.
Saskaņā ar vienošanos ASV vēlreiz apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībai, ņemot vērā Krievijas pastiprināto spiedienu Ukrainas austrumu frontē.
Taču ir viens būtisks āķis – šī vienošanās ir noslēgta tikai starp pašreizējām ASV
un Ukrainas administrācijām, un to neratificēs Kongresā, un, ja bijušais prezidents Tramps atgriezīsies amatā, viņš varētu šo vienošanos lauzt, tādējādi atkāpjoties no Vašingtonas apņemšanās.
Līdz ar to prezidents Baidens spēlē uz augstu likmi, lai nomierinātu Ukrainu un Eiropas sabiedrotos, pat ja viņš nevar garantēt, ka vienošanās izturēs visus desmit gadus, vienlaikus potenciāli izceļot kontrastus ar savu republikāņu pretinieku attiecībā uz transatlantiskajām saistībām, kas Baidenu padarītu par transatlantisko čempionu, bet Trampu – par neuzticamu sabiedroto.
Taču Zelenskis, jautāts par to, kas varētu notikt ar viņa valsti, ja mainītos pasaules vadītāji, pauda pārliecību, ka tautas atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību, kas balstās uz kopīgām vērtībām un empātiju, paliks nemainīgs, neatkarīgi no ASV un citu sabiedroto valstu vadītāju maiņas.
“Ja tauta ir ar mums, tad jebkurš līderis būs ar mums šajā cīņā par brīvību,” viņš sacīja.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas EP vēlēšanu rezultāti iezīmē partiju izredzes oktobra vēlēšanās
Lasiet arī: Pētījums: Krievijas iebrukums Ukrainā radījis milzīgas emisijas
