Eiropas Savienība (ES) grasās sašaurināt politiskos kontaktus ar Gruziju un apsver iespēju iesaldēt finansiālās palīdzības sniegšanu Gruzijas valdībai pēc tam, kad tā pieņēmusi pretrunīgi vērtētu “ārvalstu aģentu” likumu, pirmdien, 24.jūnijā, pēc bloka ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā paziņoja ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels (Josep Borrell), sakot, ka likums attālinot Gruziju no tās centieniem pievienoties ES, ziņo “Reuters”.
“Ja valdība nemainīs rīcības kursu, Gruzija nevirzīsies ceļā uz Eiropas Savienību,” viņš sacīja.
Borels paziņoja, ka ES varētu samazināt politiskos kontaktus ar Gruziju un apsvērt finansiālās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu Gruzijas valdībai, taču ES sniegšot lielāku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem un vajadzības gadījumā “pielāgos pasākumus”.
Turklāt ES varētu pārskatīt savu militāro palīdzību Gruzijai, ko tā sniedz ar Eiropas Miera nodrošināšanas fonda starpniecību.
Gruzijas likums nosaka, ka organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā “ārvalstu ietekmes aģentiem”, kas tiek pielīdzināts Kremļa autoritārajam solim, kā arī kritiku ir izpelnījies likumprojekts pret tā saukto “LGBT propagandu”, kas arī līdzinās Kremļa likumam.
Borels sacīja, ka 26 no 27 ES dalībvalstīm piekrīt uzskatam, ka Gruzijas valdība valsti virza prom no ES.
Viņš nekonkretizēja, kura valsts nebija vienisprātis, taču diplomāti norādījuši, ka tā ir Ungārija, kas pati ir ierobežojusi ārvalstu finansējumu NVO un uztur siltas attiecības ar Krieviju.
“Mēs atbalstām Gruzijas tautu un tās pārliecinošo izvēli par labu demokrātijai un Gruzijas nākotnei ES,” sacīja Borels.
Kā ziņots, likumprojekta pretinieki divus mēnešus rīkoja masveida protestus, kas bijuši vieni no lielākajiem kopš Gruzijas neatkarības iegūšanas 1991.gadā, lai apturētu likumprojekta pieņemšanu.
Lasiet arī: Gruzija ierosina jaunu Krievijas stila likumprojektu LGBTQ+ tiesību ierobežojumiem
