Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Šonedēļ Viļņas mērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) iepazīstināja ar Viļņas aizsardzības plānu, kas ietver vairākus sagatavošanās pasākumus, piemēram, pretmobilitātes pasākumu parku, dronu skrejceļu Šeškine rajonā, jaunus evakuācijas maršrutus.
Pēc mēra teiktā, pilsētas evakuācija notiks sešos virzienos, rēķinoties ar to, ka sliktākajā gadījumā daži galvaspilsētas tilti var būt neizbraucami vai sagrauti.
Evakuācijas plāni ir slepeni, taču atsevišķas to daļas tiks publiskotas, lai informētu sabiedrību.
“Viļņa ir galvaspilsēta, tāpēc tā ir galvenais mērķis. Un nav šaubu, ka mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ – tik tuvu Baltkrievijas robežai, tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Astravjecas atomelektrostacijas – mēs atrodamies tiešā apdraudējumā,” otrdien, 2.jūlijā, preses konferencē sacīja Benkunsks.
Lai sagatavotos neparedzētiem gadījumiem, viņš teica, ka Viļņa pašlaik izvērtē visus faktiskos ielu satiksmes datus vakara sastrēgumstundas laikā, kad satiksme ir visintensīvākā.
Pašvaldības mērķis ir atbalstīt un stiprināt gan civilās drošības, gan aizsardzības infrastruktūru Viļņā un tās apkārtnē, uzstādot pretmobilitātes aprīkojuma parku, izveidojot jaunu dronu lidlauku, militāro komandpunktu un pienācīgi izvietojot vācu brigādi galvaspilsētā.
Lai to paveiktu, pašvaldība gatavojas izsludināt konkursu par viena miljona eiro vērtā pretmobilitātes aprīkojuma iegādi,
kas paredzēts, lai bloķētu iebraukšanu pilsētā. Citas lietas, ko paredzēts iegādāties, ietver betona ceļa barjeras, pūķa zobus (piramīdas formas dzelzsbetona prettanku šķēršļus, kas paredzēti, lai kavētu tanku kustību) un citus fiziskus šķēršļus.
“Tie ir nepieciešami, pirmkārt, lai bloķētu iespējamo piekļuvi pilsētai pa dažādiem ceļiem, īpaši pa galvenajiem ceļiem, kas savieno pilsētas dienvidu un austrumu daļas. Ļoti svarīgi ir aizsargāt arī visus pārējos mazākos ceļus, sākot ar meža un grants ceļiem, kurus varētu izmantot iebrukumam pilsētā,” skaidro Benkunsks.
Arī karte ar ceļiem, kuri tiks bloķēt un kas, pēc mēra teiktā, tika apspriesta ar nacionālās drošības speciālistiem, netiks publiskota.
“Mēs ceram, ka pretmobilitātes parka pirmais posms tiks pabeigts rudenī,” sacīja mērs, norādot, ka aizsardzības plāna izpildes pirmais posms būs vērsts uz pilsētas dienvidu un austrumu daļu.
“Pēc tam mērķis būs tuvāko mēnešu, varbūt gadu laikā, aptvert un izveidot nepieciešamo pasākumu tīklu, lai mēs ar pretmobilitātes pasākumiem varētu aptvert visu Viļņas perimetru,” viņš piebilda.
Tomēr Benkunsks atzina, ka viss ir balstīts uz pieņēmumiem.
“Pirmkārt, galvenais pieņēmums ir, zinot, ka caur Viļņu plūst upe, ir ūdenstilpnes ar tiltiem, funkcionējoši tilti. Ja tie būs sabombardēti, iznīcināti un pa tiem nebūs iespējams pārvietoties, tad visi pieņēmumi atkrīt,” atzina Benkunsks.
Pēc viņa teiktā, tiek analizēti arī citi iespējamie scenāriji, piemēram, sabotāžas gadījumi, kad tīši tiek izraisīta avārija un tiek bloķētas satiksmes joslas.
Kā norāda Benkunsks, viens no pirmajiem konkrētajiem soļiem šovasar būs dronu skrejceļa izbūve atklātā vietā uz Šeškinas rajona pakalniem. Šajā vietā būs pacelšanās platformas, tīkli, nožogojumi, šķēršļi, piemērots segums dronu treniņiem.
“Laukums, kur var izvietot visu nepieciešamo, ko esam ieplānojuši, un, kur var apmācīt visus – no bērniem līdz pieaugušajiem, jau ir izvēlēts,” teica mērs.
Laukums būs atvērts ikvienam interesentam un tajā varēs trenēties pēc laika rezervēšanas elektroniskajā sistēmā.
Pēc Viļņas mēra teiktā, Viļņa stingri atbalsta arī komandpunktu izveidi, kas ir viens no galvenajiem Nacionālās aizsardzības ministrijas projektiem. Pašlaik ir pieteikušies vairāk nekā 4 000 Lietuvas iedzīvotāju un gandrīz 2 000 Viļņas iedzīvotāju.
“Mūsu kā pašvaldības mērķis ir palīdzēt mobilizēt cilvēkus, tos piesaistīt, radīt apstākļus mācībām, lai viss nebeigtos tikai ar reģistrāciju, lai mums tik tiešām būtu aktīvi 2 000 iedzīvotāju, kuri nepieciešamības gadījumā, būtu gatavi uzreiz ar savu kompetenci dot savu ieguldījumu armijā un civilajā aizsardzībā,” sacīja Benkunsks.
Turklāt civilās aizsardzības stiprināšanai Viļņas pašvaldība centīsies uzstādīt 52 papildu brīdinājuma sirēnas. Pašvaldības plānos ietilpst arī atsevišķa telefona līnija, mobilā lietotne un rezerves aprīkojuma iegāde radiostacijām.
Viļņas pašvaldība būs atbildīga arī par atbilstošas izglītības infrastruktūras nodrošināšanu vācu brigādes karavīru bērniem.
Berlīne plāno, ka brigāde Lietuvā paliks līdz 2027.gadam, un tās lielākā daļa tiks izvietota Rūdninku poligonā.
Pēc mēra teiktā, vēl nav skaidrs, kurās Viļņas skolās vai bērnudārzos varēs mācīties pirmie vācu bērni, kas ieradīsies Lietuvā.
Mērs arī uzsvēra nepieciešamību paplašināt patvertņu tīklu galvaspilsētā. Pašlaik
tikai katrs otrais Viļņas iedzīvotājs var paslēpties kādā no pilsētas 672 patvertnēm.
“Saskaņā ar valsts tiesību aktiem šai procentuālajai daļai jābūt vismaz 60%. Taču mūsu mērķis nav apstāties pie tā – šogad mēs vēlamies sasniegt 100% un izvietot Viļņā atbilstošu patvertņu tīklu,” sacīja mērs.
Pēc viņa teiktā, šis mērķis jau ir sasniegts dažos galvaspilsētas rajonos vai apkaimēs.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem Lietuvā pašlaik ir 4 200 patvertnes, kas nodrošina patvērumu aptuveni vienam miljonam cilvēku jeb 36% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Pašlaik Kauņā ir 321 patvertne, kas nozīmē, ka Kauņā nav aptuveni 24% no nepieciešamā patvertņu skaita.
Klaipēdā ir 89 patvertnes, kas varētu pasargāt 29 000 iedzīvotāju, bet jūras ostā trūkst aptuveni 42% patvertņu.
Vislabākā situācija starp lielajām pilsētām ir Šauļos, kur ir ierīkotas 108 patvertnes, un uz 6000 iedzīvotājiem trūkst aptuveni 6% patvertņu.
Ministrija ir izvirzījusi mērķi, ka apdraudējuma gadījumā valsts pašvaldībās patvertnēm būtu jānodrošina aizsardzība 40% iedzīvotāju, lielākajās pilsētās – 60%,
bet vidēji valstī – 50%.
Šogad Lietuva plāno iegādāties lielāko daļu tehnisko līdzekļu, kas apgrūtinātu iespējamo ienaidnieka pārvietošanos, tostarp arī pretmobilitātes parku aprīkojumu.
Pēc tam, kad Baltijas valstu aizsardzības ministri janvārī parakstīja vienošanos par kopīgu aizsardzības līniju, Baltijas valstis apņēmās savstarpēji koordinēt šos pasākumus.
Pretmobilitātes pasākumu ietvaros uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks izvietotas mīnas, attiecīgi sagatavoti tilti un ceļi, un līdz šā gada rudens sākumam uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju tiks uzstādīti pastāvīgi nocietinājumi.
