Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
ASV viceprezidente Kamala Herisa (Kamala Harris), kuru, visticamāk, izvirzīs Demokrātu partija pēc Džo Baidena (Joe Biden) izstāšanās no cīņas par pārvēlēšanu, ir piedzīvojusi savu reitingu pieaugumu un ziedojumu vilni savai kampaņai.
Lai gan Lietuvas analītiķi ir vienisprātis, ka Herisai ir daudz lielākas izredzes uzvarēt bijušo prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) nekā nestabilajam Baidenam, daži tomēr norāda, ka viņa, iespējams, iesaistījusies cīņā mazliet par vēlu un, galvenokārt, ar nepārliecinošu viceprezidentes sniegumu.
“Demokrāti, nomainot Baidenu pret Herisu,
no Trampa mutes ir izņēmuši vienu būtisku argumentu – 78 gadu vecumā viņš, nevis Baidens ir vecākais prezidenta amata kandidāts
ASV prezidenta vēlēšanu vēsturē. Tomēr Herisas viceprezidentes stāžs ir, maigi izsakoties, visai neizteiksmīgs,” aģentūrai BNN sacīja lietuviešu izcelsmes politikas analītiķis Ķēstutis Girņus (Kęstutis Girnius).
“Kā viceprezidente viņa ir bijusi maz pamanāma un palikusi prezidenta Džo Baidena ēnā. Viņa nav nākusi klajā ar spožām idejām, kā arī nav bijusi stingra un efektīva tai uzticētajos uzdevumos, tostarp migrācijas jautājumu risināšanā,” uzsvēra Girņus.
Klīst runas, ka Baidens izvēlējies Herisu, lai izpatiktu citu rasu vēlētājiem, taču tagad viņai ir jāpierāda daudz vairāk – viņas spējas, prasmes un iemaņas vadīt valsti, uzskata analītiķis.
“Lai cik ļoti viņa šobrīd tiek slavināta, viņas vairākkārtējās neveiksmes un neveiklais, neskaidrais ceļš uz augstākā prokurora amatu Kalifornijas štatā, kas ir bēdīgi slavens ar augstu noziedzības līmeni, var viņu vajāt, kamēr viņa cīnīsies par vietu Baltajā namā. Tomēr galu galā viņa pārbaudījumu izturēja,” uzsvēra Ģirņus.
Pēc viņa teiktā, pirmajos divos Herisas darbības gados Ovālajā kabinetā viņa šķita “apmaldījusies”,
taču tagad viņa ir kļuvusi par nelokāmu gan etnisko minoritāšu, gan sieviešu tiesību atbalstītāju.
“Kamalas Herisas atklātums par abortiem varētu būt izšķirošs daudzām sievietēm. Viņa atklāti un bez aizspriedumiem runā par tiesībām uz abortiem,” analītiķis uzsvēra BNN.
Tāpat Girņus norāda, ka Herisas “netradicionālās” attiecības ar 30 gadus vecāku vīrieti, kurš, lai gan laikā, kad viņi satikās, jau vairāk nekā desmit gadus bija šķirts no savas sievas, joprojām bija likumīgi precējies, tagad var viņu vajāt.
“Tas ir fakts, ka viņš palīdzēja viņai kāpt pa profesionālajām karjeras kāpnēm. Nav šaubu, ka republikāņi to tagad pieminēs,” sacīja Girņus.
Republikāņu kandidāts Tramps jau tagad vēršas pret Herisu, dēvējot viņu par “DEI” kandidāti. Kreisi noskaņotie vēlētāji šo terminu, kas sastāv no vārdu “daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana” pirmajiem burtiem, uzskata par pazemojošu un nievājošu.
Analītiķis apgalvo, ka tagad viņš neuzdrošinātos likt likmes par viena no abu kandidātu uzvaru.
“Pirmkārt, es gribētu redzēt situāciju pēc diviem mēnešiem. Protams, republikāņi viņai uzbruks un izķidās viņu kā minoritāšu kandidāti un, protams, saistībā ar viņas profesionālo pieredzi, bet netīrumu rakšana var atmaksāties, kad daļa vēlētāju apvienosies viņas pusē,” sacīja Girņus.
Jau pirmā ziņa, ka Herisa savai kampaņai ir savākusi vairāk nekā 80 miljonus dolāru, liecina par viņas apņēmību un spēju būt veiksmīgai un efektīvai ļoti ierobežotā laikā, viņš piebilda.
Austrumeiropas studiju centra Viļņā direktors Lins Kojala (Linas Kojala) savā “Facebook” ierakstā retoriski jautāja:
“Vai Kamala Herisa var uzvarēt Donaldu Trampu? Jā. Vai Tramps var uzvarēt Herisu? Protams.”
Pēc viņa vārdiem, jebkuram no lielāko partiju izvirzītajiem kandidātam ir iespēja uzvarēt vēlēšanās, jo daudzi amerikāņu vēlētāji balso “pret” kandidātu, nevis “par”.
“Abām lielākajām partijām ir “augsts minimums” – tās reti iegūst mazāk par 40% balsu –, bet “zemi griesti”, t.i., ir grūti iedomāties, ka kāds no kandidātiem varētu iegūt ievērojamu daļu pretējās partijas vēlētāju,” viņš saka.
Kojala uzskata, ka pat tad, ja kandidāts nav īpaši iecienīts, vēlētāji bieži dod priekšroku pragmatiskām izvēlēm.
“Piemēram, 2016.gadā Trampa solījums iecelt konservatīvos tiesnešus Augstākajā tiesā ievērojami veicināja viņa uzvaru. Konservatīvie amerikāņi, pat ja viņi nebija Trampa fani, uzskatīja to par iemeslu atbalstīt viņu, lai izvairītos no Hilarijas Klintones (Hillary Clinton) liberālo tiesnešu iecelšanas. Šādas nozīmīgu amatpersonu iecelšanas amatos ilgtermiņā ietekmē tādas politikas jomas kā aborti un citi svarīgi jautājumi. Šī loģika attiecas arī uz citām jomām, piemēram, ekonomiku un uz vērtībām balstītiem lēmumiem,” apgalvo Kojala.
Turklāt viņš norāda, ka patiesā prezidenta vēlēšanu cīņa nenotiek valsts mērogā,
bet gan koncentrējas 6-7 galvenajos štatos, kur gan republikāņiem, gan demokrātiem ir izredzes uzvarēt.
“Šodien ir grūti iedomāties, ka kāds demokrātu kandidāts zaudētu Kalifornijā vai kāds republikāņu kandidāts pakluptu Alabamā. Tāpēc izšķirošās cīņas notiek tādos štatos kā Viskonsīna, Mičigana, Pensilvānija un dažos citos, kur galīgo rezultātu varētu izlemt vien daži desmiti tūkstošu vēlētāju un viņu lēmumu pieņemšanas apstākļu specifika… 2013.gadā pēc zaudējuma Obamam republikāņi veica detalizētu pētījumu, kurā viņu sliktie rezultāti aptaujās tika saistīti ar spēcīgajiem demokrātu rezultātiem starp latīņamerikāņu un afroamerikāņu vēlētājiem. Lai gan šķita, ka demogrāfiskās tendences nospiedīs republikāņus, viņi pielāgojās, lai gan problēma nepazuda,” saka Kojala.
Mīkola Romera universitātes politologs Alvīds Medalinsks (Alvydas Medalinskas) uzskata, ka Kamala Herisa var būt nopietna kandidāte, ja vien nebūtu viena būtiska faktora –
Baidens viņai kā viceprezidentei deva daudz mazāk iespēju izpausties, salīdzinot ar to brīvību, ko Baidenam savas darbības laikā deva Obama.
“Diemžēl viena no Baidena termiņa iezīmēm bija bailes no nopietnas konkurences viņa administrācijas rindās. Rezultātā bez pamanāmāka viceprezidenta ir maz nopietnu kandidātu, kas spētu izaicināt joprojām neprognozējamo Trampu,” viņš raksīja savā “Facebook” ierakstā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir atzinīgi novērtējis Džo Baidena lēmumu nepretendēt uz atkārtotu ievēlēšanu,
nosaucot to par “spēcīga līdera lēmumu”.
Viņš piebilda, ka Lietuva centīsies uzturēt konstruktīvu dialogu ar nākamo ASV administrāciju. Nausēda atturējās no spekulācijām par to, kurš kandidāts uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, bet uzsvēra, ka Lietuva darīs visu iespējamo, lai uzturētu dialogu ar Balto namu.
Ievēlēšanas gadījumā Herisa būs ne tikai pirmā sieviete prezidente, bet arī pirmā indiešu un jamaikiešu izcelsmes imigrantu ģimenes prezidente.
Tomēr viņai vēl ir jāpārvar šķērslis – jāsaņem demokrātu atbalsts.
“Esmu 98% pārliecināts, ka Herisa tiks izvirzīta par prezidenta amata kandidāti,” saka ievērojamais lietuviešu komunikācijas speciālists Mikols Katkus (Mykolas Katkus).
Jau ziņots, ka Demokrātu partijas Nacionālā konventa delegāti, visticamāk, atbalstīs viņu tiešsaistes balsojumā nākamnedēļ. Līdz šim Herisa ir vienīgā no galvenajiem demokrātiem, kas publiski paziņojusi par savu kandidatūru, atvieglojot savu apstiprināšanu vienā virtuālā balsojuma kārtā, kas notiks 1.augustā – aptuveni 18 dienas pirms partijas konventa sākuma Čikāgā.
Lasiet arī: Būtiski audzis gaidāmās ASV Demokrātu partijas kandidātes prezidenta amatam Herisas reitings