Putins pirmdien, 2.septembrī, ieradās Mongolijā uz sarunām, kurās galvenā uzmanība, visticamāk, tiks pievērsta jaunam gāzes cauruļvadam, kas savienos Krieviju un Ķīnu, savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tas, ka Mongolija nav arestējusi Kremļa līderi, kuram ir izdots starptautisks aresta orderis, ir smags trieciens starptautiskajai krimināltiesību sistēmai, ziņo “Reuters” un “Politico”.
Pagājušajā gadā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotais Putina aresta orderis nosaka 124 SKT dalībvalstīm, tostarp Mongolijai, pienākumu arestēt Krievijas prezidentu un nogādāt viņu uz Hāgu tiesāšanai, ja viņš ierodas šo valstu teritorijā.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Heorhijs Tihijs sacīja, ka Mongolijas lēmums neaizturēt Putinu ir
“smags trieciens Starptautiskajai Krimināltiesai un krimināltiesību sistēmai”.
“Mongolija ir ļāvusi apsūdzētam noziedzniekam izvairīties no tiesas, tādējādi uzņemoties līdzatbildību par kara noziegumiem,” viņš rakstīja “Telegram”, piebilstot, ka Ukraina sadarbosies ar sabiedrotajiem, lai nodrošinātu, ka Mongolija jūt sekas.
Arī “Amnesty International Mongolia” izpilddirektore Altantuja Batdorža (Altantuya Batdorj) brīdināja, ka, ja Mongolija sniegs jebkāda veida patvērumu prezidentam Putinam, tas ne tikai kavēs tiesiskumu, bet arī padarīs valsti līdzvainīgu nesodāmības nodrošināšanā par smagiem starptautiskiem noziegumiem.
Gan Eiropas Savienība, gan Ukraina ir atgādinājušas pa šo pienākumu un, aicinājušas Mongoliju apcietināt Putinu, bet Krievijas amatpersonas ir paziņojušas, ka tām nav “nekādu bažu” par Putina vizīti.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijai ar Mongoliju ir “lielisks dialogs” un visi vizītes aspekti ir iepriekš apspriesti.
Saskaņā ar tiesību ekspertu Tamasu Hofmanu (Tamás Hoffmann), ja Mongolija nearestēs Putinu, tai “pavisam noteikti” varētu draudēt SKT apsūdzība un SKT varētu nodot lietu Pušu asamblejai, kas varētu nosodīt Mongoliju par nepakļaušanos, taču valstij netiktu noteiktas nopietnas sekas kā, piemēram, sankcijas.
SKT orderis apsūdz Putinu par simtiem bērnu nelikumīgu deportēšanu no Ukrainas. Kremlis ir noraidījis šo apsūdzību, sakot, ka tā ir politiski motivēta.
Lasiet arī: Eksperts: Patlaban karš Ukrainā nav radījis sekas, kas apdraudētu ASV eksistenciālās intereses
